RITA VĒVERBRANTE

mūzikas skolotāja,
kora dibinātāja un diriģente,
Dziesmu svētku dalībniece.

Rita Vēverbrante (Grecka) dzimusi 1963. gada 26. janvārī Rēzeknē. Vecāki visu mūžu nostrādāja vienā darba vietā: māte – rūpnīcā par strādnieci, tētis – par elektromontieri. “Agrā bērnībā ar vecāko brāli dzīvojām laukos, kur izbaudījām visu lauku dzīvi pilnībā. Pavasaros gaidījām pirmās sārtās meža zemenes, mellenes, meklējām smaržīgās naktsvijoles. Liekas vēl tagad jūtu to smaržu. Braucām ar laivu pa ezeru, jājām ar zirgu. Dzīvojām pie ļoti mīļas tantes, bet visvairāk gaidījām sestdienas, kad atbrauca vecāki. Kad paaugos, bieži palīdzēju mātei veikt vieglākos darbus rūpnīcā,” stāsta Rita.
Rēzeknes 1. vidusskolā viņa pabeidza deviņas klases. “Par visu dzīvē izšķīros pati,” turpina skolotāja. “Rēzeknes mūzikas skolā iestājos, nemaz iepriekš nedomājot. Aizgāju līdzi māsīcai uz mūzikas skolu un iestājos tajā. Vēlējos mācīties vijoles klasē, bet komisija piedāvāja apgūt čellu. Tā visus septiņus gadus nostaigāju ar lielo instrumentu no mājas uz skolu un atpakaļ. Žēl tikai, ka nesanāca sadraudzēties ar šo instrumentu.”

Pēc 9. klases Rita zināšanas paplašināja Rēzeknes Mūzikas vidusskolas kora diriģēšanas nodaļā, kur guva muzikālo izglītību un arī pieredzi darbā ar koriem. Pati viņa dziedāja trijos koros un reizē mācījās no dažādu diriģentu darba, piedalījās koncertos pa Latviju un ārpus tās kā koriste sieviešu kora “Medicus” sastāvā, kuru diriģēja Emīlija Slišāne. Skolas laikā praktizējās darbā ar dažādiem koriem – meiteņu un jaukto kori, kuriem bija jāiemāca un jādiriģē valsts eksāmena programma, savu kursa kamerkori, kuru izveidoja audzinātāja Anna Līduma.
“Par iegūtajām zināšanām īpaši pateicības vārdi jāsaka maniem vecākiem, kuri atbalstīja gan ar padomu, gan materiāli. Viņiem tuva bija un ir mūzika un muzicēšana. Māmiņa agrāk dziedāja sieviešu ansamblī, tētis pašmācības ceļā bija apguvis muzicēšanu, spēlēja un spēlē dažādus mūzikas instrumentus,” stāsta Rita Vēverbrante.

Rēzeknes Mūzikas vidusskolas laikā Rita iepazinās ar pirmo mīlestību, nākošo vīru, kurš mācījās tajā pašā skolā un spēlēja saksafonu. Ģimeni nodibināja pēc skolas absolvēšanas. Tajā laikā par skolotājas profesijas izvēli Rita nemaz nedomāja, bija pilnīgi pārliecināta, ka skolā nestrādās. Viņa dzīvoja mājās un audzināja bērniņu. Vīrs pārgāja mācīties Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā, pēc tehnikuma beigšanas viņu norīkoja darbā Lejasciemā. Tā Lejasciems kļuva par Ritas un viņas ģimenes dzīves un darba vietu.

Pirmā Ritas Vēverbrantes darba vieta – Lejasciema bērnudārzs. Vīrs strādāja Lejasciema Kultūras namā, bieži muzicēja. Dzīvojot mājās ar abiem bērniņiem, Rita saprata, ka jāsāk strādāt tas darbs, kuru mācījās. Viņa nolēma dibināt vokālo ansambli, bet dalībnieku sanāca tik daudz, ka izveidojās koris. Kora pamatsastāvā bija Ritas un viņas vīra skolasbiedri, draugi, domubiedri. Tā 1989. gada 31. martā notika jaundibinātā Lejasciema jauktā kora “Kaprīze” pirmais mēģinājums.

