ĀRIS VILŠĶĒRSTS

inženieris – mehāniķis, lauksaimniecības speciālists,
zemnieku saimniecības īpašnieks, pašvaldības darbinieks
Atmodas laikā piedalījies barikāžu notikumos

Āris Vilšķērsts dzimis 1954.gada 19.augustā Bauskas rajona Iecavas pagastā. Viņu un abas māsas audzināja māte Anna, kas strādāja par lopkopēju padomju saimniecībā „Dārtija”. 1961.gadā viņš uzsāka mācības Misas astoņgadīgajā skolā, kuru absolvēja 1969.gadā. Vasaras, sākot no 5.klases, Āris pavadīja dažādos darbos sovhozā, lai papildinātu ģimenes budžetu.

Tā kā Ārim jau no bērnības interesē tehnika un tehniskas lietas, tad 1969.gada rudenī viņš iestājas mācīties Cēsu rajona Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā. Mācības tehnikumā padevās labi – tika iegūtas godalgotas vietas vairākās mācību priekšmetu olimpiādēs, t.sk. 1.vieta republikas tehnikumu fizikas olimpiādē. Mācību laikā minētajā tehnikumā notika arī pirmā iepazīšanās ar Madonas rajonu, 1972. gada vasarā strādājot 3 mēnešus ilgā praksē toreizējā padomju saimniecībā „Degumnieki”.

Pēc tehnikuma absolvēšanas 1973. gada martā un tikai viena mēneša ilga darba Bauskas rajona padomju saimniecībā „Īslīce” par mehāniķi sekoja iesaukums dienestā Padomju armijā. Iesaukšanas punktā Rīgā tika paziņots, ka jādien būs vietā, kas saucas Ļin-kai-čai, kas, neskatoties uz nelabām priekšnojautām, izrādījās nevis Ķīnas pierobeža, bet neliels ciemats Lietuvā, netālu no Šauļiem. Dienesta laikā tika iegūts karaspēka daļas labākā autovadītāja tituls, kas ļāva vairākkārt izrauties no ikdienas rutīnas un piedalīties Baltijas kara apgabala raķešu karaspēka mācībās, un tur nopelnīt papildus atvaļinājumu.

Pēc demobilizācijas 1975.gada maijā sekoja darba gaitas par iecirkņa mehāniķi dzimtajā Bauskas pusē saimniecībā, kas tad jau bija pārdēvēta par padomju saimniecību „Progress”.

Tā kā interese par tehniskām lietām nebija mazinājusies, tad 1976.gada rudenī viņš iestājās Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. Studiju laiks saistās ar aktīvu darbību LLA Tautas deju ansambļa „Kalve” vokālajā ansamblī, kas deva iespēju, sniedzot koncertus, apceļot visus Latvijas novadus un 1979.gada rudenī Latvijas delegācijas sastāvā piedalīties Latvijas kultūras dienās Rostokā. Iecelšana par kursa vecāko ļāva iegūt pieredzi uzstāties lielākas auditorijas priekšā – kursā bija 175 studenti. Pateicoties savām organizatora spējām, humora dzirkstij un dzīvespriekam, Āris Vilšķērsts kļuva par kursa „dvēseli”. Mācības tika apvienotas ar gandrīz nepārtrauktu darbu uzņēmumos, kur darba režīms atļāva to savienot ar studijām – gan par traktoristu–instruktoru LLA ražošanas apmācības katedrā, gan šoferi Jelgavas KUK, Jelgavas Lauktehnikā un LLA, gan par elektriķi un mācību tehnisko līdzekļu dienesta inženieri.

Saskaņā ar valsts sadales komisijas lēmumu, beidzot studijas, Ā.Vilšķērstam bija jāpaliek darbā LLA par mācību tehnisko līdzekļu dienesta vadītāju (mācību iestāde, acīmredzot, nevēlējās šķirties no sava dzīvespriecīgā un zinošā studenta), taču vienu dienu pirms izlaiduma nāca negaidīts piedāvājums – uzņemties Madonas rajona padomju saimniecības „Barkava” direktora pienākumus. Piedāvājums pēc neilgām pārdomām tika pieņemts, un rezultātā laiks no 1981.gada jūlija līdz 1992.gada aprīlim pavadīts padomju saimniecības „Barkava” direktora amatā. Pateicoties labvēlīgajai ekonomiskajai situācijai un saimniecības speciālistu kvalifikācijai, šajā laikā daudz tika izdarīts ražošanas objektu sakārtošanā un darba apstākļu uzlabošanā. LLA gūtās tehniskās zināšanas palīdzēja ieviest daudzus jauninājumus lauku cilvēku darba soļu atvieglināšanai.
Strādājot Barkavā, tika iegūts jauns vaļasprieks - medības, kā arī netika aizmirsta dziedāšana - Madonas rajona skolotāju korī, Latvijas meža darbinieku vīru korī „Silvicola” un Lubānas MRS vīru ansamblī. Arī šajos kolektīvos, pateicoties humora izjūtai un lieliskām spējām ne tikai dziedāt, bet arī katram jautram notikumam atcerēties un piemērot anekdoti, Āris Vilšķērsts kļuva par iecienītu dalībnieku.

Darba gaitas Barkavā Ārim Vilšķērstam saistās arī ar 1991.gada janvāra barikāžu dienām un Latvijas neatkarības atgūšanu. Tika organizēts transports, lai barikāžu cīņu dalībnieki arī no Barkavas varētu doties uz Rīgu. Jaunas dzīves sākumu simbolizēja arī jaunākā dēla Māra piedzimšana tā paša gada decembrī.

Pēc neatkarības atgūšanas lauksaimniecībā notika daudzas pārmaiņas. Arī Barkavā 1992.gada sākumā Āra Vilšķērsta vadībā tika izveidota paju sabiedrība, lai paju biedri varētu paši lemt – vai turpināt saimniekot kopā, vai nodalīt savu daļu un mēģināt darboties patstāvīgi. Ā.Vilšķērsts izvēlējās otro variantu un kopā ar domubiedru pulciņu 1992.gada maijā nodibināja SIA „Aiztilte”, kas nodarbojās ar liellopu gaļas ražošanu. Pēc SIA „Aiztilte” darbības izbeigšanas 1993.gada vasarā Ā.Vilšķērsts nodarbojās ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu kā zemnieku saimniecības „Priedkalni” īpašnieks, sekojot principam: „Man pašam’i kungam būt, man pašam’i arājam”.

1995.gada vasarā tika izsludināts konkurss uz Madonas pilsētas domes izpilddirektora vietu. Dalība šajā konkursā bija veiksmīga, un rezultātā sekoja ģimenes pārcelšanās uz dzīvi Madonā. Strādājot par izpilddirektoru, nācās apgūt jaunas zināšanas - par pašvaldības darbu, kā arī izmantot jau apgūtās, lai spētu aptvert un risināt daudzās pilsētas dzīves problēmas. Tās saistītas gan ar siltumapgādes sistēmas attīstību, gan dzīvojamo māju privatizāciju un daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu pēc privatizācijas, gan pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu, gan likumdošanas pārzināšanu, lai varētu palīdzēt domes deputātiem pieņemt lēmumus, kas nav pretrunā ar likumu. Izpilddirektoram ir jākontrolē pašvaldības uzņēmumu un iestāžu darbs, domes vārdā jāslēdz dažādi līgumi, jāizsniedz atļaujas un jāveic daudzi citi pienākumi.

Ā.Vilšķērsts ir Madonas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs kopš tās izveidošanas 1995.gada rudenī. Viņa vadībā, veicot lielu darbu māju sagatavošanā privatizācijai, jau līdz 1999.gada beigām visiem pašvaldības dzīvokļu īrniekiem tika piedāvāta iespēja privatizēt viņu īrētos dzīvokļus. Viņš vada arī izsoles, ja dome nolemj kādu dzīvokli vai ēku pārdot izsolē.
Viņš ir aktīvi piedalījies pilsētas siltumapgādes sistēmas attīstības plāna izstrādāšanā un īstenošanā. Kopš 2003.gada februāra nevienā pilsētas katlumājā vairs netiek sadedzināts mazuts, kas piesārņo atmosfēru ar kaitīgo sēru, un visās mājās ir uzstādīti automātiskie siltummezgli.
Pateicoties pašvaldības, tajā skaitā arī Ā.Vilšķērsta kā izpilddirektora, ieguldītajam darbam pilsētas dzīves dažādo nozaru sakārtošanā, 2003.gadā Madona izcīnīja Latvijas sakoptākās pilsētas titulu.

Arī kolēģi – izpilddirektori no citām Latvijas pilsētām un pagastiem ir novērtējuši Ā.Vilšķērsta pieredzi un zināšanas – viņš ir ievēlēts par locekli Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas valdē un Latvijas Pašvaldību mācību centra valdē, kā arī darbojas Latvijas Pašvaldību savienības dzīvokļu apakškomitejā.

Brīvo laiku Ā.Vilšķērsts pavada kopā ar ģimeni - sievu Veltu un dēliem. Netiek pārrautas saites arī ar dzimto pusi - Bauskas rajona Iecavas pagastu, jo dzimtajā mājā saimnieko māsa ar ģimeni, tāpēc radu saietos bieži turp tiek aizbraukts. Dzīvojot Madonā, radies arī jauns vaļas prieks- gandrīz katrs brīvs vasaras vakars un arī daudzas brīvdienas tiek pavadītas Madonas apkārtnes mežos sēņojot.

P.S. Āris Vilšķērsts ir arī vismīļākais tētis (no autora).

Attēli:
1. Pēc uzvaras republikas tehnikumu fizikas olimpiādē 1970.gadā
2. Madonas pilsētas domē 2003.gadā
3. Sēņuprieks (Vilšķērstu ģimene pēc sēņošanas)

2004.gada 5.aprīlis

Madonas 1.vidusskola
Sagatavoja 6.b klases skolnieks Māris Vilšķērsts
Projekta vadītāja Ilga Gailuma

LIIS izstrādne