JURIS VASKINOVIČS
Pedagogs, sportists,
nacionālās pretošanās kustības dalībnieks,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi
Dzīve un darbs. Esmu dzimis 1927.gada 6.maijā
Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā Rūcānu mājās
kā trešais bērns ģimenē. Vecākie bērni - māsa Anna un brālis
Jānis. Jānis kara gados bija latviešu leģionā, tāpēc tika
represēts (tiesāts un izsūtīts uz Vorkutu). Vecāki nodarbojās
ar zemkopību.
1944.g. 28.jūlijā vācu armija atkāpjoties nodedzināja mūsu
Rūcānu mājas. Apmetāmies mājas pagrabā. Padomju
vara (partorgs J.Rišķis un milicis J.Arps) , piedraudot ar nošaušanu,
padzina no māju vietas.
Pievienojos Osvalda Goldmaņa nacionālo partizānu grupai Leimaņu
mežniecības Apšu kalniņā. Sākās vajāšana, un partizāņu
grupa nolēma izformēties. Daļa legalizējās, bet vairākums
aizgāja uz Dunavas mežiem un tur apvienojās.
1949.gadā beidzu Līvānu ekonomisko tehnikumu. Biju ievēlēts
par fiziskās kultūras kolektīva priekšsēdētāju. Tehnikuma
sportisti tolaik bija labākie Latgalē (vieglatlētikā,
volejbolā, slēpošanā).
Arī šajā laikā aktīvi darbojos nacionālās pretošanās
kustībā Jēkabpils un Daugavpils apriņķos, vēlāk arī Rīgā.
1946.gada 14.maija naktī uzvilku Latvijas sarkanbaltsarkano
karogu Līvānu pilsētas centrā augstākajā priedē (sardzē
stāvēja A.Boks). Mūsu karogs plīvoja līdz 15.maijam
plkst.13.30, jo bija mīnēts.
1949.g. iestājos Fiziskās kultūras institūtā. Rīgā mācoties
turpināju nelegālo darbību - Ādolfa Birzāka vadībā
1949.gada 17.novembra naktī Brāļu kapos plīvoja Latvijas
valsts karogs pie Mātes Latvijas. Izplatījām skrejlapas, līmējām
uzsaukumus.
1950.g. sāku strādāt par fizkultūras skolotāju Varakļānu
vidusskolā (mācības turpināju neklātienē. 1954.gadā beidzu
Ļeņingradas Fiziskās kultūras institūtu).
1951.gadā pārgāju darbā uz Bērzpils vidusskolu par fizkultūras
un militārās apmācības skolotāju, kur nostrādāju līdz
1992.gada 31.augustam, kad aizgāju pensijā.
Bērzpils
vidusskolas sporta dzīve bija ļoti
aktīva. 1985.gadā konkursā tā izcīnīja pirmo vietu republikā.
Arī ārpus skolas organizēju un vadīju sporta darbu vietējā
kolhozā Komunārs, vēlāk padomju saimniecībā
Bērzpils. Pirmajā republikas padomju saimniecību
spartakiādē Bērzpils izcīnīja 3.vietu kopvērtējumā.
Pirmās vietas ieguvām vieglatlētikā, peldēšanā, svarcelšanā
un riteņbraukšanā. Otrā vieta - volejbolā.
Personīgi sporta gaitās esmu izcīnijis 167 diplomus un
individuālas balvas. Esmu bijis Latvijas čempions, Latgales čempions,
rajona čempions vieglatlētikā, volejbolā, basketbolā, rokas
bumbā, virves vilkšanā, peldēšanā u.c.
1989.gadā Maskavā vieglatlētikas veterānu starptautiskajās
sacensībās Grand Praix izcīnīju pirmo vietu
šķēpa mešanā un augstlēkšanā, kļūstot arī par PSRS čempionu.
Atmodas laikā mani ievēlēja par Latvijas Tautas Frontes
atbalsta grupas vadītāju Bērzpils vidusskolā. Organizēju
Latvijas karoga iesvētīšanu un uzvilkšanu gan skolā, gan pie
pagasta ēkas.
1998.gada 23.jūlijā mani kā pedagogu - sporta veterānu par
nopelniem Latvijas labā apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeņa
Zelta goda zīmi. 1999.gada 7.oktobrī saņēmu nacionālās
pretošanās kustības dalībnieka statusu.
Mana dzimta. Mans vectēvs Mārtiņš Vecums
bija muižas mežsargs un par piedalīšanos Pirmajā pasaules
karā bija apbalvots ar Jura Krustu. Tēva brālis - Valdemārs
Vaskinovičs - dienesta laikā Rīgā mācījās lidotāju skolā
un nodarbojās ar sportu. Brīvprātīgi iestājās Franču leģionā,
kur pazuda.
Kopā ar sievu Eleonoru (dz. Brandere; mirusi 1997.gada 18.jūnijā)
esam izaudzinājuši trīs meitas un vienu dēlu. Sieva strādāja
Bērzpils vidusskolā par vēstures skolotāju, izveidoja skolas
novadpētniecības muzeju. Meita Anita (1954.) ir beigusi LVU Svešvalodu
fakultāti, pašlaik mācās LU maģistratūrā. Meitas Inese
(1959.) un Iveta ( 1967.) ir beigušas LVU Finansu un kredita
fakultāti, abas strādā. Dēls Valdis pēc LLA Mehānikas
fakultātes beigšanas strādā Virķēnu arodskolā. Man ir deviņi
mazbērni.
1999.gada oktobris
LIIS izstrādne