ANDRIS VĒRPĒJS
beidzis jūrskolu, bijis zvejnieks,
tagad strādnieks
Piedalījies barikāžu aizstāvēšanā Rīgā
Dzimis 1953.gada 21.februārī.
Bērnība pagājusi Talsu rajona Rojā, mācījies Talsu 1.vidusskolā, Liepājas
jūrskolā, strādājis uz zvejas kuģiem. Vēlāk strādājis graudu kaltēs. 1980.gadā
pārcēlās uz dzīvi Litenē, kur strādāja kolhozā.
Atceroties 1991.gada janvāri, A. Vērpējs stāsta :
“1991.gada janvārī tika sapulcināti brīvprātīgie, kas 15. un 16.janvārī devās
uz barikādēm Rīgā. Ja pateica, ka jābrauc, tad cilvēki arī brauca, nevienu ar
varu braukt nespieda. Uz Rīgu braucām ar kolhoza autobusu. Sargājām Zviedru
vārtus, autobusu novietojām krastmalā.”
Rīgā ielās bija traktori, lielās mašīnas, betona bluķi, dzeloņdrātis, ūdens
šļūtenes. Cilvēki stāvējuši sardzē, būdami gatavi aizstāvēt savu valsti. Visi
izturējušies draudzīgi un vienoti.
“Pie
ugunskuriem cilvēki sildījās un sarunājās cits ar citu, neskatoties un to, vai
tas bija krievs vai latvietis. Tantiņas nesa zupu, ēdienu, kaut gan mums pašiem
viss bija līdz.”
Pārdzīvojumus izraisīja tas, ka ap vieniem naktī no helikoptera barikāžu
dalībniekiem virsū laida asaru gāzi, izplatījās ziņas, ka pie Daugavmalas esot
gaidāms omoniešu uzbrukums, bet cilvēki varēja aizsargāties tikai ar ūdens
šļūtenēm. Par laimi, nekāda uzbrukuma tovakar nebija.
Kad vieni brauca mājās, nākošie stājās to vietā.
Visu nakti notika koncerti, uzstājās tādi mūziķi kā Olga Rajecka, “Līvi”, varēja
apskatīt izstādes.
“Mani barikāžu iznākums apmierināja, jo tika aizstāvēta brīvība, un tas deva
noderības sajūtu. Cilvēkus vienoja vēlme nosargāt Latvijas valdību un tikt ārā
no krievu “tupeles”. ”
ATTĒLĀ:
1. Rīgā pie Zviedru vārtiem 1991.gada 15.janvārī. A.Vērpējs - pirmais no
kreisās. Fonā dzeloņstiepļu rituļi
Gulbenes vidusskolas novadpētnieki
Projekta vadītāja vēstures skolotāja Ilze Kalve
LIIS izstrādne