INTA VILKA

skolotāja, piedalījusies gaidu kustības atjaunošanā

Inta Vilka dzimusi 1941.gada 9.novembrī, Gulbenē.
Māte - Elza Straume, dzimusi 1917.gada 22.martā, amatnieka ģimenē, Vecgulbenes pagasta "Parkmaļos". Mācījusies Gulbenes Sarkanajā skolā, beigusi Latvijas Lauksaimniecības kameras Kaucmindes mājturības skolu Rīgā. Dziedājusi korī un dejojusi deju kolektīvā.
Tēvs - Arvīds Lazdiņš, dzimis laukstrādnieka ģimenē, Vecgulbenes pagasta "Drepjos". Strādājis Gulbenes lauksaimniecības biedrībā par grāmatvedi. Brīvajā laikā spēlējis orķestrī, dziedājis korī, gleznojis.
1940.gadā Intas vecāki Elza un Arvīds dejoja kāzu valsi, taču jau pēc pieciem gadiem, tēvu, tāpat kā daudzus citus Latvijas cilvēkus, padomju represīvās iestādes apcietināja un notiesāja uz 10 gadiem cietumsoda un 5 gadiem nometinājuma Sibīrijā.

1949.gada 25.martā arī Intai ar māmiņu sākās padomju varas nolemtais smagais izsūtījuma laiks. 15 minūšu laikā bija jāsapošas tālajam ceļam, meitene bija smagi slima, taču pavēle bija īsa: "Taisieties ātrāk!". Ilgāks par mēnesi bija brauciens aizrestotā lopu vagonā līdz Tomskas apgabala Tarabelas rajona Sočigas ciemam. Turpmāk bija tikai nežēlīga cīņa par izdzīvošanu: glāba daba - tika ēstas nātres, balandas, zaķu kāposti, meža ķiploki, ķeizarkroņu saknes, bērzu mizas mīkstums. Maizi praktiski neredzēja veselus septiņus gadus.
Kad Intas tēvs bija izcietis 10 gadu cietumsodu, viņu pārsūta uz Krasnojarsku, kur tam bija jāpavada vēl 5 gadi nometinājumā. Arī sieva ar meitu nonāk Krasnojarskā. Inta mācās Krasnojarskas 149.vidusskolā, apgūst audējas profesiju tehniskajā skolā, strādā zīda austuvēs, vēlāk tiek nosūtīta darbā kolhoza fermā. Ģimene atgriežas Gulbenē pēc divpadsmit Sibīrijā pavadītiem gadiem.
Inta turpina mācības vidusskolā, pēc tās absolvēšanas iestājas Latvijas universitātē, taču Intai kā politiski represētai personai studijas netiek atļautas. Viņa pabeidz pedagoģisko klasi Rēzeknē un pēc tam neklātienē Veļikije Luku pedagoģisko institūtu (Krievijā).
Pēc institūta beigšanas 2 gadus strādā Alūksnes rajona Annas pamatskolā, bet vēlāk Gulbenes astoņgadīgajā skolā par skolotāju. 1970.gadā Inta aprecas. Jaunā ģimene pārceļas uz Alūksnes rajonu, kur Inta strādā skolā, vēlāk Izglītības nodaļā par metodiķi. Intas dzīvesbiedrs pēc profesijas ir ārsts. Alūksnē piedzimst dēls Ģirts. Vēlāk Vilku ģimenes ceļi ved atpakaļ uz Gulbeni, kur viņa strādā vidusskolā.
Inta Vilka: "Uzskatu, ka dzīvē esmu izvēlējusies pareizo profesiju. Sapratu, ka strādājot ar jaunatni, īpaša uzmanība ir jāpievērš morālai, intelektuālai un arī fiziskai attīstībai, ieaudzinot cieņu pret savu dzimteni, valodu, tautu un tās tradīcijām. Jāprot saglabāt senču mantojumu un nodot to tālāk jaunajai paaudzei, lai bērni cienītu savus vecākus un pārējo sabiedrību, būtu vispusīgi attīstīti, dzīvotu veselīgu dzīvesveidu. Jauniešiem ir jāapzinās, ka darbs ir visas dzīves pamats. Ir jāapgūst savas tautas vēsture un tās pagātne, jo uzskatu, ka nezinot pagātni, nevar veidot patiesi saturīgu nākotni."
Trīs gadus Inta Vilka mācījās Latvijas Skautu un Gaidu centra kursos Rīgā.
Pateicoties Intas Vilkas darbībai, 1997.gadā tika atjaunota Gulbenes Gaidu 97.vienība, kurā galvenokārt darbojas Gulbenes vidusskolas meitenes.

Inta Vilka turpina strādāt Gulbenes vidusskolā un dzīvo savā mājā Gulbenē kopā ar māti un dēlu, kurš Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē ir ieguvis mežsaimnieka profesiju.
Brīvajā laikā, kura ir ļoti maz, Intai patīk lasīt, studēt tautas medicīnu un arī mazliet šūt. Ļoti vilina dārza darbi. Patīk ogot, sēņot, bet nepatīk atrasties mežā liela vēja laikā, jo tas atsauc šaušalīgas atmiņas par taigā pavadīto laiku. Ziemā patīk slēpot, vasarā braukt ar velosipēdu un kādreiz pārsniegt ātrumu...

ATTĒLI:
1. Inta Vilka kopā ar Gulbenes 97.gaidu vienību
2. Intas Vilkas vecāku kāzu fotogrāfija
3. Inta Vilka - Krasnojarskas 149.vidusskolas 6.klases skolniece

2001.g.marts

Gulbenes vidusskola
(sagatavoja 8.b klases skolēni; skolotāja Inguna Ludborža)

LIIS izstrādne