ZIEDĪTE ZAČESTE

Sabiles amatieru teātra režisore un
Talsu tautas teātra režisore.
Sabiedriskā fonda „Vīnoga” koordinatore

Dzimusi 1967.gadā Sabilē. Māte Anna Muktupāvele ir no Latgales, dzimusi Rožupē, bet tēvs Laimonis Grunte – vidzemnieks, dzimis Rubenē. Satikušies abi Kurzemē – Sabilē, kur dzīvo joprojām.
Ģimenē arī divi vecāki brāļi, viens no viņiem dzīvo Rīgā un raksta fizikas grāmatas. Ziedīte ģimenē pastarīte – visu mīlēta un lolota.Ļoti laimīgas bērnības atmiņas – gan ar darbiem, gan nedarbiem (atceras kā atsējusi kaimiņu govi, pēc tam tā dzinusies meitenei pakaļ un tajā brīdī Ziedīte, kā jau nāves bailēs, pārdomājusi savu dzīvi visu septiņu gadu garumā).
Beigusi Sabiles vidusskolu. Atceras, ka vislabāk skolas laikā patikusi matemātika, bet nepatikusi fizika. Taču mīļākais skolotājs bijis fizikas skolotājs, pateicoties viņa lieliskajai humora izjūtai.

Kopš devītās klases zinājusi, ka vēlas kļūt par režisori. Pēc vidusskolas beigšanas devusies uz Rīgu, Kultūras darbinieku tehnikumu. Pēc tehnikuma nosūtīta darbā Staburaga pagastā par kluba vadītāju. Studējusi Mūzikas akadēmijā.
Viņa priecājas, ka studiju gadi bija Atmodas laikā, kad notika pārmaiņas valstī, sabiedrībā. Mainījās pasniedzēji, mācību priekšmeti – nebija vairs jāmācās zinātniskais komunisms, bet reliģijas vēsture.
Atceras, ka tajā laikā aktīvi iesaistījās visās demonstrācijās, manifestācijās, arī Tautas frontes kustībā, piedalījās parakstu vākšanā par Valodas likumu, par himnas “Dievs, svētī Latviju!” atjaunošanu.
Visa dzīve sastāvēja no vienām vienīgām pārmaiņām. Līdz ar to 1991. gada janvārī atrašanās uz barikādēm Ziedītei ir pati par sevi saprotama lieta. Viņa atceras, ka televīzijā un radio izskanēja aicinājums tautai aizstāvēt Latviju. Un nebija citas izvēles, kā pārliecība, ka tajā vietā ir jābūt. Kurioza bijusi situācija, kad viņa gājusi pieteikties, lai no Staburaga brauktu uz Rīgu – tur bijuši tikai vīrieši. Viņai prasīts: „Kas dzemdēs bērnus, ja sievietes brauks?” Uz to viņa atbildējusi: „Kā es tos bērnus dzemdēšu, ja jūs visus nošaus krievi?” Tā viņa paņemta līdzi. Bet visi braucēji jutušies kā dodoties karā.
Ziedīte Začeste atradusies Zaķu salā pie Latvijas Televīzijas, kur situācija bija ļoti saspringta. Vēl šobrīd atceras janvāra aukstās naktis, miglu, dūmus, ugunskurus, dzotus, dzeloņstieples, krievu helikopteru motora rūkoņu, mācību trauksmes, kurās stājāss blīvā ķēdē ap televīzijas ēku, neziņu par notikumu gaitu. Atzīst, ka tās bija ļoti spēcīgas emocijas, nebijušas sajūtas, sevis iepazīšana. Viņa domā, ka arī tagad ietu, ja būtu nepieciešams. Uzskata, ka katram cilvēkam būtu jāzina, kas ir barikādes un kas tur notika. Z. Začeste uzskata, ka katrs cilvēks ir piedzimis savā noteiktajā laikā, bet jāprot savu laiku novērtēt.
Pēc Mūzikas akadēmijas beigšanas ieguvusi režisora diplomu, sāka strādāt Sabilē. Vispirms par Sabiles kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāju, pēc tam par kultūras nama direktori.
Pašlaik vada divus amatieru teātrus. Ir Sabiles amatieru teātra režisore un Talsu tautas teātra režisore. Sabiedriskā fonda „Vīnoga” koordinatore. Sabiles novada domes deputāte
Sabilniece atzīst, ka brīvo laiku viņai patīk pavadīt ar saviem bērniem un labiem, patīkamiem cilvēkiem, doties piknikā – pat ziemā. Ceļojusi pa Eiropu, vēlētos aizbraukt uz Norvēģiju.

Attēli:
1.Kopā ar meitām
2. Režisore Z.Začeste (priekšplānā) kopā ar Saldus amatieru teātra aktieriem

2004.gada martā

Talsu ģimnāzija
Sagatavoja 8.klases skolniece Līva Skolmeistere
Konsultēja skolotāja Monta Bērziņa

LIIS izstrādne