EVITA ZĀLĪTE
vizuālās mākslas skolotāja,
mīksto rotaļlietu meistare.
Evita Zālīte dzimusi 1977. gada 14. augustā Gulbenē.
Mācījusies Gulbenes vidusskolā, Gulbenes Mākslas skolā. Apes Lauksaimniecības
skolā mācīties uzsāka pēc vectēva Jāņa Tomsona ieteikuma izvēlēties kādu
lauksaimnieciska rakstura skolu, jo otrās Latvijas neatkarības sākuma gados visi
runāja par lauksaimniecību un priecājās par iespējām saimniekot. Pēc skolas
pabeigšanas Apē Evita kādu laiku jūsmoja par laukiem.
Arī Ogres Meža tehnikumā meitene iestājās pēc vectēva padoma. Tagad Evita ir arī
diplomēta mežsardze. Viņa beigusi arī Rēzeknes Mākslas koledžas keramikas
nodaļu. Evitas koledžā mācījusies tāpēc, ka “patīk rokās turēt mālu, strādāt
ar to un sajust to.” Beigusi arī Bērzgales Amatniecības meistaru skolu.
Tagad studē Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes 1.
kursā.
Evita Zālīte strādā Gulbenes rajona Rēveļu pamatskolā par vizuālās mākslas
skolotāju, bet Stāķu bērnudārzā māca gatavot no māla sīkplastiku. “Gatavojot
bērnudārzā lietas no māla, rezultāts nav galvenais, svarīgi ir bērnus ievirzīt,
lai viņi pareizi izprot plastikas īpašības,” stāsta Evita. Divus gadus mācīja
bērniem šūt lelles Ozolkalna pamatskolā.
Rotaļlietu gatavošana - tas ir Evitas vaļasprieks, kas padara viņas dzīvi
interesantāku, meklējumiem bagātāku. Leļļu gatavošanas sākums bija nejaušs. Doma
gatavot lelles Evitai radās Rīgā, veikalā “Paija”, kad viņa ieraudzīja Ināras
Liepas darinātās lelles, apmīļoja tās un nodomāja: “Kāpēc es pati nevarētu
izgatavot tādas lelles?“ Pirmā lelle – no melnām lupatiņām pagatavots
morītis. Evita stāsta: “Viss sākās 1993. gada februārī. Mācījos Apē,
lauksaimniecības skolā. Centrālapkures avārijas dēļ audzēkņus palaida
brīvdienās. Nebija ko darīt ziemas vidū. Atcerējos uz žurnāla “Santa” vāka
redzēto sievieti, kura bija rotājusies ar maziem morīšiem. Arī es gribēju tādu
morīti. Tapa šī rotaļlieta, kurai sekoja nākamās.”
Evita
rotaļlietas gatavo no visdažādākajiem materiāliem - audumu un adījumu
atgriezumiem, dziju gabaliņiem un arī mežā Evitai patīk savākt leļļu darināšanai
izmantojamas lietas: zarus, izaugumus, čiekurus… “Leļļu darināšanai vajadzīga
pacietība. Mana sirds pieder dzīvniekiem. Visgrūtāk dzīvnieciņam ir izveidot
seju, jo tajā jāatklāj raksturs. Patīk gatavot rotaļlietu dzīvnieciņu ģimenes un
pārus. Šujot katru lelli ir vajadzīga ideja un izdoma, protams, arī darbs,“
atzīst Evita.
Viņa atzīst, ka daudzpusīgā izglītība ļoti palīdz radošajā darbā: “Mācoties
Ogres Meža tehnikumā, uzzināju daudzas interesantas lietas par meža dzīvnieku
dzīvi, tādēļ varu prasmīgāk darināt meža dzīvnieciņus.” Savukārt - ”Keramika ir
pavisam cita pasaule. Tā paplašina manu skatījumu uz lietām. Māla izstrādājumi
savā ziņā ir tikpat trausli un ievainojami kā pašdarinātās lelles. Šo roku darbu
kaut kas vieno, bet tas tomēr ir atšķirīgs mākslas veids”.
Evita ir izgatavojusi vairāk nekā simts rotaļlietu - lelles, lāčus, suņus, kaķus
un citus dzīvnieciņus. Vairākas lelles ir uzdāvinātas. Evitas lelles un citas
mīkstās rotaļlietas ir labestīgas, citas nedaudz skumjas, bet Evita saka, ka
visas vēlas, lai tās samīļotu. Māksliniece savas rotaļlietas publikai rādījusi
izstādēs gan savā, gan citos rajonos: 1997. gadā Rēzeknes Mākslas koledžā,
novembrī - Viļānu bērnu bibliotēkā, 1998. gada aprīlī – Gulbenes Kultūras namā,
1998. gada jūnijā - Alūksnes Novadpētniecības muzejā, 1999. gada aprīlī - Balvu
Kultūras centrā, 1999. gada augustā - Smiltenes Interešu centrā un septembrī –
Kalncempjos, Pļaujas svētkos, 2000. gada oktobrī - Madonas Interešu centrā un
Ozolkalna pamatskolā. 2002. gada martā - Valmierā muzejā, 2002. gada jūnijā -
Valkas interešu centrā.
2000. gada maijā viņa piedalījās “Amatniecības izstādē 2000” (Rīgā, Ķīpsalā),
2002. gada februārī izstāde notika Rīgā, Valsts leļļu muzejā. Tagad Evita gatavo
darbus izstādei 2003. gada horoskopa dzīvniekam un galvenajiem pasākumiem šajā
gadā.
Mākslinieks Pēteris Gleizdāns par Evitas darbiem raksta:
“Evita ir daudzsološa. Lai spētu taisīt tādas rotaļlietas, jāpārvalda
plastika, zīmējums, krāsu salikums. Evitas lellēm ir trīs galvenās vērtības -
proporcijas, saskaņotas faktūras un izteiksme. Manuprāt tie ir veiksmīgi darbi.”
Iespēja sazināties: Lazdu 4, Gulbenē, LV - 4401, tālrunis 4471850.
Attēli:
1. Evita ar savu rotaļlietu - sveicienu jauniešu žurnālam “Sīrups”
2. Evitas rotaļlietu izstāde Gulbenes rajona Stāmerienā
Bānīša svētkos 2000. gada septembrī.
2002.gada novembris
Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja skolas novadpētnieki.
Konsultantes skolotājas Biruta Pokule un Sofija Sudarova
LIIS izstrādne