Aizvadītajos četrpadsmit gados koris ir piedalījies konkursos, skatēs, Dziesmu svētkos. “To, ka esam stabils lauku koris, pamanīja arī Rīgas diriģenti jau 1991. gada 7. aprīlī, kad dziedājām Vidzemes novada koru sadziedāšanās konkursā par godu Jurjānu Pāvula 125. dzimšanas gadadienai,” stāsta kora diriģente R. Vēverbrante. Kori izvirzīja konkursam Rīgā, kurš notika 1991. gada 5. maijā LU Lielajā aulā. Lejasciema koris “Kaprīze” piedalījās republikas 22. Dziesmu svētkos Rīgā (1998.) un 1. kārtas atlases skatē starp republikas pagastu koriem ierindojās trešajā vietā.
Koris “Kaprīze” piedalījās arī Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos Rīgā un Gotlandē. “Esam sajutuši atšķirības starp Dziesmu svētku tradīcijām pie mums un citur,” atzīst Rita Vēverbrante.
Lejasciema koris gatavojas arī republikas 23.Dziesmu svētkiem un 27. aprīlī parādīs Rīgas žūrijai savu varēšanu. Rita par Dziesmu svētku repertuāru: “Man kā profesionālim dziesmas šķiet interesantas un skaistas, bet vienkāršiem lauku pašdarbniekiem tās ir par grūtām. Līdz šim likās, ka Dziesmu svētki ir tautas svētki, bet tagad gribas domāt, ka tie pārtop par profesionālu dziedātāju svētkiem,” savās pārdomās dalās kora “Kaprīze “ diriģente.
Kopš 1994. gada Rita Vēverbrante strādā Lejasciema vidusskolā par mūzikas skolotāju. Skolā vada ansambļus, zēnu kori. Gandrīz katru gadu viņas vadītie dziedošie kolektīvi tiek izvirzīti skatēm novadā. 2002. gadā novada skatei izvirzīja abus ansambļus – vienu uz Rīgu, otru uz Valmieru. 2003. gadā rajona skatē 4. klases ansamblis ieguva pirmo vietu. Lejasciema vidusskolas skolotājas R. Vēverbrantes vadītie ansambļi ir dziedājuši arī Cesvaines pilī, Ave sol koncertzālē Rīgā, citu rajonu skolās un kultūras namos. Skolas zēnu koris jau otro gadu pēc kārtas ieguva otrās pakāpes diplomu novada skatē un izcīnīja tiesības piedalīties republikas zēnu koru salidojumā Cēsīs 2003. gadā no 30. maija – 1.jūnijam.
Skolotāja mācās Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolā, lai iegūtu augstāko pedagoģisko izglītību. Viņa raksta pētniecisku darbu par mūzikas ietekmi uz cilvēka, it sevišķi, bērna intelektuālo, emocionālo attīstību.
Ģimenē aug trīs puikas:
Vecākais dēls Vents 2002. gadā absolvēja Lejasciema vidusskolu un iestājās LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Viņš savu turpmāko dzīvi ar mūziku nesaista, kaut gan vidusskolas laikā dziedāja ansamblī un dejoja skolas deju kolektīvā.
Vidējais dēls Elvijs mācās 8. klasē un 2003. gadā beigs Gulbenes mūzikas skolas klavieru klasi. Atspēlējot Rēzeknes mūzikas skolā savu noslēguma eksāmena programmu, izpelnījās tiesības koncertēt Jūrmalā (no 90 dalībniekiem izvirzīja tikai trīs). 2003. gada martā spēlēja arī uz skanīgā flīģeļa Melngalvju namā, sajūsminot klausītājus.
Jaunākais dēls Kristaps mācās Lejasciema vidusskolas 2. klasē, nedaudz spēlē klavieres, dzied skolas zēnu korī.
Vīrs Dzintars arī dzied korī “Kaprīze”, reizēm kuplina priekšnesumus ar saksafona spēli, atbalsta sievu Ritu viņas darbā.
Ritai Vēverbrantei ir arī vaļasprieks. Vasarā laukos pie vīra mātes patīk sēt, ravēt, stādīt, apkopt iedēstīto un to visu katru dienu apbrīnot. Patīk priecāties par pašas ieaudzētiem un stādītiem krūmiem, kokiem, puķēm. Viņai nav nekas iebilstams arī pret plašo burkānu, kartupeļu un biešu lauku.
Skolotājas dzīves moto slēpjas Ludviga van Bēthovena vārdos: “Mūzikai jāuzšķiļ uguns cilvēku sirdīs!”

Attēli.
1. Lejasciema jauktā kora “Kaprīze” koncerts LU Lielajā aulā 1991. gadā.
2. Koris “Kaprīze” pirms koncerta pie baznīcas Gotlandē.
R. Vēverbrante otrajā rindā no labās puses otrā.
3. Kora desmitgades jubilejas koncertā.
Diriģente Rita Vēverbrante pirmajā rindā no labās puses pirmā.
4. Ar skolas ansmbli pēc skates Cesvaines pilī.
Rita Vēverbrante augšējā rindā no labās puses otrā.
5. Koris “Kaprīze” kopā ar Lizuma kori, Jāni Sproģi, Krancmani 2000. gada 6.jūnijā pie Lejasciema pagasta Velēnas baznīcas pēc koncerta, kur tika dziedāta L. Garūtas “Dievs, Tava zeme deg!”
6. R. Vēverbrante ar kori Rīgā 1998. gadā.

Ritas Vēverbrantes tālr. 4451106.

Ozolkalna pamatskola.
Materiālu sagatavoja Ozolkalna pamatskolas novadpētnieki.
Konsultantes skolotāja Biruta Pokule un direktore Sofija Sudarova.

LIIS izstrādne