EDĪTE ŽEIRE
skolotāja, aktīva Atmodas notikumu
dalībniece,
Baltijas ceļa dalībniece.
Edīte Žeire (pirms laulībām Amane - Hamane) dzimusi
1945.gada 23.februārī Alūksnes rajona Alsviķu ciema ”Ievulejā”. Vecāki: māte
Alīde Amane – neatkarīgās Latvijas laikā bija skolotāja, vēlāk ciema sekretāre,
tad tehniskā darbiniece Strautiņu pamatskolā. Tēvs Konstantīns Hamanis –
strādāja par policistu, sastāvēja aizsargu organizācijā, pēc otrā pasaules kara
bija spiests emigrēt uz ārzemēm.
Edītes vecāki dziļi sirdī glabāja atmiņas par neatkarīgo Latviju. Tēvs ārzemēs
bieži atcerējās Latviju. Viņš rakstīja piederīgajiem Dzimtenē, ka, asarām ritot,
gan vienatnē, gan kopā ar citiem ārzemju latviešiem, dziedāja latviešu dziesmas
un ilgojās pēc Dzimtenes. Tomēr atgriezties tajā nebija lemts. Viņš mira ārzemēs
1968. gadā. Māte Alīde klusībā pārdzīvoja vīra prombūtni, kā arī okupētās
latviešu tautas traģēdiju, ciešanas represijās. Viņa savos bērnos – meitā Edītē
un dēlā Imantā –audzināja cieņu un pateicību Latvijas brīvības cīnītājiem. Tas
viss ietekmēja nākamās skolotājas uzskatu veidošanos.
Nopietnu ievirzi Edītes skolotājas darbam deva māte, kura pati bija beigusi
Smiltenes otrās pakāpes pamatskolu (1922.), apguvusi Smiltenes valsts
vidusskolas pilnu kursu pēc ģimnāzijas tipa (1926.) un 1926./ 27. mācību gadā
beidza Cēsu valsts vidusskolas pedagoģisko klasi. Viņa Latvijas neatkarības
pirmajā laikā, strādājot par skolotāju, beidza Kopdarbības revīziju un
organizācijas biroja rīkotos Skolēnu kopdarbības sabiedrību pārziņu kursus
Valkā.
Edīte Amane – Hamane no 1952.gada 1.septembra līdz 1959.gada jūnijam mācījās
Strautiņu septiņgadīgajā skolā. Sekmes labas un teicamas, daudz lasīja grāmatas,
strādāja rokdarbus. Bija ļoti sabiedriska, aktīvi piedalījās klases un skolas
rīkotajos pasākumos, nopietni un ar patiku gatavojās pasākumiem un vadīja tos.
Pamatskolas raksturojumā norādīts, ka visspilgtākās Edītes rakstura īpašības
bija saticība un taisnīgums. No 1959.gada 1.septembra līdz 1963.gada 20.jūnijam
apguva Alūksnes 1.vidusskolas kursu. Šajā laikā spilgti izpaudās meitenes
matemātiskās spējas.
Tā kā Edīte vēlējās strādāt ar bērniem, viņa pēc vidusskolas mācījās Rīgas
vecāko pionieru vadītāju skolā 1963.-1964.). Pirmā darba vieta Kalnienas
pamatskolā (1964.– 1967.). Pedagoģiskās un mācību priekšmetu pasniegšanas
metodikas zināšanas papildināja matemātikas skolotāju kursos, vēlāk arī citos
kursos.
No 1967.gada 21. oktobra sāka strādāt par matemātikas skolotāju Ozolkalna
pamatskolā, vēlāk – par 1. –4. klašu skolotāju. Jau pirmie darba gadi šajā
kolektīvā piesaistīja Edīti Ozolkalna skolai. Tā bija kolektīva sirsnība,
atsaucība, iejūtība, draudzība, darba mīlestība, kas vienoja skolotājus, skolas
darbiniekus gan savstarpēji, gan ar skolēniem un viņu vecākiem.
Par augstiem sasniegumiem skolotājas darbā Edīte Žeire apbalvota ar Latvijas
Izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku arodbiedrības Latvijas
republikāniskās komitejas Goda rakstu (1978.). 1983. gadā V. Lāča Liepājas
Valsts pedagoģiskajā institūtā Edīte ieguva pamatskolas skolotāja kvalifikāciju.
Mācību stundās skolotāja izvirzīja skolēniem noteiktas, stingras prasības,
priekšroku dodot radošai pieejai mācīšanas darbam, aktīvajām mācību metodēm,
skolēnu loģiskās domāšanas attīstīšanai. Īpašu uzmanību veltīja darba mīlestības
audzināšanai skolēnos, palīdzēja aktīvi rūpēties par apkārtnes labiekārtošanu.
“Esmu gandarīta, ka lielāko darba gadu daļu nostrādāju pie Ozolkalna
pamatskolas ilggadējās direktores Birutas
Žvīriņas, kura spēja izprast katru kolektīva locekli un sniegt palīdzību arī
grūtā brīdī.”
