HERUNDA ZUŠA
Skolotāja, kordziedātāja,
ilggadēja deju kolektīvu vadītāja,
dejas svētku orgnizētāja,
Dziesmu svētku dalībniece
Herunda Zuša (meitas uzvārds Kriviša) dzimusi 1947. gada
18. jūlijā Balvu rajona Bērzpils pagastā. Beigusi Bērzpils vidusskolu.
Absolvējusi Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas fakultāti, kur ieguvusi
inženiera – ķīmiķa diplomu šķiedrvielu apstrādē, un Latvijas Universitātes
Pedagoģijas fakultāti, kur saņēmusi mājturības skolotāja diplomu.
Herunda Zuša darba gaitas sākusi kā skolotāja Valles pamatskolā, bet tagad
strādā par skolotāju Krišjāņa Valdemāra pamatskolā Gulbenes rajona Beļavas
pagastā.
Pirmā nopietnā saskarsme ar deju Herundai Zušai radusies mācību gados Bērzpils
vidusskolā, kad uz skolu no Rīgas kultūras nama “Ziemeļblāzma” kā politiski
nelabvēlīga persona atsūtīts deju skolotājs un horeogrāfs. Viņš saviem skolēniem
licis ne tikai dejot, bet arī lasīt deju aprakstus un pašiem saprast, kā
veidojas deja.
Ar deju saistītas akadēmiskās izglītības viņai nav, viss apgūts pašmācībā, kā
arī apmeklēti dažādi kursi. Par savu deju skolotāju H. Zuša sauc Gulbenē
dzīvojošo tautisko un sporta deju skolotāju un deju kolektīvu vadītāju
Kārli
Ventu.
Kad viņa sāk strādāt Krišjāņa Valdemāra pamatskolā, sāk arī vadīt skolēnu deju
kolektīvus. Papildus tam, 1980.g., sākas darbs ar Zvērkopības saimniecības
jauniešu deju kolektīvu un 1987.g. arī ar vidējās paaudzes deju kopu
“Pilskalns”.
Kā dalībniece Herunda Zuša piedalījusies Dziesmu un deju svētkos kopā ar Rīgas
Tehniskās Universitātes kori “Delta”.
Kā deju kolektīvu vadītāja ar Zvērkopības saimniecības jauniešu deju kopu viņa
ir piedalījusies 9. un 11. Dziesmu un deju svētkos, bet 10. Dziesmu un deju
svētkos ar vidējās paaudzes deju kopu “Pilskalns”. Ar Krišjāņa Valdemāra
pamatskolas dejotājiem ir pabūts 6. un 7. Skolēnu Dziesmu un deju svētkos.
Visvairāk Herundai Zušai atmiņā palikuši viņas dejotāju pirmie svētki, kad
fināls “Ai, tēvu zeme stūru stūriem” ticis dejots divas reizes. Herunda Zuša
atceras: ”Tas bija kaut kas vienreizējs. Skatītāji stāv kājās - aplausi,
ovācijas un dejotājiem acīs asaras. Visi nostājas vēlreiz izejas pozīcijās un
fināls tiek atkārtots.”
Kādi Dziesmu un deju svētki iekrituši tieši vadītājas dzimšanas dienā. Kad
pulkstenis Sitis divpadsmit, ticis uzvilkts balts palags un dejotāji savai
vadītājai par godu uzveduši improvizētu operas izrādi “Pidriķis reiz dzīvoja”.
Herunda Zuša stāsta vēl vienu piedzīvojumu: “Skolēnu Dziesmu un deju svētkos
pie Daugavas stadiona dežūrē mums pazīstams policists. Viņam ir gan pistole, gan
steks, gan roku dzelži – viss kārtības nodrošināšanai. Viņš piedāvā zēniem
izjust, kā tas ir – būt saslēgtiem roku dzelžos. Kad divi dejotāji šādai
avantūrai piekrituši un ir saslēgti, policists pamana, ka līdzi viņam nav roku
dzelžu atslēgu. Skolotāja un dejotāji ir šokā – līdz viņu uznācienam vairs tikai
divi numuri. Ko nu? Policists ar ieslēgtām sirēnām un bākugunīm ved abus
jauniešus cauri pilsētai uz policijas iecirkni, lai atbrīvotu no roku dzelžu
skavām. Tikmēr pārējie dejotāji jau izgājuši izejas pozīcijās. Laimīgā kārtā,
tikko pārējie sākuši dejot, jaunieši arī atgriezušies un savu deju nodejojuši”.
No 1980.g. Herunda Zuša ar dažāda vecuma dejotājiem ir piedalījusies visos
Gulbenes rajona deju svētkos. Īpaši atmiņā palikuši 1986.g. deju svētki.
Herunda Zuša stāsta: “ Ir 24.maijs, mēģinājumu diena. Spīd saulīte, ir ļoti
silts, dejotāji jau saģērbušies plānās drēbēs sauļojas. Naktī uz 25. maiju ir
tādas lietusgāzes, ka nākamajā dienā viss stadions ir pārvērties par dubļu jūru.
Dejotāji dejo ar basām kājām, jo vienkārši žēl pastalu”.
1987.g. tiek uzbūvēta estrāde Beļavas muižas parkā. Estrādes atklāšanas
pasākumā, kas vienlaikus ir arī Beļavas 1. Deju svētki, piedalās pagasta
dejotāji un skolas deju kolektīvi, pavisam 5 deju kopas. Kopš 1987.g. turpmāk
katru gadu Beļavā ir notikuši Herundas Zušas organizētie Beļavas deju svētki,
2002.gadā tie bija jau piecpadsmito reizi. Šogad svētkos Herunda Zuša
nepiedalījās vairs kā organizatore, bet gan kā skatītāja. Katru gadu šajos
svētkos piedalās ne tikai Gulbenes rajona dejotāji, bet arī dejotāji no Madonas,
Alūksnes un Balvu rajoniem. Patstāvīgs šo deju svētku dalībnieks ir deju kopa
“Ratiņš”. 1989.g. 20. maijā Beļavas estrādē notikuši arī Gulbenes rajona dziesmu
un deju svētki.
Herundas
dejotāji ir piedalījušies ne tikai Deju svētkos. Deju kopa “Pilskalns”
piedalījusies gan pašdarbnieku koncertā Preiļu kultūras nama atjaunošanai, deju
festivālā Limbažos “Vasaras saulgrieži”, kur bijuši dejotāji no Izraēlas,
Ungārijas, Igaunijas, gan dejojuši Ēvelē, Malienā, Alūksnē, Vestienā un
piedalījušies daudz un dažādos sadančos. Ar kolektīvu ir nostrādāti18 gadi, un
šo gadu laikā ir bijuši 88 dejotāji. Interesants fakts ir tas, ka no šiem
dejotājiem ir izveidojušies 4 laulāti pāri.
Vadītāja atzīst, ka nav vienota stila un pieejas, kā strādāt ar dejotājiem.
Visvieglāk esot strādāt ar mazajiem, jo viņi esot ļoti atvērti un pretimnākoši.
Visgrūtākais vecums ir 7., 8., klase. Agrāk esot bijuši labvēlīgāki apstākļi
dejošanai – autobuss vienmēr nodrošināts, kas atved un aizved no mēģinājuma un
izvadā uz koncertiem, bet tagad jādomā un jācīnās pašiem.
Herunda Zuša atzīst, ka dejas paliek sarežģītākas, un tāpēc dejotājiem jābūt
labam pamatam un lielai vēlmei strādāt un darboties. Agrāk bijušas vienkāršas
tautu dejas, tagad jāmāk deja arī aktieriski notēlot.
Herunda Zuša ir ieguvusi Beļavas pagasta Goda biedra nosaukumu par ilggadēju
Beļavas deju svētku organizēšanu, kas viņai piešķir brīvbiļetes uz visiem
Beļavas pagasta masu kultūras pasākumiem. Viņa ir izveidojusi arī Beļavas
pagasta un Krišjaņa Valdemāra pamatskolas dejotāju dzimtas koku, kur uzrādīti
visi dejotāji un to radnieciskās saites, kas piedalījušies Dziesmu un deju
svētkos Rīgā.
Tagad, kad Herunda Zuša vairs nevada nevienu deju kolektīvu un viņas dejošanas
dzīve beigusies, par hobiju un aizraušanos kļuvusi tekstilmāksla. Krišjāņa
Valdemāra pamatskolā skolotāja vada tekstilpulciņu, kurā meitenes nodarbojas ar
rokdarbiem.
ATTĒLI:
1. Herunda Zuša
2. Zvērkopības saimniecības jauniešu deju kopa 1985. gadā 9. Dziesmu un deju
svētkos. Herunda Zuša otrajā rindā (ceturtā no labās puses)
Gulbenes vidusskola
Materiālu sagatavoja 12.a klases skolniece Dace Rozīte
LIIS izstrādne