ARKĀDIJS VIŠŅEVSKIS
celtnieks, aktīvs Atmodas notikumu
dalībnieks,
LTF nodaļas izveidotājs
In memoriam
Dzimis 1939.gada 1.decembrī Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta Jegorovas sādžā
zemnieku ģimenē un bija jaunākais no 3 bērniem. Bērnībā vajadzēja daudz un smagi
strādāt lauku darbus, jo tas bija vienīgais ģimenes ienākumu avots.
Mācības Arkādijs uzsāka 6 gadu vecumā vietējā pagasta Runmaņu pamatskolā. Pēc 4
gadiem iestājās Lipušku 7-gadīgajā skolā, kuru pabeidza 1952.gadā, bet 1953.gadā
pabeidza Maltas vidusskolu un iestājās Jelgavas akadēmijas Ģeodēzijas fakultātē.
Tomēr jaunietis bija spiests pamest mācības finansiālu problēmu dēl. Šajā laikā
smagi slimoja viņa tēvs. Pēc gada Arkādijs iestājās Rīgas celtniecības
tehnikumā. Paralēli mācībām strādāja dažādus gadījuma darbus. 1958.gadā pēc
tehnikuma beigšanas Arkādiju nosūtīja uz Krāslavu par darbu vadītāju
celtniecībā.
1962.gadā sākās dienests Padomju armijā, taču1964.gada pavasarī pēc mātes nāves,
Arkādiju demobilizēja sakarā ar nepieciešamību kopt slimo tēvu. 1965.gadā
jaunietis pārcēlās uz Preiļiem un uzsāka darbu “Lauktehnikā” par inženieri.
1973.gadā pārgāja darbā uz Preiļu rajona agrofirmu “Krasnij Oktjabrj” (Sarkanais
Oktobris) par galveno inženieri – celtnieku. Preiļos satika savu nākamo sievu
Valentīnu, ar kuru 1966.gadā svinēja kāzas. Viņa strādāja par medmāsu Preiļu
poliklīnikā.
Savas dzīves laikā Arkādijs bija jutis iekšēju neapmierinātību ar svešo varu
Latvijā. 80.gadu beigās, kad Latvijā sākās trešā atmoda, viņam radās iespēja
cīnīties par latviešu neatkarību. Lasot 1988.gada jūnija Rakstnieku Savienības
lēmuma rezolūciju, Arkādijs saprata, ka pienācis laiks rīkoties. Viņš savā darba
vietā sāka vākt parakstus rezolūcijas atbalstam. Savāca vairāk nekā 100
parakstu.
1988.g.
jūlija sākumā Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK) Rīgā, Arkādijas
parkā rīkoja mītiņu, kura dalībnieki runāja par Latvijas atdalīšanos no PSRS.
Šajā mītiņā piedalījās arī Arkādijs ar dažiem domubiedriem. Tad sekoja
piedalīšanās Madonas TF nodaļas dibināšanas konferencē, uz kuru Arkādijs bija
devies kopā ar sievu. Būdams pilns enerģijas, aizrāvies ar jaunajām idejām,
Arkādijs savā dzīvoklī sāka pulcināt domubiedrus. Mērķis bija Tautas Frontes
nodaļas izveidošana Preiļos.
1988.gada augustā Preiļu rajona laikrakstā “Ļeņina Karogs” Arkādijs ievietoja
sludinājumu par LTF veidošanu un aicināja interesentus atsaukties. Aicinājums
guva lielu atbalstu.
Šīs aktivitātes radīja problēmas ar darba devēju, kā rezultātā 1988.gada
1.septembrī Arkādiju atlaida no darba. Tā Arkādijs pilnīgai nododas TF nodaļas
dibināšanas konferences noorganizēšanai, un viens pats to paveica trijās
nedēļās. Tā 1988.gada septembra beigās Preiļu kultūras nama telpās notika šī
konference, kuras laikā ievēlēja 3 priekšsēdētājus – Arkādiju Višņevski, Jāzepu
Anspoku un Ilgvaru Muzikantu.
1989.gada 8.februārī notika Preiļu pilsētas izpildkomitejas ārkārtas sēde, uz
kuru tika uzaicināti arī LTF nodaļas vadītāji. Pamatojoties uz iedzīvotāju
vairākuma lūgumu, IK atļāva īstenot LTF nodaļas priekšlikumu - Preiļos pacelt
latviešu tautas nacionālo karogu.
28.februārī beidzot piepildījās LTF nodaļas vadītāju un daudzu iedzīvotāju
cerības – latviešu nacionālais sarkanbaltsarkanais karogs, pēc tā iesvētīšanas
baznīcā, tika pacelts virs grāmatu nama “Latgale” cilvēku tūkstošu klātbūtnē.
Ceremonijas laikā atskanēja arī padomju okupācijas gados apklusušās melodijas un
tautas lūgšana “Dievs, svētī Latviju!”.
Arkādijs Višņevskis bija pirmais, kas Preiļos sarkanbaltsarkano karogu iznesa
cauri pilsētas centram pēc ilgajiem tā aizlieguma gadiem.
90.gadu beigās Arkādiju uzveica smaga slimība un jau 2001.gada 26.martā viņš
mira. Apbedīts Preiļu pilsētas kapos.
ATTĒLI:
1. 1989. gada 8.februāris, Arkādijs Višņevskis nes karogu cauri pilsētai.
2. 1989.gada 8.februāris, Arkādijs Višņevskis Preiļu katoļu baznīcā karoga
iesvētīšanas brīdī.
Preiļu Valsts ģimnāzija
Sagatavoja 12.klases skolnieces Līga Dzene un Inese Mūrniece
Konsultante - vēstures skolotāja Natālija Pīzele.
LIIS izstrādne