LIGITA ZAVICKA
Ilggadēja sporta dzīves organizētāja,
LTF biedre un barikāžu dalībniece,
pašvaldības deputāte
Ligita dzimusi 1948.gada 4. augustā Skrundā. Tēvs Krists
Bergvalds (1908-1989) bija strādnieks, māte Marta Bergvalde -dzimusi Reimane
(1910-1994) – audēja. Ligita auga kopā ar brāli Jāni (1946-1998) un māsu Initu.
1952. gadā Skrundā izveidoja bērnu dārzu un Ligita bija pirmās grupiņas
audzēkne. 1955.g. rudenī Ligita sāka iet 1.klasē, 1963.gadā beidza Skrundas
astoņgadīgo skolu. Skolā bija zinoši skolotāji, kuri ar savu entuziasmu aizrāva
visus skolniekus. Sk. Vismane vadīja naturālistu pulciņu, kur bērni mācījās
audzēt trušus, izmēģinājuma lauciņā viņi audzēja sakņaugus. Par Skrundas skolu
ir grāmata, kur fotogrāfijā var redzēt, kā Ligita mēra bietēm augstumu.
Ligita bija arī laba sportiste, aktīvi piedalījās arī skolas dramatiskajā
pulciņā. 1963.gadā atklāja jauno stadionu pretī baznīcai, tur notika Kuldīgas
rajona vidusskolu spartakiāde. Ligita toreiz uzvarēja 400 m skrējienā un vēl
šodien viņai pieder skolas rekords. Kuldīgas Sporta skolas treneris J.Baukšis
uzaicināja Ligitu mācīties Kuldīgas vidusskolā un trenēties riteņbraukšanā.
Vidusskolas laikā viņa aktīvi sportoja, bija klases komjauniešu sekretāre un 11.
klasē arī skolas komjauniešu sekretāres vietniece - mācību sektora vadītāja.
1966.gadā beidza Kuldīgas 1.vidusskolu un ar komjauniešu ceļazīmi ieradās savā
pirmajā darba vietā Nīkrācē. ”Būšu šofere” tā Ligita rakstīja avīzē
“Kurzemnieks”, stāstot par sevi un savu klases biedru nākotnes nodomiem. Bet
Nīkrācē nebija brīvu mašīnu. Pēc 3 mēnešiem viņa sāka strādāt Skrundas labības
punktā par šoferi.
Aktīvi iesaistījās ciemata sabiedriskajā dzīvē. Tika ievēlēta par komjauniešu
sekretāri un 1968. gadā arī par deputāti. Netika aizmirsts arī sports. Rajona
gods tika aizstāvēts orientēšanās, tūrisma tehnikas, vasaras un ziemas GDA
sacensībās. Tika atjaunots jauniešu deju kolektīvs, kur Ligita iepazinās ar savu
pirmo vīru Vilni un 1969.g. 24. maijā apprecējās.
1972.gadā
Ligita sāka strādāt Skrundas Izpildu komitejā par grāmatvedi, vēlāk veica arī
sporta organizatores pienākumus. No 1976. gada Skrundas sportisti sāka
piedalīties rajona organizētajās sporta spēlēs Kuldīgā. 1978.gadā Ligita sāk
strādāt k/k Vulkāns, bet tas netraucēja vadīt sporta dzīvi Skrundā, jo
darbavieta viņai bija Skrundas dzelzceļa stacijā, kur kombinātam pienāca
kokmateriāli.
Skrundas sportisti piedalījās gandrīz visos sporta veidos, un kopvērtējumā bieži
tika iegūtas godalgotās vietas. Ligitu ļoti apbēdināja tas, ka rajona iestādēm
un uzņēmumiem nepatika Skrundas panākumi un tāpēc katru gadu tika izdomāti jauni
sacensību noteikumi un šķēršļi Skrundai, līdz beidzot tiek paziņots, ka rajona
sacensībās var piedalīties, bet ārpus konkursa.
Turpmāk tika organizētas sacensības Skrundas ciemata ietvaros starp vietējiem
uzņēmumiem. 1984.gadā tika izveidots Kultūras un sporta komplekss, kur par
vadītāju tika ievēlēta nelaiķe Skaidrīte Meļķe, kultūras nama direktore, un
Ligita bija atbildīga par sporta pasākumiem. 1985.gada februārī notika pirmais
lielākais sporta pasākums šajā kompleksā - 15 komandas ap 200 dalībniekiem.
