GEŅUS VAIDAKOVS

Rūpniecības darbinieks, fotoamatieris,
kordziedātājs un trompetists,
ar pūtēju orķestri vairākkārt piedalījies Dziesmu svētkos

Geņus Vaidakovs ir dzimis 1946.gada 4.aprīlī Aizputē, strādnieku ģimenē. Abi vecāki ir poļu laukstrādnieki, kas 1937.gadā atbrauca uz Latviju labākas dzīves meklējumos. Šeit arī palikuši, ātri vien apgūstot latviešu valodu. Tā kā sarunas mājās ritējušas arī latviešu valodā, tad mazais Geņus mācības uzsāka latviešu skolā (tolaik Aizputē ir bijusi arī krievu skola). Aizputē pabeigta gan pamatskola, gan vidusskola. Pēc vidusskolas arī aizsākās Geņus Vaidakova darba gaitas atslēgu un būvapkalumu rūpnīcā “Aizpute”, kur uzsāka strādāt par štanču iestatītāju. Nostrādājis gadu, Geņus tika iesaukts Padomju armijā. 2,5 gadus ilgais dienests pavadīts Baltkrievijā. Atgriezies no armijas, atkal atsācis strādāt rūpnīcā par remonta atslēdznieku. Tā paša gada rudenī turpinātas mācības Rīgas Industriālā politehnikuma neklātienes nodaļā. Tehnikums gan ir nepabeigts. Geņus saka: “Paša vaina. Pēdējā kursā slimības dēļ neizstrādāju kursa darbu un nesaņēmu diplomu.”
Darbs studiju laikos ne mirkli netika atstāts novārtā. Būdams aktīvs jaunietis, Geņus izvirzīts par rūpnīcas komjaunatnes organizācijas sekretāru, bijis komjaunatnes Liepājas rajona komitejas biroja loceklis. 1972.gadā ievēlēts par atbrīvoto arodbiedrības rūpnīcas komitejas priekšsēdētāju, bet pēc partijas organizācijas vadības maiņas deviņdesmito gadu sākumā ievēlēts par partijas organizācijas sekretāru. Vairākus sasaukumus tika ievēlēts par deputātu Aizputes pilsētas Padomē.
Gandrīz četrdesmit gadus ilgajā darba laikā rūpnīcā, atbildējis gan par civilo aizsardzību, gan darba drošību, bijis arī ceha meistars un ceha priekšnieks. “Rūpnīcas vēsture ir manā galvā!” droši apgalvo Geņus un jebkurā mirklī ir gatavs atsaukt atmiņā toreizējās rūpnīcas ēkas, to atrašanās vietas, kas tur bijis iepriekš un cilvēkus, kuri rūpnīcā strādājuši. “Acu priekšā visa rūpnīca izauga!”
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1991.gadā no komunistiskās partijas izstājies, jo partijas darbībā vairs nav saskatījis jēgu. Tā laika partijas intereses nesakrita ar Geņus domām. “Nekad neesmu bijis pret taisnīgumu. Negribēju vairāk noskatīties tajās aplamībās. Līdz ar to mana partijas darbība beidzās.”
Geņus vienmēr bijis aktīvs pilsonis. Kopā ar dēlu piedalījies 1991.gada janvāra barikāžu dienās, par ko apbalvots ar piemiņas zīmi. Geņus atceras noskaņojumu un gaisotni, kas valdīja tajās dienās Latvijā. “Ir grūti aprakstīt izjūtas un cerības, ar kurām toreiz braucām uz barikādēm Rīgā.”
Tagad Geņus Vaidakovs jau septīto gadu ir Aizputes atslēgu rūpnīcas “Kurzemes atslēga- 1” komercdaļas vadītājs. Rūpnīca ar darbu nodrošina ap 300 cilvēku. Darbs rūpnīcās nekad nav bijis viegls. Viena lieta ir saražot, bet otra lieta – realizēt produkciju. Geņus lieliski saprot, ka no viņa darba zināmā mērā ir atkarīga uzņēmuma pastāvēšana un darbinieku labklājība, un cenšas savu darbu veikt nevainojami.
