VLADIMIRS ŽDANOKS

inženieris, pašvaldības uzņēmuma vadītājs.
Sabiedrisks darbinieks,
aktīvs LTF biedrs,
viens no pirmajiem apbalvots
ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1948. gada 10. februārī Jēkabpilī. Vecāki ieceļojuši Latvijā (māte – no Polijas, tēvs – no Krievijas). 1948.gadā māte pēc vīra apcietināšanas pārceļas uz dzīvi Jēkabpilī. Slimnīcas galvenais ārsts Špungins riskēja un pieņēma viņu darbā pa naktīm mazgāt slimnieku drēbes. Vladimira dzimtā valoda ir poļu. Bērnu dārzā viņš iet krievu grupiņā un sagatavošanas grupu apmeklē krievu skolā. Māte latviešu valodu zina slikti. Viņa dēlu aizsūta uz trim mēnešiem sanatorijā latviešu bērnu grupā. Vladimirs atceras: “Apkārt sveši cilvēki, nesaprotama valoda. Atgriežoties mājas, mamma sacīja: “Tagad tu iesi pie latviešiem, jo dzīvo Latvijā”.

Vladimirs mācījās Jēkabpils 1. vidusskolā. 1963. gadā beidz šīs skolas 8. klasi. Stājoties Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumā, Vladimirs visus eksāmenus nokārto uz teicami. Tomēr viņš tiek izsaukts uz pārrunām, jo tehnikumā ir liels konkurss. Pateicoties skolas raksturojumā ierakstītai frāzei ”Lai gan ļoti labi orientējas politikā, komjaunatnē tomēr nav iestājies”, kas labvēlīgi noskaņo tehnikuma vadību, Vladimiru uzņem. Viens krievs starp 600 audzēkņiem! Tehnikuma gados bija jāiztiek ar stipendiju. Neregulārā ēšana un badošanās atsaucas uz Vladimira veselību. Kursa audzinātāja, krievu valodas skolotāja Gapajenko, uz laiku paņēma Vladimiru pie sevis uz Cēsīm. 1966. gadā , mācoties 3.kursā, Vladimirs pāriet uz neklātieni un sāk strādāt Latvijas Lauktehnikas (LLT) Jēkabpils nodaļā. Ir automašīnu GAZ -51 motoru remontētājs, vēlāk automašīnu UAZ dzinēju montāžas līnijas vadītājs.

Vladimirs aktīvi sporto, iesaistās Jēkabpils kultūras nama teātrī, ir trupas sastāvā, kad teātrim piešķir Tautas teātra nosaukumu. To pārtrauc divu gadu dienests armijā. Pēc armijas 1970. gadā, turpina darbu LLT par inženieri defektētāju, iestājās Tehniskajā Universitātē Mašīnbūves fakultātē.
Lai varētu saņemt dzīvokli, 8 gadus nostrādā Dolomīta rūpnīcā - par ceha priekšnieku, galveno mehāniķi. Darba diena ilgst līdz vēlām nakts stundām, jānodrošina jaunās dolomītu šķembu ražošanas tehnoloģijas iekārtu nepārtraukts diennakts ražošanas cikls. Darba dēļ pārtrauc neklātienes mācības augstskolā 3. kursā.

No 1978. gada ir LLT vecākais inženieris – enerģētiķis, no 1988. gada - galvenais mehāniķis. 18 gadus ir arī LLT sporta dzīves organizators, pats labi spēlē šahu, dambreti, gūst labus panākumus galda tenisā.

Atmodas gadi Vladimiram Ždanokam iesākās ar Latvijas Tautas frontes atbalsta grupu organizēšanu, ar runu 1988. gada 12. novembrī Tautas frontes Jēkabpils 1. konferencē, kur viņš izpelnījās Visvalda Lāča komplimentu: “Kaut mums vairāk būtu tādu krievu!”
LPSR Tautību Forumā Rīgā V. Ždanoks uzstājās krievu, poļu un latviešu valodā. Iepazīstas ar Itu Kozakēviču, Armandu Melnalksni, Induli Strazdiņu, Rutu Marjašu, Tatjanu Aršavsku - gadu gaitā viņi kļūst par sirsnīgiem ģimenes draugiem.