Edīte ģimeni nodibināja ar elektriķi Verneru Žeiri 1975. gadā. Viņa prata
savienot mājas rūpes ar skolas pienākumiem. Tāpat kā skolā arī personīgajā dzīvē
Edīte sniedza bērniem to, ko nevar nopirkt par naudu – dvēseles bagātību, mācot
būt sirsnīgiem, iejūtīgiem vienam pret otru mājā, sabiedrībā. Lai arī savus
bērnus audzinātu darbam un darbā, viņa katram bērnam ierādīja noteiktu pienākumu
gan dārzā, gan mājā. Visus pienākumus prasīja izpildīt rūpīgi un savlaicīgi,
mācīja nebaidīties ne no grūtā, ne vienkāršā darba, mācīja mīlēt dabas
skaistumu, zemes darbus, rūpēties par puķu un dažādu dārzeņu audzēšanu. Pie
Edītes mājas zied puķes, ir izveidots akmensdārzs. Viņa mācīja bērniem sadzīvot,
nedomāt tikai par sevi.
Pati Edīte ir cilvēks ar lielu gara stiprumu un uzņēmību. Viņa aicināja un
aicina būt nesavtīgiem, sniegt palīdzību tiem, kuriem tā ir nepieciešama. Vecāko
bērnu audzināšanā, īpaši Evitai, daudz deva vecmammas gara bagātība. Dēla Edžus
strādīgumu ietekmējusi tēva Vernera darba mīlestība, precizitāte, atbildība. To
tēvs bērniem akcentēja vienmēr ar savu piemēru.
Edīte savulaik piedalījās sporta pasākumos. Viņa vairākkārt ieguva pirmās
vietas, kā arī citas godalgotas vietas krosā, slēpošanā u. c. Ir dejojusi
Lazdukalna Tautas nama deju kolektīvā. Edītei patīk teātris, un viņa darbojās
arī Tautas nama dramatiskajā kolektīvā. Ir aktīvi palīdzējusi organizēt Gulbenes
rajona auto kārtības sargu salidojumus.
Trešās atmodas gados viņa aktīvi iesaistījās LTF Beļavas pagasta Ozolkalna
(toreiz kolhoza Gulbene) atbalsta grupas pasākumos:
- akcijā pret armijas lokatoru izvietojumu pārcelšanu uz Ozolkalna teritoriju;
- Atmodas birzs stādīšanā Ozolkalnā Kļavkalnu ielā 16 (1989. 11. 02.);
- naudas līdzekļu ziedošanā Gulbenes Brīvības pieminekļa atjaunošanai un
pieminekļa atklāšanā (1992. 18.11.);
- pasākumā, kas bija veltīts sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanai virs Gulbenes
rajona bibliotēkas ēkas;
- represēto atmiņu vakarā Lazdukalna klubā
- Baltijas ceļa akcijā u.c.
Edīte kā atzīst, ka toreiz savā latviskumā visi šī ceļa dalībnieki bija kā viens
vesels, visi spēja būt vienoti savā mērķtiecībā.
Kopā ar meitu Evitu Edīte Žeire ir piedalījusies Latvijas nacionālo partizānu
kustības apzināšanā tuvākajā apkārtnē.
Skolotājas lielākā bagātība ir viņas pieci bērni. Viņa pat nedomā par grūtībām,
jo saprot, ka tas bērnu labā. Ģimenē rūpējas, lai jaunā paaudze iegūst
izglītību. Visi Edītes bērni pēc Ozolkalna pamatskolas beigšanas izglītību
turpina. Edžus un Evita ir izstudējuši, viņi palīdz cits citam.
Dēls Edžus beidza Gulbenes vidusskolu, izglītību turpināja LU FMF Datorzinību
nodaļā. Beidza arī maģistratūru. Strādā SIA “ “ZZ Dats”. Ir IT projektu
vadītājs.
Evita izglītību turpināja Rēzeknes mākslas koledžā, tad Rēzeknes augstskolā, kur
studēja psiholoģiju. Viņa par psiholoģi kļuva, sekojot uzskatam - ir vērts
dzīvot tad, ja vari darīt otram labu, ja vari palīdzēt cilvēkiem.
Zane beidza Madonas pilsētas ģimnāziju un piegriezēju modelētāju arodskolu Rīgā.
Ilze mācās Gulbenes ģimnāzijas 12.klasē, bet Gatis izglītību turpina Rīgas
Tehniskās koledžas vidusskolā par programmēšanas tehniķi.
Edītes bērniem vienmēr mīļa un tuva bija un ir dzimtā māja. Arī tagad pēc
iespējas bieži apciemo savus vecākus, bet par tradīciju kļuvusi visas ģimenes
kopā saiešana Ziemassvētkos, dzīves jubilejās u. c.
 |
 |
Attēli:
1. Edītes Žeires ģimene Ozolkalna pamatskolā dēla Gata izlaidumā 2002. gadā.
Pirmajā rindā Edīte Žeire, Gatis, Zane, Edītes vīrs Verners; otrajā rindā Evita
ar vīru Sergeju, Ilze, Edžus ar sievu Elīnu.
2. Edīte Žeire (pirmajā rindā trešā no kreisās) Lazdukalna Tautas nama deju
kolektīva dalībniece septiņdesmitajos gados.
3. Edīte Žeire (pirmā no kreisās) Lazdukalna dramatiskā kolektīva dalībniece.
2004.g.martā
Ozolkalna pamatskola
Sagatavoja novadpētniecības pulciņa dalībniece, 9. klases skolniece Līga
Dimitrijeva.
Konsultēja skolas bibliotekāre Biruta Pokule. Datorkonsultante direktore Sofija
Sudarova.
LIIS izstrādne