ARVĪDS UPESLEJA-GRANTS
Tiltu inženieris
Divkārtējs ASV Prezidenta prēmijas laureāts
Rīgas Tehniskās universitātes Goda doktors
Arvīds Upesleja-Grants dzimis Madonas rajona Kalsnavas
pagastā 1920.gada 15.jūlijā.
Laimes māte Arvīdam šūpulī ieliek gaišu prātu un lielisku veselību. Arvīds ir
vecākais dēls un jau agri kļūst par pirmo vīrieti ģimenē. Vecāki uztur un
veicina savas atvases ārkārtīgo, gandrīz vai Dullā Daukas interesi par visu, ar
ko puika saskaras. Laimīgā kārtā šī ziņkārība ir apvienota ar kalnā kāpēja
instinktu – visu padarīt uzmanīgi, kārtīgi un sadarbojoties ar citiem.
Arvīds skolojās Daugavpilī – vispirms pamatskolā un no
1934. – 1940.g. Daugavpils Valsts skolotāju institūtā (DSI). Studiju laikā,
pateicoties savai muzikalitātei, Arvīds ir institūta simfoniskā orķestra
koncertmeistars – pirmā vijole. Arvīds darbojas arī pilsētas skautu vienībā un
skolotāja Osvalda Pūpola vadītajā 958. DSI mazpulka Daugavieši saimē. Kursa
biedriem un pārējiem studentiem – visiem, kam interesē, māca fotografēšanas
ābeci. No institūta gadiem Arvīdam cieņa pret mākslu, filozofiju un matemātiku.
Runājot par jaunības gadiem, A.Grants ar pateicību atceras lielo tuvību ar
dažiem saviem audzinātājiem un skolotājiem Latvijā, arī ar profesoriem Vācijā un
pirmajiem priekšniekiem Amerikā.
1940.
gadā, neilgi pirms Latvijas okupācijas, Arvīds institūtu pabeidz un sāk strādāt
par skolotāju krievvalodīgajā Kalkūnu pamatskolā, bet tiek atlaists par
pasivitāti padomju skolas veidošanas darbā. Vēlāk strādā par Mazirbes
pamatskolas direktoru un dziedāšanas skolotāju. „Es diriģēju savu kori,
komponēju un nodarbojos ar humanitārām lietām,” – tā savas no
inženierzinātnes tālu stāvošās karjeras sākumus atceras A.Upesleja-Grants.
Kara beigu posmā viņš tiek iesaukts leģionā: “1944. gada oktobrī Kurzemē mani ievainoja un evakuēja uz Vāciju. Trīs karavīra gadi iemācīja disciplīnu, kā arī norūdīja fiziski un garīgi. Karš beidzās, un es sapratu, ka svešumā latviešu skolotājus nevienam nevajag – tāpēc jāsāk nodarboties ar praktiskām lietām. Arhitektūra man šķita vistuvāk mūzikai,” saka Arvīds.
Arvīds studē arhitektūru Baltijas universitātē Hamburgā
pie latviešu arhitektiem Eižena Laubes, Paula Kundziņa u.c., kas, tāpat kā
daudzi citi ievērojamākie LU mācībspēki, bija devušies emigrācijā. Laube teicis,
ka Arvīdam esot talants uz smagām būvēm, un tas mudina izšķirties par labu
inženierzinātnei, nevis arhitektūrai. Arvīds atzīst:
– Ar arhitektūru man bija konflikts, jo es vienmēr gribēju saprast, kā tās
būves turas.
1951. gadā Arvīds ar sievu Ilgu un piecus mēnešus veco
meitu Zani pārceļas uz dzīvi Amerikā. Lai uzlabotu savas darba izredzes, viņš
mācās precīzu un bagātu angļu valodu: – Tā ir absolūti nepieciešama, jo tos, kas
nerunā labi, uzskata par muļķiem. Inženiera Arvīda Upeslejas-Granta
profesionālās gaitas sākas Olimpijā, Vašingtonas štata galvaspilsētā: – Bija
jāsāk jauna dzīve no nekā, tomēr man laimējās, jo es uzreiz dabūju labu darbu.
Piecdesmitajos gados Arvīds strādā par ceļu un tiltu projektēšanas inženieri
valsts un privātajos uzņēmumos, kā arī un iegūst profesionālās prakses tiesības
inženierzinātnēs ASV.
1962.
gadā latviešu inženieris nodibina savu inženierzinātņu projektēšanas biroju
Arvid Grant Associates (AGA). AGA birojs kļūst slavens ar lieliskiem
speciālistiem, to vidū daudz ārzemnieku. A. Upesleja-Grants neslēpj, ka šāda
darbinieku izvēle bijusi apzināta, jo – “ārzemnieki ir labi matemātiķi,
daudzi studē Amerikā doktorantūrā, bet paši amerikāņi vairumā gadījumu nevēlas
domāt, bet grib būt priekšnieki.”
Ziemeļamerikā A.Upesleja-Granta vadībā ir projektēti un uzcelti gandrīz 200 tilti. Viņš ir pirmais, kas tiltu būvēs sāk izmantot augstas stiprības betonu un citus jauninājumus. AGA projekti un celtnes saņēmuši augstu speciālistu vērtējumu, to vidū daudzas valsts mēroga atzinības un godalgas – par labāko spriegbetona demonstrējumu, par jaunām konstruēšanas metodēm un nacionāli nozīmīgiem tehniskiem sasniegumiem.
