RITA UN ANTONIJS ŽUKI

Trešās atmodas aktīvisti

RITA – pedagoģijas maģistre, ekonomikas priekšmetu pasniedzēja, pašvaldības deputāte;
aktīva LTF dalībniece, koru un vokālo ansambļu dalībniece

ANTONIJS – agronoms, aktīvs LTF dalībnieks, apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi

RITA ŽUKA (dz.Ozola) dzimusi 1950.gada 14.oktobrī Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā zemnieku ģimenē. 1969.gadā beidza Jelgavas 2.vidusskolu. No 1970.gada – 1974.g.studēja LLA un ieguva ekonomista – grāmatveža kvalifikāciju. Rita vienmēr aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē: dziedāja korī, ansamblī, Jelgavas Kultūras nama estrādes ansamblī, visu studiju laiku dziedāja TDA “Kalve” vokālajā ansamblī.

LLA pavadītos gadus Rita atceras kā ļoti skaistu laiku savā dzīvē. Akadēmijā sastapa savu nākamo dzīvesdraugu Antoniju Žuku, ar kuru 1972.gadā apprecējās. Malnavā Rita sāka strādāt 1982.gadā, sākumā kā galvenā ekonomiste, bet ar 1988.gada 1.septembri par skolotāju. 1997.gadā Rita Jelgavā LLU ieguva pedagoģijas maģistra grādu.

No 2001.gada Rita ir Ludzas rajona Malnavas pagasta padomes deputāte, Malnavas koledžas arodkomitejas locekle. Darbojas Ludzas rajona projektā “No idejas līdz projektam”(kontakttelefons 9464071). 2003.gadā iesaistījās starptautiskajā projektā “Apmācības Latgales sievietēm uzņēmējdarbības uzsākšanai” profesores Baibas Rivžas vadībā. Skolotāja Rita audzina komerczinību grupu, vada ekonomiskā cikla priekšmetu metodisko komisiju, dzied, sporto.

ANTONIJS ŽUKS dzimis 1950.gada 30.martā Ludzas rajona Pildas ciemā. Mācījās Rēzeknes 1.vidusskolā, studēja LLU un 1973.gadā ieguva agronoma ekonomista kvalifikāciju. Malnavas sovhoztehnikumā 5 gadus bija ražošanas iecirkņa priekšnieks, vēlāk padomju saimniecības “Sala” galvenais agronoms.
Ritas un Antonija ģimenē ir 3 bērni. Divi dēli: Rolands (30) beidzis Rīgas Policijas akadēmiju, turpina studēt maģistrantūrā neklātienē, Ervīns (27) beidzis Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikumu agronomijas specialitātē, strādā Rīgā SIA “BALTIC”. Meita Airita (19) mācās Rīgā Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas institūtā Tulku fakultātē 2.kursā, par ko tēvs ir ļoti priecīgs, jo cer, ka svešvalodas būs ļoti vajadzīgas nākotnē.

Aizritējuši 15 gadi kopš neaizmirstamajām Atmodas un Tautas frontes dienām. Kā visur Latvijā arī Ludzas rajonā radās Tautas frontes atbalsta grupas. Kopš pirmajām dienām, Rita paklausīja savai sirds balsij un ļoti aktīvi iesaistījās tautfrontiešu kustībā, darbojās kā grupas priekšsēdētāja vietniece. Rita tika ievēlēta par delegātu uz 1.Tautas frontes kongresu Rīgā. Atceroties šo laiku, viņa stāsta:
“Tas bija vērienīgs patriotisma iedvesmots notikums. Dziedot himnu likās, ka sienas un grīda līgojās, jo visi delegāti to izpildīja no sirds. Diemžēl, daļa līdzcilvēku toreiz domāja citādi, gribēja dzīvot “pa vecam”, tā vien gribas teikt – viņiem bija ierasti silti, bet galvenais izdevīgi”.

Antonijs par tām dienām teic: “Iedzīvotāji tika sašķelti – viena daļa Tautas frontes pusē, kurā iestājos arī es, otra daļa Interfrontē. Interfronte mūsu pusē tiešām bija nopietne - ar Ludzas rajona kompartijas pirmo sekretāru F.Strogonovu priekšgalā. “Salā” par TF grupas vadītāju ievēlēja mani. Mūsu saimniecībā Interfrontes nebija, jo te izteikta latviska vide un pamatā visi nodarbojamies ar ražošanu. Kad pēc janvāra notikumiem Viļņā karsti notikumi sāka risināties arī Rīgā, kur uzdarbojās Interfronte A.Rubika vadībā un savu “varu un mākslu” demonstrēja “OMON”, mēs visi sapratām, ka jāiet rīdziniekiem palīgā.
Uz Rīgu no Ludzas un Rēzeknes devās TF aktīvisti (kopā 9 autobusi). Es biju atbildīgs par savas saimniecības “Sala” 20 mehanizatoriem un šoferiem. Rīgā mūsu uzdevums bija neļaut “OMON” ieņemt televīzijas ēku, ceļus uz to bloķēja lielās KRAZ mašīnas un lieljaudas traktori ar smagām kravām. Joprojām acu priekšā toreizējais skats – visa televīzijas ēka apkārt bija aplikta ar augstiem cementa blokiem, bet ieeja ēkā bija kā šaurs koridoriņš, kur drīkstēja iet tikai ar caurlaidēm. Pašas kritiskākās bija pirmās 2 diennaktis. Trešajā dienā, kad situācija kļuva mierīgāka, ar dažiem biedriem aizgājām līdz Iekšlietu ministrijas ēkai, kur bija redzamas OMON raidīto ložu pēdas uz ēkas sienām.”
Rita par šīm dienām stāsta: “Ar satrauktām sirdīm kopā ar bērniem pavadījām dzīvesdraugu un tēti uz Rīgu – uz barikādēm. Mājās trīs dienas un naktis bija sasprindzinājuma un baiļu pilnas. Vakaros ar aizturētu elpu klusi skatījāmies televizoru. Reizēm iezagās domas par visļaunāko… Taču bija jāatrod spēks, izturība, ticība un pārliecība, ka viss beigsies labi – un tā arī notika!”
2003.gada janvārī barikāžu dalībniekiem Ludzas rajona padome pasniedza 1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi, tādu saņēmu arī Antonijs (Nr.11270). “Atceroties barikāžu laiku, bieži domāju, cik īsā laikā tūkstošiem Latvijas patriotu sadevās rokās, lai aizstāvētu savu valsti un valdību. Bet šodien gribas uzdot jautājumu valdībai: vai jūs savas tautas labā visu esat izdarījuši? Vai nav pienācis laiks atdot parādus ar darbiem nevis ar tukšiem vārdiem?” – tā Antonijs.
Antonijs pašreiz strādā Grebņevas Kontrolpunktā par Pārtikas veterinārā dienesta sanitārās robežinspekcijas valsts vecāko inspektoru.
Rita un Antonijs Žuki ir cienījami cilvēki Malnavā. Viņi mūsu sabiedrisko dzīvi dara krāšņāku. Piedalās pašdarbībā, sportā, veic sabiedrisko kūmu pienākumus bērnības svētkos, daudziem jaunajiem pāriem ir bijuši lieliski vedēji. Lai viņiem veiksme arī turpmākā dzīvē!

Attēli:
1. Žuku ģimene: Rita un Antonijs, dēls Ervīns (no kreisās), meita Airita un dēls Rolands (2002.)
2. Antonijs 1991.gada janvāra barikāžu laikā Rīgā.
3. Rita pateicas savam maģistra darba recenzentam LLU profesoram G. Rudzītim.

Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums
Sagatavoja Inga Jakimova 2.grāmatvežu kursa audzēkne
Konsultēja muzeja vadītāja M.Orupe.

LIIS izstrādne