Sākoties LPSR Augstākās Padomes vēlēšanām, V. Ždanoks ir Tautas Frontes koordinators Jēkabpilī. I.Kozakēviča kandidēja no Jēkabpils vēlēšanu apgabala. Uz kādiem Baltijas kara apgabala štābiem viņš tikai nezvanīja, kādām augstām militārpersonām neuzmācās, līdz panāca savu – Itai un viņas uzticības personām izrakstīja caurlaides ieiešanai karaspēka daļā, lai tiktos ar vēlētājiem! Ita, Vladimirs, Armands Melnalksnis devās uz Jēkabpils garnizonu, kur līdz tam neviens deputāta kandidāts netika ielaists.
Vēlēšanu dienā kā vienīgais novērotājs Vladimirs ar sarkanbaltsarkano karogu portfelī devās uz tur izveidoto slēgto vēlēšanu iecirkni pieskatīt militārpersonas. Karogs tika izkārts! Krievu oficieriem pat sapņos nerādījās, ka uz vēlēšanu iecirkni viņu kareivji soļos ierindā garām paceltam iekarotās zemes karogam! Rezultātā - nepakļaujoties pavēlei, 103 kareivji nobalsoja par Itu Kozakēviču!

1991.gada barikāžu dienās, kad Rīgā Preses namā saimniekoja omonieši, vairākas reizes Vladimirs kopā ar Oskaru Dzeni veda ziedojumus no Jēkabpils uz Rīgu. 1991.gada augustā kā deputāta Induļa Strazdiņa palīgs viņš izbaudīja, ko nozīmē neziņas pilnajās dienās strādāt Saeimā un turpat pārlaist nakti.
1991. gada 23. augustā V. Ždanoks kopā ar Silviju Šimfu, Vili Dardertu, Eduardu Vilcānu ar Latvijas TF dotām pilnvarām pārņēma LPSR Valsts Drošības komitejas Jēkabpils nodaļu (pie tās tika izkārts sarkanbalti sarkanais karogs), tam sekoja Partijas komitejas un Kara komisariāta pārņemšana.

1991.gadā, Tautas frontes aicināts, V. Ždanoks uzņēmās Jēkabpils Namu pārvaldes vadību. 10 gados namu pārvalde izaugusi par mūsdienīgu uzņēmumu, kur 80% procentu darbu veic pašu spēkiem. Paralēli dzīvojamo namu apsaimniekošanai uzsākta laminēto mēbeļu ražošana. “Ir svarīgs uzņēmuma darbs, labā slava, strādnieku darba noskaņojums. Visiem kopā jāstrādā, jāsporto, jāatpūšas. Jāprot pateikt – “Paldies!” Tas uzņēmuma darbiniekos audzina patriotisma jūtas,” uzskata Vladimirs.

V. Ždanoks aktīvi strādājis arī Latvijā dzīvojošo poļu kultūras un valodas saglabāšanā. 1990. gadā kopā ar Itu Kozakēviču viņš sapulcināja 93 Jēkabpils poļus un ar katoļu mācītāja Jāņa Bratuškina svētību tika nodibināta poļu biedrība. Kopš 1990. gada darbojas poļu svētdienas skola. 1994. gadā ar Vladimira līdzdalību Jēkabpilī tiek atklāta poļu pamatskola.

Vladimirs saka: “Šodien dzīve nav tāda, par kādu mēs cīnījāmies Atmodas gados. Ita toreiz aicināja mūs varu ņemt savās rokās. Tomēr daudzi atteicās no neizdevīgiem amatiem, daudzi neprot turēties pretī nekaunībai un karjeristiem...”
Tomēr V.Ždanoks pats joprojām ir politiski un sabiedriski aktīvs. Ir deputāta palīgs kopš 1995. gada, kā arī partijas “Latvijas ceļš” Jēkabpils nodaļas vadītājs.

Brīvajā laikā Vladimiram tuva ir dzeja un vērtīgas, pagājušā gadsimta sākumā izdotās grāmatas. Viņa draugu vidū dzejnieks Armands Melnalksnis, kas daudzas dzejas rindas rakstījis Vladimira mājās Jēkabpilī. Vladimirs tad ir pirmais vārsmu vērtētājs.

Vladimira sieva Aina Ždanoka strādā par Jēkabpils pilsētas pierakstīšanas un izrakstīšanas dienesta priekšnieci. Izaudzināti divi dēli: Atis – ekonomisko zinātņu maģistrs, uzņēmējs, Ilmārs – Rīgas Tehniskās universitātes students.

ATTĒLI:
1. V. Ždanoks (pa kreisi) kopā ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu 2001. gada 26. janvārī Jēkabpilī.
2. Lāčplēša dienas pasākumā 1998. gada 11. novembrī Jēkabpilī. No kreisās Aina Ždanoka, Armands Melnalksnis, Vladimirs Ždanoks, Skaidrīte Gailīte.

2002. gada janvārī.

Jēkabpils bērnu un jauniešu centrs
Sagatavoja mazpulcēni un novadpētnieki: Gatis Ieleja, Laura Svaļbe, Kristaps Kaļva. Skolotāja Spodra Purviņa

LIIS izstrādne