ĢIRTS ZĀLĪTIS
vēstures skolotājs,
LTF dalībnieks.
Galvenais, kāpēc cilvēki stājās LTF, bija vēlēšanās
uzlabot pastāvošo sistēmu. Vēlāk uz barikādēm radās galvenais - ideja atjaunot
neatkarīgu valsti.
Dzimis 1962.gadā 28.janvārī Valmierā. Tēvs – Laimonis Zālītis dzimis 1930.g.
Tagad pensionārs, bija padomju saimniecības “Burtnieki” direktors. Māte – Vēsma
Zālīte dzimusi 1929.g. Strādājusi par skolotāju, bet vēlāk kļuvusi par Burtnieku
skolas direktori, tagad pensionāre.
Izglītība: Burtnieku astoņgadīgā skola (beidza 1976.g.), Mazsalacas vidusskola
(1976.g.-1980.g.). Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas
fakultātē mācījies par vēstures skolotāju (1980.g.-1985.g.).
Darbavietas: 1986.g. vasarā Limbažu raj. Komjaunatnes komitejā par instruktoru,
1985.g.-1986.g. strādāja Alojā par vēstures skolotāju. Kopš 1986.g. strādā
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā par vēstures skolotāju.
1988.gadā Ģ. Zālītis iesaistījās Latvijas Tautas Frontē. LTF iestājās, jo bija
vīlies esošajā sistēmā, to nedaudz iepazinis strādājot Komjaunatnes komitejā.
Neapmierināja meli, birokrātija, formālā pieeja daudzām lietām, tai skaitā
izglītībai. Papīrs tika cienīts augstāk nekā cilvēks. Bija neapmierināts ar to,
kas notiek Latvijā, un viņa motivācija bija tāda, ka Latvijā vajag kaut ko
mainīt.
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā LTF sapulces notika skolā - tika rīkotas
diskusijas par to, ko un kā darīt. LTF grupas dibinātājs bija Kārlis Dārznieks,
Ģirts Zālītis bija Kārļa Dārznieka vietnieks. “Reāla vara mums nepiederēja,
mēs bijām sabiedriska kustība. Visus mūs vienoja vēlme uzlabot esošo situāciju,
mazināt partijas varu un ietekmi, kura bija pārlieku liela. Mūs vienoja tas, ka
bija vienots ienaidnieks – PSRS komunistiskā partija”.
Ģ.Zālītis piedalījās arī barikādēs, kuras notika no 1991.g.13.janvāra līdz
1991.g. 27.janvārim. Viņš tad saprata, ka tautai vienīgā reālā iespēja pretoties
ir piedalīšanās barikādēs. Bija jāuzdod sev jautājums – braukt uz Rīgu vai
nebraukt? Tā bija pirmā reālā situācija, kad katrs varēja pārbaudīt savu uzskatu
noturību. Ģ. Zālītis barikāžu dienās Valmierā sastādīja sarakstus, kuri dosies
uz Rīgu (no Valmieras brauca organizēti kolektīvi). Vēlāk pienāca precizējums,
ka pirmajā naktī uz Rīgu jābrauc tikai vīriešiem, un tad braucienam pieteicās
nebūt ne visi. Barikādēs Rīgā pats personīgi piedalījās divas reizes. Pirmajā
reizē bija bailes no neziņas, no nāves, kas varētu sagaidīt. Bailes palielināja
nesenie Viļņas notikumi, kur pie televīzijas torņa tika nogalināti 14 cilvēki,
kuri piedalījās mierīgā protesta demonstrācijā. Atceroties tās dienas, Ģ.Zālītis
uzskata, ka apbalvot vajadzētu visus barikāžu dalībniekus, bet tas jau nav
iespējams.
Vēlāk nozīmīgs notikums bija Latvijas Augstākās Padomes vēlēšanas (tās deputāti
1991.g. 4.maijā nobalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju). Ģ. Zālītis gāja
pa mājām aģitēt, lai cilvēki atbalstītu TF izvirzītos deputātu kandidātus.
1989.g.23.augustā piedalījās iedzīvotāju veidotajā “Baltijas ceļā” uz šosejas
Valmiera – Rūjiena pie Rencēniem.
1990.g. piedalījās akcijā “Baltijas ceļš”, kur ceļu malā dedzināja ugunskurus,
pats Ģ. Zālītis tad bija pie Iecavas.
Ja kādreiz atkal izveidotos tāda situācija, kāda bija 1991.gadā, kad bija
jāaizstāv tiesības uz savu valsti, Ģ. Zālītis atkal dotos uz barikādēm. Ģ.
Zālītis pasvītro - viņš nav vīlies valstī, bet gan politiķos, valdošajā elitē,
Tautfrontiešu aktīvisti ir nobīdīti pie malas, un tagad valda un saimnieko citi,
bet pie tā vainojami tikai paši tautfrontieši, jo viņi nav aktīvi un ir
samierinājušies ar to, ka neko nevar labot, bet dzīve ir cīņa un visu mūžu var
kaut ko labot.
Uz jautājumu, ko jūs panācāt ar iestāšanos LTF, Ģirts Zālītis atbildēja: ”Tas
bija nepieciešams, jo bez LTF mēs netiktu ārā no PSRS. Galvenais, kāpēc cilvēki
stājās LTF, bija vēlēšanās uzlabot pastāvošo sistēmu. Vēlāk uz barikādēm radās
galvenais - ideja atjaunot neatkarīgu valsti.”
Ģirts Zālītis, tel. d. 42 35793
2003.g. novembris
Valmieras 5. vidusskola
Sagatavoja 12. kl. Skolnieki Edgars Upītis un Artis Beitiks
Konsultēja vēstures skolotājs Guntis Dzirkalis, datorzinību skolotāja Lolita
Krilova.
LIIS izstrādne