
Matemātikas skolotāja otrajā paaudzē, vairāk nekā 60
gadus
strādā Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā,
Latvijas Nedzirdīgo savienības biedre kopš 1973. gada
Dzimusi 1928. gada 18. septembrī Valmierā, kur tolaik
strādāja viņas vecāki. Māte – Anna (Celle) Tomsone, tēvs – Jānis Tomsons. Kopš
bērnības Veltas atmiņas saistās ar sarunām par skolu, jo abi vecāki bija
skolotāji, māte mācīja vēsturi, tēvs – matemātiku. Veltas tēvs 40 gadus
nostrādāja LU Fizikas – matemātikas fakultātē un pasniedza analītisko ģeometriju
un augstāko algebru, vadīja studentu pedagoģisko praksi.
Kad Veltai ir 4 gadi, ģimene pārceļas uz Rīgu. Skolas gaitas sākas Rīgas 24.
pamatskolā, kur mācījās gan zēni, gan meitenes. Vēlāk tā paliek tikai meiteņu
pamatskola. Spilgtā atmiņā palicis skolotājs un 4. klases audzinātājs,
mākslinieks Augusts Dīriķis. Skolotājs zinājis, ka Velta nāk no inteliģentas
ģimenes, tāpēc meiteni ieceļ par klases vecāko. Jau tajos gados sākās Veltas
atbildība par to, kas notiek klasē, jo skolotājs, kā jau mākslinieks, ne vienmēr
bijis klāt. Tādējādi jau pamatskolas gados Velta attīsta savas organizatora
spējas, un par to viņa ir pateicīga savam skolotājam.
Pēc
tam Velta turpina mācības Klasiskajā ģimnāzijā, kur mācās latīņu, grieķu un
franču valodu. Šīs skolas direktors Lesnieks atmiņā palicis kā ļoti spilgta
personība, klasisko valodu speciālists.
Seko grūtie kara gadi. Veltai jāsāk darba gaitas. Vienā gadā viņa noliek 10. un
11. klases eksāmenus un 1946. gadā iestājas Raiņa vakarskolā, kur Veltas māte
nostrādājusi 25 gadus pirms aiziešanas pensijā. Velta Zakenfelde ar pateicību
atceras savus skolotājus. Spilgta personība bija klases audzinātāja un fizikas
skolotāja Līze Biķe, kura ilgus gadus nostrādāja LLA par fizikas pasniedzēju.
Velta atkal kļūst par klases vecāko. Atmiņā palicis mātes stāstītais par to, ka
kara gados skolas zēni braukuši uz Dubultiem pie dzejnieces Aspazijas, lai
palīdzētu saskaldīt malku.
1947. gadā Velta uzsāk studijas LU Fizikas un matemātikas fakultātē. Gadu vēlāk
sāk strādāt Raiņa skolā par bibliotekāri, bet ar 1949. gada novembri māca
matemātiku. Raiņa skola ir Veltas Zakenfeldes darba vieta jau vairāk nekā 60
gadus. Darba savienošanas kārtībā 10 gadus nostrādājusi Rīgas Politehniskajā
institūtā par matemātikas pasniedzēju, jo vēlējās darboties plašāk.
Ar
gandarījumu un sirsnību skolotāja stāsta par savu darbu ar nedzirdīgajiem
skolēniem, jo uzskata, ka matemātika ir vajadzīga visiem. „Tā ir precīza
zinātnes valoda, un nevienā zinātnē nevar neko sasniegt, ja tai nav precīzas
izteiksmes.” (Žurnāls „Kopsolī” – Latvijas Nedzirdīgo savienības izdevums Nr.
19/20 2008. gada oktobris.) Nedzirdīgie absolventi savu skolotāju atceras kā
gaišu, gudru, bet stingru un prasīgu. Lai nedzirdīgajiem būtu vieglāk mācīties,
skolotāja izstrādājusi savus mācību materiālus, kā arī beigusi speciālus kursus
skolotājiem, kuri strādā ar vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem bērniem. Kopš 1973.
gada Velta Zakenfelde ir Latvijas Nedzirdīgo savienības biedre.
1952. gadā apprecējās ar Gunāru Zakenfeldu, kurš bija ārsts. Ģimenē izaudzināti
divi bērni – meita Inta un dēls Guntis. Meita aizgāja tēva pēdās un strādā
medicīnas jomā.
Velta Zakenfelde ar lepnumu stāsta par saviem mazbērniem – meitas dēls Ģirts
Jaunalksnis arī kļuvis par skolotāju, strādā Rīgas Kārļa Videnieka 77.
vidusskolā par angļu valodas skolotāju. „Tas jau viņam asinīs”, ar prieku atzīst
Velta Zakenfelde, jo no bērnu dienām viņš gājis līdzi vecmāmiņai uz Raiņa skolu.
Mazmeita Aija Jaunalksne studē Nordic Multimediju akadēmijā Dānijā.
Skolotājas
Zakenfeldes aizraušanās daudzu gadu garumā bijusi laivošana . Izbraukātas
daudzas Latvijas upes, palicis vienīgi nepiepildīts sapnis – Kurzemes jūrmalā
nobraukt pa Irbi. Laivošana palīdzējusi saglabāt sportisku stāju un optimistisku
skatu uz dzīvi.
Skolotājai Zakenfeldei patīk dzeja, īpaši dzejnieces Ārijas Elksnes darbi.
Brīvajā laikā bieži risina krustvārdu mīklas, kas palīdz trenēt atmiņu.
Velta Zakenfelde uzskata, ka skolotāja darba pamatā ir dziļa cieņa pret
skolēniem. Raiņa skolā vienmēr valdījis princips – palīdzēsim viens otram! Tas
ir galvenais, lai mūsdienās palīdzētu jaunajiem cilvēkiem atrast sevi.
2002. gada martā Velta Zakenfelde apbalvota ar Latvijas Republikas Ministru
kabineta Atzinības rakstu „Par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas
valsts un tautas labā. ”
![]() |
![]() |
Attēli:
1. Kopā (no kreisās) ar māti Annu, māsām Ilgu un Ritu, tēvu Jāni 1941.gada
1.jūnijā (tēvs ierosinājis nofotografēties, jo sapratis, ka tuvojas grūti
laiki).
2. Veltas Zakenfeldes 1. audzināmā klase 1950. gada pavasarī. Velta 1. rindā
(otrā no labās).
3. Kopā ar vīru un bērniem.
4. Pēdējā audzināmā klase (nedzirdīgo audzēkņu klase) Raiņa skolā 2002. gada 21.
jūnijā.
5. Velta (vidū) kopā ar savu bijušo audzēkni Jāni Ūdri („Latvijas Vēstnesis”
redaktoru) viņa grāmatas „Zigfrīda Meierovica trīs Annas” atvēršanas svētkos
2007. gada pavasarī. Martu Stavro, ilggadēju Raiņa skolas skolotāju un Andri
Ozolu - Jāņa Ūdra klases biedru.
Sagatavoja Rīgas Raiņa 8.vakara(maiņu) vidusskolas
11.klases skolniece Laura Spridzāne un
Jaunpils vidusskolas 11. klases skolniece Lelde Strautiņa.
Darba konsultanti Jaunpils vidusskolas skolotāja Ilze Inkina
un Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas skolotāja Mārīte Mežsarga.
Ievietots ar IZM VISC atbalstu
2010.gada martā