EDVĪNS VOITS
Autoinženieris, Atmodas notikumu
dalībnieks,
apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Dzimis 1963.gada 13.septembrī Rēzeknes rajona Gaigalavā,
Jāņa un Veronikas Voitu ģimenē. Pēc gada visa ģimene pārcēlās uz dzīvi Kārsavā
Ludzas rajonā. Veronika Voita uzsāka darbu Malnavas sovhoztehnikumā par latviešu
valodas un literatūras pasniedzēju, arī Jānis Voits sāka strādāt un mācīties
Malnavas sovhoztehnikumā. Kārsavā piedzima Edvīna māsa Daiga (1965.g), kas,
pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultāti, strādāja
Jaunaglonas lauksaimniecības skolā, bet tagad strādā Rīgā Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūrā par Klientu apkalpošanas daļas vadītāju.
No 1971.g. - 1982.g. Edvīns sekmīgi mācījās un absolvēja Kārsavas vidusskolu.
Skolas laikā dziedāja korī, dejoja deju kolektīvā (vadītāja V. Skuja). Kārsavas
sporta skolā trenējās rokasbumbas spēlē. 1987.gadā pabeidza Latvijas
Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti, kļūstot
par inženieri automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē.
1987. - 1992.g. Edvīns strādāja Jaunaglonas lauksaimniecības skolā par
automobiļu uzbūves un tehnisko apkopju pasniedzēju. Viņš aktīvi apmeklēja
dažādus kultūras un sporta pasākumus. Pats uzstājās koncertos, spēlējot uz
ģitāras un dziedot.
Ģimeni Edvīns nodibināja 1992.gadā ar Ilgu Turkovsku, Jaunaglonas
lauksaimniecības skolas matemātikas un informātikas skolotāju. Pēc laika ģimene
kļuva kuplāka ar divām meitām Agnesi (1993.g) un Signiju (2002.g.). Sākot ar
1993.gadu Edvīns ar ģimeni no Jaunaglonas pārcēlās uz dzīvi Kārsavā, kur arī
turpina strādāt (1993. - 1996.g. SIA „Žiks” par ražošanas daļas vadītāju, pēc
tam par automobiļu vadīšanas instruktoru individuālajā uzņēmumā “AAA” un par
apsardzes darbinieku SIA „Markat”) un “ALFA – D”.
Par piedalīšanos un atbalstu Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 90.gados
2002.gada 7.janvārī Edvīns tika apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka
piemiņas zīmi.
Par
Edvīnu varētu teikt, ka viņš “Septiņas reizes nomērī, vienreiz nogriež”, jo
neviens spriedums netiek izteikts pavirši, katrs solis tiek pārdomāts, apsvērts
vairākkārtīgi un tikai tad tiek pieņemts lēmums. Domas par protestu pret padomju
varu Edvīnam radās, studējot LLA. Viņš redzēja, ka studenti masveidīgi izstājās
no komjaunatnes, vērojot Latvijas Cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helsinki
86” darbību, kā arī sekojot dažādām aktivitātēm Rīgā, piemēram, 1987.g.
23.augustā pie Brīvības pieminekļa organizētajam protesta mītiņam pret 1939.gada
Ribentropa-Molotova paktu un tā sekām (toreiz daudzi mītiņa dalībnieki tika
piekauti vai arestēti).
Vērojot tautas aktīvo nostāju, arī Edvīnam radās doma iesaistīties Tautas
frontes darbībā. Tas notika 1990.gadā. Jau līdz tam viņš Latgales pusē bija
aktīvi sekojis līdz ar Tautas frontes darbību saistītajiem notikumiem, pats
nereti tajos arī piedalījies. 1989.gada 28.februārī Preiļos Edvīns bija
aculiecinieks saviļņojošajam brīdim, kad baznīcā tika iesvētīts un vēlāk pacelts
sarkanbaltsarkanais karoga virs grāmatu nama “Latgale”. Iesaistīšanos LTF vēl
vairāk veicināja un aktīvi atbalstīja Jaunaglonas lauksaimniecības skolas
direktors Visvaldis Kursītis. Tā Edvīns aizvien vairāk iesaistījās dažādās TF
aktivitātēs: piedalījās demonstrācijās, piketos, sanāksmēs, palīdzēja izplatīt
Latvijas Tautas frontes avīzi “Atmoda”, piedalījās barikāžu aizstāvēšanā Rīgā.
Atskatoties šodien uz tajos gados pieredzēto un izjusto, Edvīns Voits apzinās,
cik svarīgi ir būt piederīgam savai tautai un cik nozīmīgi ir būt ar savu tautu
brīdī, kad izšķiras tās liktenis.
ATTĒLI:
1.Edvīns un Ilga Voiti 2000.g. 1.septembrī, meitai Agnesei sākot mācības
1.klasē.
2. E.Voits 2001.gada vasarā Aglonā pie svētavota.
Kārsavas pilsētas ģimnāzija.
Sagatavoja Agnese Voite 4.a klase.
Konsultēja M.Labanovska un I.Cibuļska.
LIIS izstrādne