AINĀRS ZELČS
Tēlnieks un akmeņkalis, rakstnieks,
aktīvs Atmodas notikumu dalībnieks,
Latvijas Tautas frontes biedrs
Ainārs Zelčs dzimis 1958.gadā. Kaut arī Aināra Zelča
dzimtā pilsēta ir Gulbene, par savējo viņš sauc Alūksni – te pabeigta Alūksnes
vidusskola, te tapuši pirmie literārie mēģinājumi, te viņš kaļ akmeņus, te ir
tēva mājas.
1979.gadā absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, 1986.gadā - Latvijas
Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Kopš 1985.gada piedalās izstādēs, tika
uzņemts Jauno mākslinieku apvienībā.
Iesaistījās Atmodas notikumos, jau kopš Latvijas Kultūras fonda dibināšanas
1986. gadā vadīja fonda Alūksnes kopu. Ainārs Zelčs atceras: „Tika rīkotas
talkas, kurās piedalījās simtiem cilvēku, sakopjot pilsētas kapus, kā arī
atjaunojot dažādus citus tautai nozīmīgus kultūrvēsturiskus pieminekļus.
Piemēram, tika salabots ugunsgrēkā smagi cietušais Jāzepa Vītola marmora
krūšutēls. Vairāki seni pieminekļi tika izglābti no iznīcības - paguvām
izgatavot tikpat kā galīgi sarūsējušu, aptuveni divus gadu simtus vecu
vējrādītāju kopijas, oriģinālus novietojot muzejā. Alūksnes pilsētas kapos
atjaunojām 585 metrus garo kapsētas žogu, strādājām arī pie Garnizona kapu
atjaunošanas. Talkas rīkojām arī Gaujienā.”
Ainārs Zelčs kļuva par Latvijas Tautas frontes ierindnieku kopš tās dibināšanas,
bet 1993. gadā tika izvirzīts par LTF Alūksnes nodaļas vadītāju, bija arī
Saeimas deputāta kandidāts. No 1989. līdz 1991.gadam bijis Alūksnes rajona
padomes deputāts. No 1994. līdz 1997.gadam - Alūksnes domes deputāts.
Savas
daiļrades sākumā 1981.gadā viņš izkalis tēlnieces A. Fišeres veidoto Annas
Sakses bisti, kas novietota pie rakstnieces mājas Mežaparkā. Savukārt tēlniecei
A. Gulbei izkalis divus pieminekļus Meža kapiem. Pirmo radošo darbu - piemiņas
kapakmeni (cilni kaimiņam) - A. Zelčs izkalis 1983.gadā, tēva mājās. Tolaik ar
akmeņkaļa darbu, kaļot kapa pieminekļus varēja labi pelnīt, tādēļ akmeņu kalšana
kļūst par maizes darbu.
Radošajam tēlnieka darbam mākslinieks izmanto Alūksnes apkārtnē sameklētos
akmeņus – pats tos atgādā mājās, kur Kanaviņu ielā zem klajas debess atrodas
viņa darbnīca. Tajā interesentiem ir iespējams iepazīties ar viņa darbiem.
Alūksnes 700 gadu parkā izvietoti A. Zelča akmenī kaltie abstraktie tēli, kas
piesaista apmeklētājus kā papildinājums ainavā.
1991.gadā tēlniekam bija iespēja Kanādā pusgadu pastrādāt savā profesijā. Tur
arī izpildījis tēlniekam neparastu uzdevumu – pēc Johannas Benjamiņas pasūtījuma
izgatavojis greznas durvis no dārga mahagoni koka. Ar koku strādājis pirmo
reizi, bet veiksmīgi ticis galā.
A. Zelčs atzīst, ka tēlniecība ir smags un veselībai kaitīgs darbs.
Jau skolas laikā A. Zelčam bijusi tieksme rakstīt. Pagājušā gadsimta 80.gados
piedalījies Rakstnieku savienības organizētajos jauno autoru semināros, kur viņa
stāsti atzinīgi novērtēti, un viens 1988.gadā nodrukāts žurnālā ”Liesma”.
Rakstīšanu „mācījies” intensīvi lasot dažādu autoru darbus. Vislabprātāk lasījis
klasiķus – dzejnieku un publicistu K. Skalbi, dzejniekus V. Strēlerti, F. Bārdu,
V. Cedriņu u.c. Daudz interesējies par Latvijas valsts vēsturi, vēlāk savos
darbos centies veidot dažādas vēsturisko situāciju „rekonstrukcijas”, lai
mudinātu lasītājus iedziļināties vēstures notikumos.
2001.gadā
Ainārs Zelčs žurnāla ‘’Karogs” un Raimonda
Gerkena kopīgi rīkotajā romānu konkursā ieguva otro godalgu par romānu „1945
RIGA”. Autors grāmatā konstruē situāciju pēc Otrā pasaules kara, rakstīdams par
to, kas notiktu, ja 1945.gada maijā karš nebeigtos ar nacistiskās Vācijas sakāvi
un par kara uzvarētāju kļūtu Hitlers.
Līdzīgā manierē rakstīts arī nākamais romāns “1940”. Autors apvērš notikumu
gaitu, parādot, kā varēja būt, ja, līdzīgi Somijai, Latvijas armija 1940.gada
jūnijā būtu sarkanarmijai izrādījusi militāru pretestību, nevis ļāvusi ienākt
mūsu zemē. Grāmatā romāns „1940” iznāca apgādā „Zvaigzne ABC” (2006).
Vēl pirms romāna iznākšanas tā materiāli tika izmantoti, lai izveidotu scenāriju
TV filmai Paralēlā vēsture. 1940. gads. Filma demonstrēta Latvijas
Neatkarīgajā televīzijā 2005.gada 18. novembrī un 2006. gada 8. janvārī. Ainārs
Zelčs ir gandarīts par filmu, kurā iemiesotas viņam svarīgākās lietas -
patriotisma jūtu cildināšana un apliecinājums, ka latvieši grib un spēj cīnīties
par savu dzimteni.
Mākslinieks ir precējies, sieva Valda tulko no franču valodas. Ir divi dēli –
Mārtiņš un Krišjānis. Par sevi Ainārs pats saka: Kad nekaļu akmeņus, braucu
pie ģimenes uz Siguldu un ķeros pie rakstīšanas.
ATTĒLI:
1. Ainārs Zelčs Alūksnes Garnizona kapos ap 1986. gadu.
2. Kapsētas akmens žoga atjaunošana Alūksnē.
3. Atjaunotie Alūksnes kapsētas vārti.
2006. gada augusts
Alūksnes vidusskola
Sagatavoja 11.c klases skolnieces Lauma Mintāle un Eva Caune
Projekta vadītāja – vēstures skolotāja Maija Semjonova
Ievietots ar PBLA atbalstu