OSVALDS ZVEJSALNIEKS
Mākslas pedagogs un gleznotājs,
sabiedrisks un valsts darbinieks,
Tautas Frontes dalībnieks,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1997.)
Rēzeknieti Osvaldu Zvejsalnieku darbabiedri un draugi raksturo kā spēcīgu, savaldīgu latviešu glezniecības klasisko tradīciju turpinātāju un veidotāju, ilggadīgu mākslas pedagogu. Aktīvs Latgales novada sabiedriskās dzīves
veidotājs (Latvijas Tautas frontes kustības aizsācējs Rēzeknē) un kultūras dzīves organizators. Pēdējos gados arī politiķis - 7. Saeimas deputāts.
Dzimis kara nogalē - 21.III 1944. Varakļānos. Skolas gaitas uzsāka Nagļu pamatskolā 1951.gadā. 1962. gadā beidza Viļānu vidusskolu.
1963.-1971.g. mācās Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā. No 1970. gada pedagogs Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, strādā arī izpildkomitejā (priekšsēdētāja vietnieks kultūras jautājumos); No 1991. gada Mākslas koledžas Rēzeknes filiāles
vadītājs; vēlāk Rēzeknes Mākslas koledžas direktors. Mākslas maģistrs, LMA asociētais profesors. Osvalda Zvejsalnieka galvenais dzīves mērķis ir glezniecība.
Osvalda Zvejsalnieka bērnība tika aizvadīta Zvejsalās, Lubānas līdzenumos. Zvejsalas ir Zvejsalnieku dzimtas mājas daudzās paaudzēs.
Rudeņos un pavasaros plūdu laikā uz skolu vajadzējis braukt ar laivu pa meža ceļu. Bērnība tika aizvadīta lielā nabadzībā. Jau no četrpadsmit gadiem mīļākā nodarbošanās ir medības. Osvalda Zvejsalnieka mākslinieka dzīvē ļoti daudz ir nozīmējis LMA
profesors gleznotājs Indulis Zariņš.
Izstādēs O. Zvejsalnieks piedalās kopš 1971.gada. No 1976. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, no 1993. gada - asociācijas “B-13” biedrs. Šo organizāciju izveidoja valsts Mākslas akadēmijas mācību spēki kā mākslinieku apvienību ( pašlaik
apvienība vairs nepastāv).
LMA profesors Pēteris Zeile ir rakstījis, ka pa savu dzīvi Osvalds Zvejsalnieks gājis “kā zemnieks aiz arkla, kā zvejnieks, vilkdams tīklu Lubānas meldrājā - pret vēju un viļņiem... Tas labi atklājas pašportretā (1987.), iezīmējot arī rakstura
skarbumu un zināmu noslēgtību, taču reizē - spītu un neatlaidību”.
Kopš 1971.gada ir notikušas apmēram 20 personālizstādes. Regulāri piedalās mākslinieku grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Japānā un citur pasaulē. Daži no pazīstamākajiem Osvalda Zvejsalnieka darbiem ir “Veltījums Rēzeknei” (1987.),
“Zaļā Rēzekne” (1980.), “Zvejsalas” (1981.), “Ainava ar ezeru” (1980.), “Lauku kāzas”, “Pīļu medības”. Nozīmīgākie darbi atrodas Latvijas valsts muzejā, Mākslas koledžas fonda kolekcijā, daži darbi Rēzeknes muzejā.
O. Zvejsalnieku sauc arī par “kultūrvēsturisku personu”. Vairāk nekā desmit gadus darbojās viņa vadītā Latgales savienības mākslinieku organizācija. Šī
organizācija nodibinājās Daugavpilī, un 80. gadu sākumā, sakarā ar to, ka lielākā daļa biedru bija no Rēzeknes rajona, to pārcēla uz Mākslinieku darbnīcu Rēzeknē. Par šādu organizāciju kādreiz - 30. gados un kara laikā sapņoja stiprā Rēzeknes
mākslinieku kopa ar tādām spēcīgām personībām kā F. Varslavāns, A. Egle, V. Kalvāns un citi. Šī organizācija diemžēl vairs nepastāv. Tā bagātināja Latgales kultūras dzīvi - ar regulārām izstādēm, plenēriem, semināriem, diskusijām par mākslu un daudzu
interjeru estetizāciju, ar izveidoto mākslas salonu, darbnīcām. Mākslinieku salons bija viens no trijiem Latvijā ( Rīgā - Mākslinieku savienības mākslas fonda salons, Liepājā un Rēzeknē).
O. Zvejsalnieka vēl viens darbības virziens bija Tautas frontes nodaļas izveide Rēzeknē (1989.). Galvenais deviņdesmito gadu darbs bija Latgales Māras pieminekļa atjaunošanas vadīšana no paša sākuma līdz pat pieminekļa atjaunošanai un uzstādīšanai.
Osvalda Zvejsalnieka sniegums mākslas izglītībā Latvijai un, jo īpaši savam novadam Latgalei, ir Rēzeknes mākslas koledžas vadīšana kā koledžas direktoram un mākslas maģistram jau no 1991. gada. Arī Latgales Kultūras centra izveide Mākslas koledžas
telpās.
Savu visu laiku aktīvo dzīves pozīciju profesors O. Zvejsalnieks pašlaik apliecina politiskajā darbībā Sociāldemokrātiskajā partijā kā 7. Saeimas deputāts.
Taču vienmēr viņa Lielais Darbs un Mīlestība ir glezniecība: “Glezniecība man ir sevis izteikšanas veids. Visos žanros esmu risinājis tikai dažas sev
tuvas tēmas, galvenā no tām ir zeme, zemnieks un viņa darbs. Esmu gleznojis Latgali, Latgales cilvēku, darbu, maizi un piektā gada revolūciju. Pēdējos gados man patīk gleznot dabā. Gleznoju ātri, taču darbi top lēni, jo ļoti daudz pārgleznoju. Pašu
gleznošanas procesu uztveru kā smagu, saspringtu darbu,- gandarījumu dod vienīgi rezultāts, ja tas pašam šķiet veiksmīgs.
Es uzskatu, ka krāsa glezniecībā - līdzīgi skaņai mūzikā - spēj akumulēt zināmu emocionālu spriedzi. Gleznotāja uzdevums tad arī ir gleznu emocionāli uzlādēt, ko praktiski var panākt pretstatot un izsvarojot attiecīgus krāsu toņus, to attiecības. Šī
emocionāli uzlādētā krāsa tad arī ir vienīgā labas glezniecības pazīme.”
Devums dzimtenei saistās ar vārdiem: “Latgale”, “Latvija”, Eiropa”, “Pasaule”.
1997. gada 11. novembrī tika apbalvots ar IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.
Pašlaik ir Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors.
Osvalda Zvejsalnieka telefona numurs: 9465626
Attēli:
1. Osvalds Zvejsalnieks 90. gados Rēzeknes bijušajā kara komisariāta ēkā (pašlaik tautā tā iesaukta par “Skrundu”). Fonā redzamas paša mākslinieka gleznas. Ir cerība, ka nākotnē šī ēka pārtaps par Rēzeknes kultūrvēstures muzeju.
2. GLEZNAS
“Rēzekne” 1992.
“Skuju mežs” 1995.
“Preiļu pilsētas dome” 1997.
2001.gada decembris
Rēzeknes Komercskola
Sagatavoja 12.a klases skolniece Ilze Jākobsone.
Konsultante kultūrvēstures skolotāja Ināra Pavro.
LIIS izstrādne