DZINTARS VĪTOLS
ģeogrāfijas skolotājs,
Atmodas dalībnieks, LTF biedrs
Dzimis: 1929.g. 12.februārī Cēsīs.
Vecāki: Māte – Emīlija Zirne (prec. Vītola) mājsaimniece. Tēvs – Antonijs
Atis Vītols, izmeklēšanas tiesnesis Cēsīs Vecākā māsa Laima, jaunākā Antonija.
(Tēvs izsūtīts 1941.g. 14.jūnijā. Miris 1941.g. 29.novembrī Sevurallagā 31.
nometnes stacionārā; dati no arhīva krimināllietas Nr. 14091). Arī māsas mirušas
izsūtījumā Sibirijā.
Dzintars pirmo reizi izsūtīts 1941.g. 14.jūnijā uz Ačinsku Sibīrijā. Otro reizi
- 1951.g. 16.oktobrī uz Krasnojarskas apgabalu, Dolgij-Most ciematu.
Ģimene: Sieva-Velta Vītola. Meita Velga Vītola strādā Gaujas Nacionālajā
parkā par zvērkopi. Dēls Harijs Vītols - MRS iecirkņa meistars. Piedzima
izsūtījumā.
Dzintars mācījās Cēsu pilsētas 1.pamatskolā ar sešgadīgu apmācības laiku.
1942.gadā izglītošanos ceļu turpināja jau Sibīrijā, Gorošihas septiņklasīgās
skolā, 1945.g. rudenī mācības turpināja Turuhanskas vidusskolā. Kad mācījās
Turahanskas vidusskolā 9. klasē, viņš no izsūtījuma vietas aizbēga uz
Krasnojarsku, kur tika komplektēti vagoni uz Latviju ar izsūtīto bērniem, kuri
izsūtīšanas brīdī bijuši mazgadīgi. Tā viņš atgriezās Latvijā. Dzīvoja pie
krustmātes, kura ņēma viņu savā apgādībā.
Latvijā viņš mācības turpināja Cēsu skolotāju institūtā Ģeogrāfijas fakultātē
otrajā kursā (CSI bija vidējā speciālā mācību iestāde, kura uzņēma septiņgadīgo
skolu beigušos).
1949.gadā, beidzot ceturto kursu, bija spiests mācības turpināt neklātienē (jo
viņa vecāki bija represētie) un sāka strādāt Druvienas 7. gadīgajā skolā par
ģeogrāfijas skolotāju. Cēsu skolotāju institūtu beidza 1951.gadā ar teicamnieka
diplomu.
1951. gada 16. oktobrī kā represētas ģimenes loceklis tika arestēts un pa etapu
nosūtīts „mūžīgā nometinājumā” uz mātes izsūtījuma vietu – Krasnojarskas
apgabala sādžu Dolgij Most. 1952.gadā pie viņa atbrauca Velta Pabērza, kura
kļuva par viņa sievu. Pēc Staļina nāves Dzintars saņēma atļauju mainīt
izsūtījuma vietu uz Krasnojarsku, kur iestājās Krasnojarskas celtniecības
tehnikumā, kuru beidza 1956.gadā. Šajā gadā arī tika reabilitēts un atgriezās
Latvijā. Sāka strādāt par skolotāju Valmieras rajona Burtnieku Ausekļa
septiņgadīgajā skolā. Par skolotāju strādāja līdz 1991. gadam. Neklātienē no
1957. gada līdz 1959. gadam beidza Ļeņingradas Valsts Pedagoģiskā institūta
Ģeogrāfijas fakultāti. Četru gadu programmu viņš apguva divos gados.
Viņš uzņēmās atbildību par Burtnieku ezera ekoloģisko un zivsaimniecisko
atjaunošanu, pildīja Atmodas laikā izveidotās Burtnieku ezera pārvaldes
priekšnieka pienākumus. Šo darbu vadīja deviņus gadus, un viņa darbību augstu
novērtēja.
Kad sākās trešās Atmodas kustība, viņš kļuva par vienu no trim pirmajiem LTF
Valmieras rajona nodaļas priekšsēdētājiem, bija arī pirmais Nepamatoti represēto
personu kluba vadītājs.
Pirmā LTF atbalsta grupa Valmieras rajonā tika izveidota Burtniekos 1988.gada
8.septembrī. Par LTF Burtnieku grupas līderi un oficiālo vadītāju jeb
priekšsēdētāju kļuva Ā.Varslavāns, bet par vietnieku - Dzintars Vītols. Tika
izstrādāts LTF Burtnieku atbalsta grupas rīcības projekts. Viens no pirmajiem
uzdevumiem, ko sev izvirzīja grupa, bija gatavošanās visu līmeņu padomju
vēlēšanām un piedalīšanās tajās. Ar domu, lai Burtnieku ciema padome patiešām
būtu tautas vara.
Viens no Dzintaram uzticētajiem pamatuzdevumiem, bija uzstāšanās dažādās
auditorijās ar LTF programmas un statūtu izklāstu, LTF darbības mērķu un šo
mērķu sasniegšanas ceļa analīzi. Šos uzdevumus viņš veica arī pēc ievēlēšanas
Valmieras LTF nodaļas priekšsēdētāja postenī.
1988.g.oktobrī Dzintars Vītols bija LTF dibināšanas kongresa delegāts, kur
uzstājās vairāk kā 3000 Valmieras rajona LTF dalībnieku vārdā. Pēc LTF
dibināšanas kongresa tūlīt notika Valmieras rajona LTF konference, kur nosprauda
darbības virzienus, ievēlēja rajona valdi un trīs priekšsēdētājus. Ar lielāku
balsu skaitu – Dzintaru Vītolu. Visi galvenie Valmieras rajona LTF nodaļas
darbības galvenie posmi ir atspoguļoti viņa 2001.gadā sarakstītajā grāmatā „Ceļš
uz barikādēm”. Dz. Vītols bija atbildīgs par „Baltijas ceļa” organizēšanu un
norisi Valmieras rajonā, viņš arī atradās barikādēs Rīgā. Augusta puča dienās
viņš saņēma interfrontistu draudus dzīvībai par darbību LTF un Nepamatoti
represēto personu klubā.
Dzintars bija pirmais Valmieras rajona Nepamatoti represēto personu kluba
vadītājs. Klubs sākumā apvienoja galvenokārt 1941.gada un 1949.gada
masveidīgajās represijās cietušos. Ar aktīvu kluba valdes locekļu atbalstu tika
apzināti politiski represētie, veidota pirmā kartotēka un Nepamatoti represēto
kluba biedru kartes. Kluba biedriem tika rīkoti dažādi sarīkojumi, kopīgi
atzīmētas represiju upuru piemiņas dienas un svinēti Ziemassvētki. Dzintars
Vītols piedalījās kā delegāts Baltijas Politiski represēto personu apvienību
kongresā Rīgā 1989.gada 16. un
17.decembrī, kur tika izvērtēta Staļina režīma loma Latvijas un citu tautu
vēsturē.
Dz.Vītols ir sarakstījis vairākas grāmatas: ”Ekoloģija un dabas aizsardzība”,
„LR ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija” (mācību grāmata vispārizglītojošo skolu 9.
klasēm 1991.g.). 2001.gadā publicēja grāmatu „Ceļš uz barikādēm”, kurā stāstīts
par trešās Atmodas un LTF darbības vēsturi Valmieras rajonā. Grāmatā viņš
raksta: ”Mans ceļš uz barikādēm sākās ar Latvijas okupāciju 1940. gadā, gāja
caur 1941. gada 14. jūniju, tēva noslepkavošanu Sevurallagā, māsu bojā eju
Sibīrijā. Caur manu otro izsūtīšanu 1951. gadā. Caur manu darbību LTF un
Nepamatoti represēto klubā. Caur Latvijas dabas saglabāšanas un aizsardzības
ideju īstenošanu. Mans ceļš uz Barikādēm bija visa mana dzīve”.
Pašlaik Dz. Vītols bauda visus pensionāra dzīves plusus un mīnusus. Vēl arvien
tuvs mežam. Veselības atļautajās robežās – mednieks. Raksta humoristiskas ar
dabas aizsardzības idejām caurvītas mednieku ainiņas, no kurām daļa izdota
grāmatā ”Vecā Kriša mednieku stāsti”. Sarakstīta arī dzejoļu izlase „Es atdodu
dziesmas”. Un visvairāk prieka sagādā divi mazbērniņi Līgatnē.
2003.gada novembris
Valmieras 5. Vidusskola
Sagatavoja 12. kl. skolnieks Deniss Grigorjevs.
Konsultēja vēstures skolotājs Guntis Dzirkalis, projekta vadītāja Lolita
Krilova.
LIIS izstrādne