Sacensības novusā, galda tenisā, svara bumbu celšanā, šahā, dambretē. Ļoti
iecienīts bija arī volejbola turnīrs. Vasarā futbols. Ligita sporta dzīvi
organizēja un vadīja līdz 1989.gadam. Viņa stāsta:
Man pašai sports bija sirdslieta, tāpēc nebija grūti visu organizēt. Un
labprāt visi arī piedalījās. Sportisti vienmēr spēj pārvarēt grūtības, un tas
mūs arī vienoja, aizrāva un palīdzību neviens neatteica. Organizējām arī jaukas
sportistu balles. Tas bija jauks un neaizmirstams laiks.
Atmodas gados Ligita nestāv malā un piedalās daudzos pasākumos. Piedalījās
tautas manifestācijā, kas notika Rīgā, Daugavmalā. 1991.g. janvārī bija arī
barikāžu dalībnieku vidū Rīgā, par ko ir saņēmusi apbalvojumu. Asi nostājas pret
interfronti savā uzņēmumā, kas “puča” laikā neļauj strādniekiem turpināt darbu,
bet liek streikot. Toreiz viņa pārliecināja strādniekus, ka pašiem ir jāpieņem
lēmums, nevis jāklausa interfrontes līderei Belovai, kas bija stacijas
priekšniece, KP biedre. Un strādnieki atgriezās savās darba vietās. (Pēc puča
sagrāves Belova pārcēlās uz dzīvi Krievijā).
1991.gadā, kad k/k Vulkāns pārtrauca kokmateriālu iepirkšanu no Krievijas,
Ligita sāk strādāt Latvijas – Somijas kopuzņēmumā Silva, kur strādā arī vēl
šodien. 2001.gadā pašvaldības vēlēšanās skrundenieki Ligitu ievēl par deputāti,
un tagad viņa ir Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētāja
vietniece. Viņa stāsta:
Šodien deputāta pienākumi pilnīgi atšķiras no padomju laika deputāta
pienākumiem. Domes pienākums ir pilnībā gādāt par pilsētas iedzīvotājiem, viņu
labklājību. Valdības piešķirtā nauda ir jālieto tā, lai pilsēta varētu
attīstīties. Satrauc pašvaldības nespēja palīdzēt pensionāriem un mazajiem
bērniem, pabalsti ir niecīgi. Daļa cilvēku nespēj un negrib iekļauties darba
tirgū. Bet mani iepriecina tie skrundenieki, kas ir spējuši kļūt par labiem
uzņēmumu vadītājiem. Viņi ir arī tie, kas palīdz man pildīt deputātes
pienākumus. Tagad deputātam ir jābūt ļoti zinošam visās jomās. Bez iedzīvotāju
atbalsta būtu ļoti grūti.
Ligitai
ir arī ģimene, kura bieži viņu neredz, daudz laika paņem darbs Silvā un domē.
Bet Ligita lepojas ar saviem bērniem, kas savā dzīvē daudz laika velta sportam:
Meita Agita (1973.g.) ir beigusi Sporta akadēmiju. Agita divas sezonas
spēlējusi volejbolu Islandē, palīdzot universitātes komandai iegūt pirmo vietu.
Dēls Andris (1971.g.) beidzis Kandavas tehnikumu, precējies, strādā Kuldīgā IMA
autoservisā par mehāniķi. Ziemā spēlē volejbolu, vasarā piedalās autokrosā, ir
2003.gada Kurzemes kausa ieguvējs. Kopš 1986. gada dzīvoju kopā ar Ziedoni
Bumbieri. 1988. piedzima dēls Ainars, viņš mācās Skrundas l. vidusskolā 9 klasē.
Ļoti aizrāvies ar datoru. Ir mazdēliņš Kristaps-Krists.
Ligita ir lepna arī par savu māsu un viņas bērniem: Tagad māsa Inita Gaiks ir
precējusies, dzīvo Rīgā un viņai ir divas lielas meitas. Meita Inese dzīvo un
strādā Francijā – Parīzē, ieguvusi trīs augstākās izglītības, t.sk. Sorbonas
augstskola Francijā, Evita beigusi Latvijas valsts Universitāti dzīvo un strādā
Rīgā.
Brīvajā laikā Ligitai patīk ceļot un rušināties pa dārzu. Iekārtots neliels
daiļdārzs ar mazu baseiniņu un strūklaku. Padomju laikā tika apceļotas 14
republikas un Bulgārija. Pēdējā laikā viņa brauc uz Eiropu, bieži līdz ir
Ainars.
2003.gada novembris
Skrundas 1.vidusskola
Dzīvesstāstu pierakstīja dēls Ainars Bumbieris (9.klases skolnieks),
konsultēja projekta vadītāja Baiba Eversa.
LIIS izstrādne