Īpaši nozīmīgs ir tilts pār Kolumbijas upi (tilta garums
764 m, galvenais laidums – 300 m). Tas ir pirmais lielais slīpsaišu (vanšu)
tilts ASV un pirmais iekārtās konstrukcijas spriegbetona tilts.
– Tāds tilts vēl nekur pasaulē nebija redzēts. Vācijā izmantoja tēraudu, bet
ASV Rietumu krastā tērauda nav, turklāt bija krīze un es nevarēju atļauties
lietot tēraudu. Es ierosināju tiltu būvēt no betona. Man bija laba reputācija,
taču, dzirdot šo ideju, kolēģi domāja, ka esmu kļuvis jocīgs. Vēlāk, kad tiltu
uzcēla, es dabūju godalgas un gada labākā inženiera titulu, – atceras tilta
idejas autors un realizētājs. Tagad pēc Kolumbijas tilta parauga tiltus būvē
visā pasaulē.
Par šo tiltu 1985.gadā ASV prezidents Ronalds Reigans Arvīdu Upesleju-Grantu apbalvo ar prestižo Prezidenta balvu. 1988.gadā par Ohaijo upes tiltu viņš šo apbalvojumu saņem otro reizi un kļūst par vienīgo inženieri ASV, kas divas reizes par inženiertehnisko darbu no prezidenta rokām saņēmis šādu augstu balvu. A.Upesleja-Grants par savām celtnēm saņēmis arī starptautisku konkursu balvas un bija starptautiski pazīstams tiltu būves padomnieks, kā arī lektors universitātēs un speciālistu konferencēs.
90.gados (līdz 2000.g.) A.Upesleja-Grants lasa lekcijas
Latvijā – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Celtniecības fakultātē. Par viņa
izcilo inženiera un lektora talantu liecina arī spēja auditorijai saistoši un
saprotami stāstīt par vissarežģītākajām konstrukcijām. Viņa priekšlikums
terminoloģijā – latviski vanšu tiltus dēvēt par slīpsaišu tiltiem, jo tās ir
slīpas saites, kas tiltu tur. 1990. gadā par izcilajiem sasniegumiem
inženierzinātnēs, radot unikālus autoceļu un tiltu projektus un vadot to
būvniecību, A.Upeslejam-Grantam piešķirts arī RTU Goda doktora diploms.
Latvijas Ceļu muzejā Šlokenbekas muižā blakus Latvijas ceļu vēsturei (skat.
Hamilkars Sviķis) varam iepazīties arī ar
pasaules slavenā tiltu celtnieka A.Upesleja-Granta sasniegumiem.
Atmodas
laikā A.Upesleja–Grants ir to latviešu vidū, kas tic LR atjaunošanai un
iesaistās šajos procesos. Lai palīdzētu jaunās Latvijas valdībai ātrāk kļūt
patstāvīgai, Arvīds 1990.gada maijā atved uz ASV Latvijas Satiksmes ministrijas
delegāciju. Vašingtonas štata Satiksmes departaments divu nedēļu semināru
sesijās iepazīstina latviešus ar savu darbu un gubernators aizdod delegācijai
savu lidmašīnu štata apskatei.
4.maijā Sietlas Latviešu saime savā namā iepazīstas ar Rīgas ciemiņiem. Pārrunu
noslēgumā Latvijas delegācija saņem Vašingtonas štata Satiksmes departamenta
darba organizācijas dokumentus un noslēgto savstarpējās sadarbības līgumu. 1991.
gadā un turpmākajos gados Vašingtonas štata Satiksmes departamenta speciālisti
organizē izglītojušus seminārus Latvijā, palīdz remontēt Liepājas ostu, Jelgavas
– Liepājas dzelzceļu un risināt Latvijas apgādi ar enerģiju.
Aktīvajos dzīves gados A. Upesleja-Grants ir savas lidmašīnas pilots un pasaules apceļotājs, veikls mednieks un makšķernieks, izcils fotogrāfs, jaunu zināšanu meklētājs un apguvējs. Ģimenē viņš ir gādīgs triju meitu tēvs. Šodien A. Upesleja-Grants ir pensionārs. Dzīvo ASV Rietumu krastā, katru dienu internetā seko jaunākajai informācijai par Latviju. Joprojām daudz lasa par vēsturiskiem un politiskiem notikumiem. Viņa balss ir mundra, domas asas un skaidras, latviešu valoda tīra, jauneklīga un pārsteidzoši mūsdienīga.
Jējabpils BJC mazpulks sirsnīgi pateicas mazpulka vecbiedram Arvīdam Upeslejam–Grantam par radošo sadarbību, par daudzajiem telefonu zvaniem, interesanto saraksti, par uzdāvinātajiem lieliskajiem fotouzņēmumiem.
ATTĒLI:
1. ASV prezidents Ronalds Reigans pasniedz balvu A.Grantam-Upeslejam (1985)
2. A.Upesleja-Granta 80 gadu jubilejas salidojumā Rīgā (to organizēja DVSI): no
kreisās Ruta Ozoliņa, Viktorija Gruntmane, Marija Berga, Arvīds Grants-Upesleja,
Arvīds Velme, Valdis Sakars (2000)
3. Rudens Olimpijā līdzinās rudenim Tēvzemē (2004.g. oktobrī)
2004. gada novembrī
Jēkabpils BJC
Sagatavoja mazpulka dalībnieki Jānis Utināns, Ilva Lejiņa, Ieva Mikanovska,
mazpulka kandidāts Ernests Lenšs,
mazpulka vadītāja skolotāja Spodra Purviņa
LIIS izstrādne