VELTA ZAKENFELDE

Matemātikas skolotāja otrajā paaudzē, vairāk nekā 60 gadus
strādā Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā,
Latvijas Nedzirdīgo savienības biedre kopš 1973. gada

Dzimusi 1928. gada 18. septembrī Valmierā, kur tolaik strādāja viņas vecāki. Māte – Anna (Celle) Tomsone, tēvs – Jānis Tomsons. Kopš bērnības Veltas atmiņas saistās ar sarunām par skolu, jo abi vecāki bija skolotāji, māte mācīja vēsturi, tēvs – matemātiku. Veltas tēvs 40 gadus nostrādāja LU Fizikas – matemātikas fakultātē un pasniedza analītisko ģeometriju un augstāko algebru, vadīja studentu pedagoģisko praksi.
Kad Veltai ir 4 gadi, ģimene pārceļas uz Rīgu. Skolas gaitas sākas Rīgas 24. pamatskolā, kur mācījās gan zēni, gan meitenes. Vēlāk tā paliek tikai meiteņu pamatskola. Spilgtā atmiņā palicis skolotājs un 4. klases audzinātājs, mākslinieks Augusts Dīriķis. Skolotājs zinājis, ka Velta nāk no inteliģentas ģimenes, tāpēc meiteni ieceļ par klases vecāko. Jau tajos gados sākās Veltas atbildība par to, kas notiek klasē, jo skolotājs, kā jau mākslinieks, ne vienmēr bijis klāt. Tādējādi jau pamatskolas gados Velta attīsta savas organizatora spējas, un par to viņa ir pateicīga savam skolotājam.
Pēc tam Velta turpina mācības Klasiskajā ģimnāzijā, kur mācās latīņu, grieķu un franču valodu. Šīs skolas direktors Lesnieks atmiņā palicis kā ļoti spilgta personība, klasisko valodu speciālists.
Seko grūtie kara gadi. Veltai jāsāk darba gaitas. Vienā gadā viņa noliek 10. un 11. klases eksāmenus un 1946. gadā iestājas Raiņa vakarskolā, kur Veltas māte nostrādājusi 25 gadus pirms aiziešanas pensijā. Velta Zakenfelde ar pateicību atceras savus skolotājus. Spilgta personība bija klases audzinātāja un fizikas skolotāja Līze Biķe, kura ilgus gadus nostrādāja LLA par fizikas pasniedzēju. Velta atkal kļūst par klases vecāko. Atmiņā palicis mātes stāstītais par to, ka kara gados skolas zēni braukuši uz Dubultiem pie dzejnieces Aspazijas, lai palīdzētu saskaldīt malku.
1947. gadā Velta uzsāk studijas LU Fizikas un matemātikas fakultātē. Gadu vēlāk sāk strādāt Raiņa skolā par bibliotekāri, bet ar 1949. gada novembri māca matemātiku. Raiņa skola ir Veltas Zakenfeldes darba vieta jau vairāk nekā 60 gadus. Darba savienošanas kārtībā 10 gadus nostrādājusi Rīgas Politehniskajā institūtā par matemātikas pasniedzēju, jo vēlējās darboties plašāk.
Ar gandarījumu un sirsnību skolotāja stāsta par savu darbu ar nedzirdīgajiem skolēniem, jo uzskata, ka matemātika ir vajadzīga visiem. „Tā ir precīza zinātnes valoda, un nevienā zinātnē nevar neko sasniegt, ja tai nav precīzas izteiksmes.” (Žurnāls „Kopsolī” – Latvijas Nedzirdīgo savienības izdevums Nr. 19/20 2008. gada oktobris.) Nedzirdīgie absolventi savu skolotāju atceras kā gaišu, gudru, bet stingru un prasīgu. Lai nedzirdīgajiem būtu vieglāk mācīties, skolotāja izstrādājusi savus mācību materiālus, kā arī beigusi speciālus kursus skolotājiem, kuri strādā ar vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem bērniem. Kopš 1973. gada Velta Zakenfelde ir Latvijas Nedzirdīgo savienības biedre.
1952. gadā apprecējās ar Gunāru Zakenfeldu, kurš bija ārsts. Ģimenē izaudzināti divi bērni – meita Inta un dēls Guntis. Meita aizgāja tēva pēdās un strādā medicīnas jomā.
Velta Zakenfelde ar lepnumu stāsta par saviem mazbērniem – meitas dēls Ģirts Jaunalksnis arī kļuvis par skolotāju, strādā Rīgas Kārļa Videnieka 77. vidusskolā par angļu valodas skolotāju. „Tas jau viņam asinīs”, ar prieku atzīst Velta Zakenfelde, jo no bērnu dienām viņš gājis līdzi vecmāmiņai uz Raiņa skolu. Mazmeita Aija Jaunalksne studē Nordic Multimediju akadēmijā Dānijā.
Skolotājas Zakenfeldes aizraušanās daudzu gadu garumā bijusi laivošana . Izbraukātas daudzas Latvijas upes, palicis vienīgi nepiepildīts sapnis – Kurzemes jūrmalā nobraukt pa Irbi. Laivošana palīdzējusi saglabāt sportisku stāju un optimistisku skatu uz dzīvi.
Skolotājai Zakenfeldei patīk dzeja, īpaši dzejnieces Ārijas Elksnes darbi. Brīvajā laikā bieži risina krustvārdu mīklas, kas palīdz trenēt atmiņu.
Velta Zakenfelde uzskata, ka skolotāja darba pamatā ir dziļa cieņa pret skolēniem. Raiņa skolā vienmēr valdījis princips – palīdzēsim viens otram! Tas ir galvenais, lai mūsdienās palīdzētu jaunajiem cilvēkiem atrast sevi.
2002. gada martā Velta Zakenfelde apbalvota ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu „Par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā. ”

Attēli:
1. Kopā (no kreisās) ar māti Annu, māsām Ilgu un Ritu, tēvu Jāni 1941.gada 1.jūnijā (tēvs ierosinājis nofotografēties, jo sapratis, ka tuvojas grūti laiki).
2. Veltas Zakenfeldes 1. audzināmā klase 1950. gada pavasarī. Velta 1. rindā (otrā no labās).
3. Kopā ar vīru un bērniem.
4. Pēdējā audzināmā klase (nedzirdīgo audzēkņu klase) Raiņa skolā 2002. gada 21. jūnijā.
5. Velta (vidū) kopā ar savu bijušo audzēkni Jāni Ūdri („Latvijas Vēstnesis” redaktoru) viņa grāmatas „Zigfrīda Meierovica trīs Annas” atvēršanas svētkos 2007. gada pavasarī. Martu Stavro, ilggadēju Raiņa skolas skolotāju un Andri Ozolu - Jāņa Ūdra klases biedru.

Sagatavoja Rīgas Raiņa 8.vakara(maiņu) vidusskolas
11.klases skolniece Laura Spridzāne un
Jaunpils vidusskolas 11. klases skolniece Lelde Strautiņa.
Darba konsultanti Jaunpils vidusskolas skolotāja Ilze Inkina
un Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas skolotāja Mārīte Mežsarga.

Ievietots ar IZM VISC atbalstu
2010.gada martā