1968.gadā Geņus nodibina ģimeni, izvēloties par dzīvesbiedri Mirdzu. Ģimenē uzauga divi bērni. Abi ir beiguši augstskolu un, pēc tēva domām, atraduši vietu dzīvē. Meita Ilze Alsiņa ir skolotāja Aizputes vidusskolā, māca vēsturi un citas sociālās zinības, kā arī audzina dēlu Kārli, kurš apmeklē Aizputes vidusskolas 2.klasi. Dēls Juris Vaidakovs ir žurnālists, pašlaik strādā žurnālā “Privātā Dzīve”.
Kopš jaunības rūpnīcā aktīvi nodarbojies arī ar māksliniecisko pašdarbību.
Mūzika - lielākā viņa dzīves kaislība Pūtēju orķestrī sāka spēlēt, kad vēl mācījās vidusskolas pēdējās klasēs. Arī armijā dienējis kā pūtēju orķestra muzikants. Jaunībā un pēc dienesta darbojies arī estrādes orķestrī “Kurzeme”, ar kuru koncertēts daudzās Latvijas pilsētās. Viss panākts ar paša entuziasmu, pašmācības ceļā apgūti dažādi mūzikas instrumenti – vibrofons, kontrabass, basa ģitāra un bungas, tagad spēlē tikai trompeti. Vaidakova kungs ir Kazdangas pagasta pūtēju orķestra vecākais, pateicoties viņa entuziasmam, orķestris pastāv vēl šodien.
Pēdējos divus gadus tiek apmeklēts arī Aizputes pilsētas koris “Kurzeme”. Tajā iestājies, kad trūkušas spēcīgas vīru balsis, un Geņus paaicināts izpalīdzēt un padziedāt. Korī palicis un ir apmierināts ar savu izvēli, jo arī koru mūzika tagad kļuvusi tuva. Dziesmu svētkos Geņus piedalās jau kopš 1963.gada kā pūtēju orķestra dalībnieks. Viņš bija arī Rīgas astoņsimtgades dziesmu svētku kora un arī pūtēju orķestra dalībnieks. Viņš atzīst, ka tieši šajos svētkos patiesi izbaudījis svētku brīnumaino auru: “Tā ir fantastika! Viss bija lieliski – gan programma, gan svētku norise pilsētā. Tas ir liels solis uz priekšu dziesmu svētku tradīciju attīstībā!”
Būdams aktīvs cilvēks Geņus bieži iesaistas dažādās nodarbēs, uzņemas vadīt dažādus pasākumus. Kad rūpnīcā bijis foto pulciņš, aizrāvies ar fotografēšanu, stundām strādājis rūpnīcas fotolaboratorijā vai mājās laboratorijā, kura uz laiku bijusi iekārtota vannas istabā. Visvairāk interesējis fotogrāfa radošais darbs - kadra saskatīšana, filmiņas attīstīšana, kadrēšana un citi procesi. Geņum ļoti patīk daba. Labākie mirkļi tad arī iemūžināti fotogrāfijās. 70.gados piedalījies daudzās foto izstādēs, vairākkārt ar labiem panākumiem.
Geņus ir arī aktīvs mednieks un makšķernieks. Savā laikā ļoti paticis ūdens tūrisms. Nav bijušas tādas vasaras, kad reizes 2-3 nebūtu izbraukts par kādu no Latvijas upēm.
Geņus smejas, ka tā esot traģēdija pašam (un līdz ar to arī sievai), ja dienas jāpavada bezdarbībā. Gribas kaut kur skriet un kaut ko darīt. “Prieks ir tad, ja vari iepriecināt citus, kad ar savu attieksmi pret cilvēkiem vari palīdzēt viņiem gan priekos, gan bēdās. Ja cilvēki atceras mani kā labu organizatoru un kolektīva dvēseli, tad ar to vien man pietiek.”
Par savu dzīves moto Geņus jau jaunībā izvēlējies krievu rakstnieka Nikolaja Ostrovska spārnoto teicienu: “Dzīve jānodzīvo tā, lai nebūtu žēl par bezmērķīgi pavadītiem gadiem.”

ATTĒLI:
1. Geņus Vaidakovs darbā
2. Kazdangas pagasta pūtēju orķestrī (pirmais apakšējā rindā no labās )

2002.gada aprīlī

Aizputes vidusskola
Darbu sagatavoja: 12.c klases skolniece Ieva Neiburga
Konsultēja: Ilze Alsiņa – vēstures, ētikas un ekonomikas skolotāja

LIIS izstrādne