PĒTERIS VASKS
Komponists un kompozīcijas pasniedzējs,
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1994),
Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda loceklis(2001),
apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2002)
Pēteris Vasks dzimis 1946. gada 16. aprīlī Aizputē kā
ceturtais bērns baptistu draudzes mācītāja Arvīda Vaska un zobārstes Ludmilas
Vaskas ģimenē. Jau kopš mazotnes nostiprinājusies mīlestību pret mūziku, kuru
mantojis no vecākiem - mātei bijusi skaista balss un viņa dziedājusi solo
baznīcas korī, bet tēvs baznīcā bija nodibinājis nelielu orķestri. Ģimenē
valdījusi garīga atmosfēra, kopīgas muzicēšanas gaisotne - klavieres pratuši
spēlēt visi, bieži skanējusi arī vijole. Kad P. Vaskam bija astoņi gadi, māte
aizveda viņu uz Aizputes mūzikas skolu mācīties vijoļspēli.
1954. gadā iestājās Aizputes mūzikas skolā pie pedagoga Kriša Jankovska, viņa
vadībā apguva vijoļspēles mācības. 1959. gadā uzsāka mācības Emīla Dārziņa
mūzikas skolas kontrabasa klasē pie pedagogiem Eduarda Jākobsona, Vaivas Ozolas
un Henrija Sokolova. 1964. gadā sāka studijas Viļņas konservatorijā docenta
Vitauta Sereikas kontrabasa klasē, pēc tam 1973. gadā studijas Latvijas Valsts
konservatorijā profesora Valentīna Utkina kompozīcijas klasē. Spēlējis Latvijas
un Lietuvas orķestros. 1979. gadā P. Vasks kļuva par Latvijas Komponistu
savienības biedru. 80. gados pievērsās kompozīcijas pasniedzēja darbam,
strādājot mūzikas skolās Zvejniekciemā, Salacgrīvā un Jelgavā. Kopš 1989. gada
P. Vasks pasniedz kompozīciju Emīla Dārziņa mūzikas skolā.
Jau kopš 80. gadu beigām saņem pasūtījumus no ārvalstu orķestriem un sadarbojas
ar dažādu pasaules valstu pazīstamiem mūziķiem. Viņš ir vienīgais latviešu
komponists, ar kuru līgumu par darbu regulāru izdošanu noslēgusi pasaulē
pazīstamā mūzikas izdevniecība Schott Musik International.
Latvijā Pētera Vaska simfoniskās mūzikas atskaņojumi notikuši diriģentu Normunda
Vaiča, Normunda Šnē, Tovija Lifšica, Aleksandra Viļumaņa, Imanta Rešņa un Ginta
Glinkas vadībā. Komponista kormūziku Latvijā un ārpus tās robežām
popularizējuši: Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris Latvija,
sieviešu koris Dzintars, jauniešu kori Kamēr…, Balsis, diriģenti Māris Sirmais,
Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš. Klaviermūzikas atskaņojumā būtisks ir pianistu
Noras Novikas un Rafi Haradžanjana ieguldījums.
Pasaulē
Pētera Vaska skaņdarbus spēlējuši gan Baltijas valstu orķestri, to vidū
KREMERata Baltica un Lietuvas kamerorķestris, gan arī daudzi izcili citzemju
kolektīvi: Berlīnes filharmoniķi, Minhenes filharmoniķi, Vīnes simfoniķi, BBC
simfoniskais, Stokholmas Karaliskais, Tonhalles simfoniskais, Tamperes
Filharmonijas, Somijas Radio orķestri, Filadelfijas, Bostonas, Losandželosas
simfoniskie orķestri, Osakas Filharmonijas, Sidnejas simfoniskais orķestri,
Ostrobotnijas, Minhenes, Štutgartes kamerorķestri, St. Martin on the Fields,
Festival Strings Lucerne, Zviedrijas, Izraēlas kamerorķestri, Kronos kvartets,
Majami, Rozamunde stīgu kvarteti.
P. Vaska kormūziku atskaņojuši daudzi starptautiskajā mūzikas pasaulē zināmie
kori, kā, piemēram, Nīderlandes kamerkoris, Zviedrijas, Dānijas Radio kori,
Igaunijas Filharmonijas kamerkoris. P. Vaska simfonisko un kamermūziku
iecienījuši horeogrāfi daudzās pasaules valstīs, iekļaujot to baleta
iestudējumos.
Par spilgtu radošo darbību P. Vasks saņēmis balvas un dažādus pagodinājumus
Latvijā un ārvalstīs. 1989. Gadā piešķirta Jāņa Ivanova prēmija.1994. gadā tika
ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, 2002.gadā tika apbalvots
ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2001. gadā par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas
akadēmijas goda locekli. Par nozīmīgu devumu kultūras attīstībā 1996. gadā P.
Vaskam piešķirta Vīnes Universitātes Herdera balva un Baltijas Asamblejas balva.
1993., 1997. un 2000. gadā bijis Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts.
Piedalījies Trešās atmodas laika aktivitātēs, bijis aculiecinieks notiekošajam.
1991. gada Barikāžu dienu dalībnieks, piedalījies Dziesmotās revolūcijas
demonstrācijās Daugavmalā. Kopā ar savu brāli Jāni Vasku, kas vadīja
dievkalpojumus Rīgas Domu baznīcā, piedalījies daudzās garīgajās tā laika
aktivitātēs. Atmodas laiku Pēteris Vasks nosauc par Tautas vienotības laiku.
ATTĒLĀ: Pēteris Vasks pēc koncerta pateicas simfoniskajam orķestrim un
klausītājiem
Sagatavoja
Limbažu 3. vidusskolas 11. klases
skolnieks Kalvis Vasks
Konsultante skolotāja Daiga Rudzīte
Ievietots ar PBLA atbalstu
2009.gada novembrī