
Profesors (Dr.h.c.), politiķis,
žurnālists un docētājs,
vairāku grāmatu autors.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Dzimis 1918. g. 7. janvāri Maskavā, kur vecāki atradās bēgļu gaitās. Apmaiņas rezultātā ģimene 1921. gada atgriezusies Latvijā, kur Vulfsonu dzimta dzīvo kopš sešpadsmitā gadsimta. Tēvam bijis kantoris Rīgā, Vecpilsētā, - viņš bijis nelielas angļu firmas pārstāvis.
Mācījies 10. vācu pamatskolā, vācu komercskoā, vēlāk - 4. (latviešu) vidusskolā un 2. valsts ģimnāzijā. 1936.gadā iestājies LU Mehānikas fakultātē, kuru nav pabeidzis, jo 1939. gada nogalē iesaukts Latvijas armijā. Kopš 1933. gada bijis Latvijas darba jaunatnes biedrs.
Pēc Latvijas okupācijas strādājis laikraksta "Latvijas Kareivis" (vēlāk "Sarkanais Kareivis") redakcijā, bijis redaktora vietnieks, lestājies Komunistiskajā partijā (1940. g. rudenī). Kara laikā bijis 201. (vēlāk - 43. gvardes) latviešu strēlnieku divīzijas rindās - rotas "poļitruks" (politiskais vadītājs), bataljona komisārs un instruktors darbam ar pretinieku; apbalvots ar vairākiem ordeņiem.
Pēc demobilizācijas strādājis laikrakstā "Cīņa", sākumā par ārzemju informācijas daļas vadītāju, pēc tam par redaktora vietnieku. Paralēli darbam studējis LVU Ekonomikas fakultātē un beidzis tās Finansu nodaļu (1953. g.). Hruščova "atkušņa" laikā bijis "Rīgas Balss" redaktora vietnieks. 1962. gadā sācis strādāt LMA par PSKP vēstures pasniedzēju, aktīvi piedalījies akadēmijas studentu kluba darbā, kamēr VDK to slēgusi.
Bijis populārs žunālists, TV raidījuma "Globuss" veterāns, vadījis Latvijas Žurnālistu savienības starptautisko komentētāju sekciju.
Piedalījies LPSR Radošo savienību plēnumā, kur 1988. gada 2. jūnijā uzstājies ar runu par Latvijas okupāciju, tādējādi kļūstot par vienu no Atmodas līderiem un cīņā saucējiem.
Piedalījies LTF dibināšanā, kā LTF pārstāvis ievēlēts par PSRS tautas deputātu. Šajā statusā aktīvi iesaistījies Molotova-Ribentropa pakta izvērtēšanas komisijas darbā un
devis savu ieguldījumu tam, ka PSRS Tautas deputātu 2. kongress (1989. g. decembrī) pasludinājis šo paktu par spēkā neesošu kopš tā parakstīšanas brīža.
levēlēts par Latvijas AP deputātu no Elejas, strādājis par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, pēc tam darbojies kā speciālo uzdevumu vēstnieks Ārlietu ministrijā.
Pēdējos gados strādā Latvijas Mākslas akadēmijā par sociālās psiholoģijas pasniedzēju. Profesors (Dr.h.c.), vairāku grāmatu autors. Savu biogrāfiju atspoguļojis grāmatā "Kārtis uz galda", kura iznākusi latviešu (1997. g.), ang|u (1998. g.), krievu (1999. g.) valodā.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Piešķirts Teksasas štata Dalasas pilsētas (ASV) goda pilsoņa nosaukums.
Precējies. Sieva Emma Bramņika-Vulfsone - žurnāliste; dēls Valērijs emigrējis uz Izraēlu, Juris strādā Vašingtonā zinātniskajā darbā, meita Irēna ir māksliniece un pasniedzēja LMA.
Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.
2000.gada augusts