JĀNIS VAIVADS

ķīmijas zinātņu doktors, pētnieks,
valsts un politisks darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi



Dzimis 1946. g. 8. jūnijā Jēkabpils rajona Atašienes ciemā vienkāršu darba cilvēku ģimenē.
Beidzis Kandavas vakara vidusskolu 1963. gadā, pēc tam LVU Fizikas un matemātikas fakultāti 1968. gadā. Mācījies aspirantūrā LZA Fizikas institūtā, 1979. gadā aizstāvējis disertāciju par elektronu paātrinātāju izmantošanu aktivācijas analīzē; piešķirts ķīmijas zinātņu doktora grāds. Publicējis ap 80 zinātnisku rakstu, ir vairāku izgudrojumu līdzautors.

Darba gaitas pēc universitātes beigšanas turpinājis Ventspilī par fizikas skolotāju (1968-1970), LZA - par aspirantu (1970. g.), Neorganiskās ķīmijas institūtā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku (1973. g.), vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1981. g.), laboratorijas vadītāju (1985), direktora vietnieku zinātniskajā darbā (1985 - 1990). Bijis PSKP biedrs.

Ievēlēts un darbojies LR AP (1990 -1993), bijis Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja vietnieks, sākotnēji LTF frakcijā, vēlāk - frakcijas "Satversme" priekšsēdētājs. Piedalījies Izglītības likuma sagatavošanā, vadījis darba grupas, kas sagatavoja likumu "Par zinātnisko darbību", Autortiesību likumu, Patentu likumu, Preču zīmju likumu u.c.

Ievēlēts un darbojies 5. Saeimā (1993-1995), bijis "Latvijas ceļa" frakcijā. Strādājis par izglītības un zinātnes ministru V. Birkava un M. Gaiļa vadītajās valdībās (1993-1995).

Izveidojis un vadījis Eiropas integrācijas biroju (1995-1998), tagad ir šī biroja padomnieks un vienlaikus arī ārlietu ministra ārštata padomnieks.

Viens no Latvijas Zinātnieku savienības dibinātājiem 1988.gadā, aktīvs LTF dalībnieks Salaspils nodaļā, bijis LTF Domes un valdes loceklis (1992-1993). Viens no vēlēšanu apvienības "Latvijas ceļš" dibinātājiem un tās pirmais valdes priekšsēdētājs (1993. g.).

Bijis Latvijas delegācijas sastāvā sarunās par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Eiropas kustības Latvijā viceprezidents, tagad šīs kustības valdes loceklis, līdzautors vairākiem izdevumiem par Eiropas Savienību.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Precējies kopš 1970. gada, sieva Ruta, dēls Andris, meitas Sandra, Anita, Agnese un Dace, vectēvs mazdēliem Mārtiņam un Gustavam un mazmeitiņai Ainai. Dzīvo Rīgā.


Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts