ALBERTS VĒRDIŅŠ
zemnieku saimniecības „Kārkliņi”
īpašnieks;
LTF biedrs, darbojies LTF Višķu nodaļā
1991.g. barikāžu dalībnieks, pašvaldības deputāts (1994 – 1988).
Alberts Vērdiņš dzimis 1934. gada 17. maijā Daugavpils
rajona Līksnas pagastā zemnieka ģimenē, kurā Alberts bija ceturtais bērns. Kā
viņš pats jokojot saka, „’esot piedzimis divas dienas pēc K.Ulmaņa nākšanas pie
varas.” Kopā Vērdiņu ģimenē bija pieci bērni - Albertam bija brālis un trīs
māsas. 1941. gadā Skolas gaitas uzsāka Ķirupes četrgadīgajā pamatskolā, kur bija
apvienotās klases. No 5.klases mācījās Līksnas septiņgadīgajā skolā. Pēc
beigšanas vienu gadu strādāja kolhozā. Toreiz Alberts bija maza auguma zēns,
taču viņam vajadzēja kopā ar visiem lielajiem vīriem strādāt smagos lauku
darbus. Trīspadsmit gadu vecumā kļuva par 9 ha lielās saimniecības galveno
strādnieku, jo 1947. gadā nomirst tēvs, bet vecāko brāli paņem krievu armijā.
1950. gadā brāli arestēja, jo viņš bija nelegālās organizācijas ”Līksnas
Nacionālā divīzija’’ komandiera vietnieks. Brālis Omskas cietumā mira.
A.Vērdiņš
16 gadu vecumā strādāja kolhozā - tie bija ļoti grūti laiki - zemniekiem gandrīz
nebija iespējams samaksāt nodokļus, jo padomju vara gribēja visus apvienot
kolhozos. Par savu darbu kolhozā viņš dienā saņēma 5 gramus lāčauzu. Ģimenē tika
izlemts, ka izglītība ir svarīgāka un tāpēc Alberts nolēma doties mācīties.
1951. gadā iestājās Ilūkstes 1. vidusskolā, bet 1953. gada rudenī tika iesaukts
armijā, dienēja Ziemeļkaukāzā, 30 km attālumā no Groznijas. Bieži strādāja par
sakarnieku. 1956. gada 30. augustā piedalījās radiosakaru pārraidīšanas
sacensībās, kur ieguva maršala A.Jeromenko parakstīto Goda rakstu par 1. vietu
radiotelegrāfistu sacensībās Ziemeļkaukāza kara apgabalā. Morzes ābece viņam
palikusi atmiņā arī tagad. Triju gadu laikā, kamēr dienēja armijā, netika
palaists atvaļinājumā, kaut gan ļoti ilgojās pēc mājām.
1956. gadā atgriezās mājās. Ar Ilūkstes 1. vidusskolas direktoru bija sarunāts,
ka viņš varēs turpināt mācības klātienē. Direktors ieveda Albertu klasē, armijas
formas tērpā iesēdināja solā. Patīkamas saistās ar Ilūkstes 1. vidusskolu,
skolotājs toreiz bija gandrīz Dieva vietā, pret viņu (atšķirībā no mūsdienām)
izturējās ar cieņu. Jaukas ir atmiņas par gūtajām zināšanām, patīk arī ikgadējās
tikšanās ar sen neredzētiem klasesbiedriem un skolotājiem. Viens no
klasesbiedriem - Jānis Purvinskis, kurš 16 gadus nostrādājis par priesteri
Daugavpilī, bet tagad ir Kijevas un Žitomiras bīskaps Ukrainā.
1958.
gadā Alberts Vērdiņš iestājās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas
fakultātē, bet pēc tam (1963.gadā) nokļuva Višķos. A.Vērdiņš Višķu
sovhoztehnikumā ilgus gadus strādāja par galveno inženieri, īsu brīdi bija
mācību priekšmetu pasniedzējs, bet tad kļuva par direktora vietnieku ražošanā.
Par labu darbu 70. gados viņam tika piešķirta nozīmīte ”Lauksaimniecības
teicamnieks’’.
1965. gadā apprecējās, kopā ar sievu Regīnu izaudzinājuši divus bērnus - dēlu
Uldi un meitu Guntu. Kopā ar sievu izceļojuši visu Kaukāzu un Aizkaukāzu, bijuši
Karēlijā, uzkāpuši Karpatu kalnu augstākajā virsotnē, ir bijuši Gruzijā,
Maskavā. Gandrīz visur ceļojuši ar teltīm. Kad paaugās bērni, ceļojuši kopā ar
visu ģimeni. Bērni pašlaik dzīvo un strādā Rīgā.
Alberta kungam ir vairākas aizraušanās: savulaik viņam ļoti patika fotografēt,
viņš aktīvi darbojas mednieku kolektīvā. Bijis azartisks ceļotājs agrāk, arī
tagad iespēju robežās turpina to darīt. Pēdējos gados bijis Horvātijā, Karpatos,
Francijā, Bavārijā, Itālijā.
20. gs. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Alberts bija aktīvs Atmodas laika un
Tautas frontes aktīvists. 1988.gada 7.oktobrī kopā ar sievu un meitu devās uz
Mežaparku, jau pirms tam zināja, ka tur būs mītiņš. Tas ilga pāris stundas.
8.oktobrī palikuši Rīgā, klausījās Latvijas Tautas frontes 1. kongresu pa radio.
Atceras Tautas frontes dibināšanas laiku. Kopā ar ģimeni bijis visos Rīgas,
Rēzeknes, Preiļu un Daugavpils mītiņos.
1988.gada
1.decembrī tika nodibināta Tautas fronte Višķos un dibināšanas sapulcē tika
pieņemtas Tautas frontes darbības rezolūcijas. To bija ļoti daudz, piemēram,
aktivizēt kultūras dzīvi tehnikumā, noorganizēt latviešu valodas apgūšanas
kursus, rīkot talkas apkārtnes uzkopšanai, kā arī veikt daudzus citus vajadzīgus
un nozīmīgus darbus. Tajā pašā dienā tika ievēlēta arī Tautas frontes grupas
valde 11 cilvēku sastāvā. Valdes locekļi noorganizēja ciema etnisko ansambli,
veidoja ģimeņu klubu un veica daudzus citus darbus. Tautas fronte Višķos bija kā
šūniņa: uzstājās, rīkoja mītiņus, atceres dienas un darbojās politikā. Parasti
sanāca skolotāju istabā un izlēma, ko darīs tālāk. Piedalījās vēlēšanās un bija
arī kā novērotāji, piemēram, Biķerniekos. Interesanti šķiet, ka tikai 44 cilvēki
nobalsoja par brīvu Latviju, bet balsoja pāri 400 iedzīvotāju. Višķos par brīvu
Latviju nobalsoja apmēram puse iedzīvotāju.
1991. gada 16.-17. janvārī piedalījās barikādēs, kur bija grupas vadītājs. Tā
bija Višķu, Dubnas, Līksnas, Nīcgales un Kalupes apvienotā grupa.
Tā bijusi viskritiskākā nakts, bija arī bailes, taču, būdami kopā plecu pie
pleca, cilvēki juta savstarpēju juta atbalstu, un nakts pagāja nemanot: kurināja
ugunskurus, dziedāja, spēlēja un dejoja. Kā viņš pats saka: „Nekādus
varoņdarbus mēs tur neveicām, uzskatījām par pienākumu tur būt, lai aizstāvētu
savu valsti” . par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada
janvārī - augustā. 2008. gada 5. novembrī Alberta kungs ir saņēmis barikāžu
dalībnieka piemiņas zīmi Nr.20909.
1991.gada 25. martā tika pacelts karogs virs vecā mācību korpusā jumta, bet
pirms tam tika iesvētīts Višķu baznīcā. Aktīvi piedalījās Helma Hansone,
Anna Piļāne, Margita Ārense, bet bija
vērojama arī pretestība – aktīvi darbojās Interfronte, jo Latgales pusē bija
mazāk latviešu nekā pārējā Latvijas teritorijā. Darbojoties Tautas frontes Višķu
nodaļā, A.Vērdiņa uzdevums bija saņemt laikrakstu ‘’Atmoda’’, kuru no Rīgas veda
autobuss, tas notika parasti katru trešdienu. Tautas frontes vadītājs Višķos
bija Jānis Strods.
No
ielas bija pilnas ar smago lauksaimniecības tehniku Alberts Vērdiņš bija
Daugavpils rajona padomes deputāts.
Pašlaik rit deviņpadsmitā sezona, kopš Alberts kopā ar sievu Regīnu apsaimnieko
siltumnīcas, ir zemnieks, 35 ha lielās z/s „ Kārkliņi” īpašnieks, nodarbojas ar
graudaugu, dārzeņu un puķu audzēšanu. Katru gadu viņi iepriecina pircējus ar
izaudzētiem daudzveidīgiem puķu stādiem, agri izaudzētiem gurķiem un tomātiem.
Alberts Vērdiņš optimistiski raugās nākotnē un saka: ‘’Pašlaik nav nekāda
krīze, kara laikā - tad gan bija krīze”. Pirms 20 gadiem viņš nedomāja, ka
mūsu dzīve tik strauji attīstīsies, kā tas ir pašlaik - mūsu visikdienišķākās
lietas ir kļuvušas mobilie telefoni, datori, elektronika.
A.Vērdiņš ir savas zemes patriots un īsts saimnieks.
Attēli:
1. Alberts Vērdiņš 1959. gadā
2. 1954. gadā kopā ar armijas biedriem (augšējā rindā, 1. no kreisās)
3. A.Vērdiņa ģimene 1975.gads
4. Ceļojumā Maskavā kopā ar ģimeni 80.gadu sākumā
5. Barikāžu atceres dienu desmitgade Višķos. Daži barikāžu dalībnieki:1.rindā
M.Ārense, J.Porietis, 2.rindā: A.Davidovičš, J.Bojarskis (miris), A.Utāns, A.
Vērdiņš, H.Hansone, A.Piļāne
6. Kopā ar bijušo klasesbiedru (centrā) – Jāni Purvinski, tagadējo Kijevas un
Žitomiras bīskapu
2009. gada novembris
Špoģu vidusskola
Sagatavoja 9.c klases skolniece Ilze Kolosovska
Skolotāja Valentīna Ivanova
Ievietots ar Barikāžu muzeja atbalstu