ANDRIS ŪDRIS
agronoms, Jumpravas pagasta padomes
deputāts
Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma izstrādes grupas vadītājs
Andris Ūdris ir dzimis 1941.gada 23.decembrī Madonā, loti
aukstā ziemā. Dzimtās mājas Madonas rajona Bērzaunes pagasta „Vanķini”, kur
dzīvojis kopā ar tēvu, māti, diviem brāļiem un māsu (šobrīd dzīva vairs tikai
māsa un Andris). Tēvs Vasīlijs Ūdris (1891.-1972.) visu savu darba mūžu ir bijis
matemātikas un mūzikas skolotājs, diriģējis korus, spēlējis klavieres un vijoli.
Māte Ksenija Ūdre (dzimusi Podniece) (1900.-1949.) strādājusi par mājturības
skolotāju. Pēc Latvijas okupācijas 1940.gada jūnijā abi strādājuši dzimtas mājās
Bērzaunes pagastā un vadījuši saimniecību. 1944.gada augustā mājas bija
jāatstāj, jo, tuvojoties Sarkanajai armijai, ģimene devās bēgļu gaitās. Viņu
mērķis bija nokļūt Eiropas rietumos, tomēr Andris kopā ar ģimeni nonāca Kurzemes
katlā.
Skolas gaitas uzsāktas Cēsīs 1949.gada septembrī. Mācījies labi un teicami,
bijis aktīvs sportists – spēlējis futbolu un basketbolu. Basketbolu spēlējis
Cēsu rajona pieaugušo izlasē un tās sastāvā palīdzējis Latvijas spartakiādē II
grupā Cēsu rajonam kopvērtējumā izcīnīt 1.vietu. Vidusskolas laikā dziedājis
jauktajā korī, kas, diriģenta Pāvila Dreimaņa vadībā, divas reizes uzstājies
tiešraidē televīzijā un 1959.gadā Vispārējos skolēnu dziesmu svētkos dziesmu
karā izcīnījis 1.vietu.
Pēc vidusskolas beigšanas 1960.gadā sekmīgi iestājies Latvijas Lauksaimniecības
akadēmijas Agronomijas fakultātē, kuru pabeidzis 1965.gada jūnijā. Studijās
sekmīgi apguvis paredzēto mācību programmu. LLA vēl atgriezies ik pēc dažiem
gadiem darba laikā, lai papildinātu zināšanas kvalifikācijas celšanas kursos.
Studiju gadi LLA bijuši paši aizraujošākie gadi Andra dzīvē. Dzīvojis studentu
kopmītnēs, un, kaut arī pēc dabas Andris ir individuālists, kurš labprātāk
strādā viens, nevis vada kolektīvus, pieradis arī pie šādas dzīves. Brīvos
brīžus pavadījis sportojot. Bijis LLA izlases futbola, arī hokeja, komandas
loceklis, tomēr galvenokārt spēlējis rokasbumbu. Ticis dziedāts arī pašdarbības
vokālajos ansambļos.
Norīkots
darbā Ogres rajonā, kur strādājis rajona lauksaimniecības ražošanas pārvaldē.
03.11.1965. iesaukts karadienestā. Dienējis Kaļiņingradas (agrākajā
Keningsbergas) apgabalā līdz 1966.gada 21.decembrim. Arī turpmākās darba gaitas
Ogres rajonā. No 1967.gada 18.janvāra strādājis Jumpravas ciema padomju
saimniecībā „Ogre”, sākumā par sēklkopības agronomu, bet no 1967.gada 25.maija
līdz 1980.gada 1.aprīlim, par galveno agronomu. Starp padomju saimniecībām
„Ogre” augkopības nozarē bijusi labāko skaitā un 70.gados vairākas reizes tika
saņemts ceļojošais sarkanais karogs, kas ticis pasniegts par labiem rezultātiem
augkopībā.
No 1980.gada 1.aprīļa veselības stāvokļa dēļ sācis strādāt saimniecībā par
galveno melioratoru. Šajos gados gandrīz pilnībā tika pabeigta Jumpravas pagasta
zemju meliorācija. 70.gadu beigās Jumpravā tika uzbūvēts tobrīd lielākais cūku
nobarošanas komplekss Latvijā, un aktuāls bija cūku šķidrmēslu utilizācijas
jautājums. Te pavērās plašs darba lauks un sadarbībā ar LLA Hidromeliorācijas
fakultāti docenta O. Saukas vadībā tika izstrādāti šķidrmēslu uzkrāšanas
baseini. Latvijas meliorācijas projektēšanas institūtā izstrādāja cūku
šķidrmēslu laistīšanas sistēmu projektu, un tas tika realizēts dabā 80.gadu
beigās. Kad sistēmas darbojās, netika piesārņota apkārtējā vide. Diemžēl šobrīd
no kompleksa un laistīšanas sistēmām nekas nav palicis pāri.
Graudaugu ražas novākšanas sezonā Andrim tika uzticēta kombainu grupa. Tas
noticis laikā, kad viņš bijis saimniecības galvenais meliorators. Rezultāti bija
labi ne tikai saimniecības, bet arī rajona mērogā (kombainieris Mārtiņš Osis
80.gadu sākumā rajonā ieguva 1.vietu). Daudzas reizes Andra vadībā kombainieru
grupa atsevišķās nedēļās rajonā guva labākos panākumus un saņēma Atzinības
rakstus.
1990.gada 1.aprīlī padomju saimniecība „Ogre” tika pārveidota par kooperatīvo
saimniecību „Jumprava”. Andris tika pārcelts darbā par I brigādes agronomu. Šajā
amatā viņš strādājis līdz pat saimniecības likvidācijai 1993.gada 3.augustā.
Lai arī visādā ziņā aktīvs, komjaunietis un PSKP biedrs nav bijis. Arī pašlaik
nav nevienas partijas biedrs.
Atmodas
laikā Andris aktīvi atbalstījis Latvijas TF pasākumus. Viņš piedalījies tautas
manifestācijā gan Mežaparkā (1988.g. oktobrī), gan Daugavmalā, 1991.g. janvārī
bijis arī viens no televīzijas torņa sargiem.
Pēc saimniecības likvidācijas tālāk Andris turpinājis darbu Lauksaimniecības
konsultāciju birojā līdz pat 1995.gada 31.decembrim. Viņa pārraudzībā bijuši
divi pagasti – Jumpravas un Krapes. Šajā amatā Andris konsultējis zemniekus,
organizējis un vadījis dažādus seminārus un veicinājis zemnieku izglītošanos, kā
arī pašizglītojies.
Pēc Lauksaimniecības konsultāciju biroja reorganizācijas ar 1996.gada 22.janvāri
Andris sācis strādāt par Jumpravas pagasta dzīvojamo māju privatizācijas
komisijas (DzMPK) priekšsēdētāju. Šajā amatā atrodas vēl aizvien. Paralēli šim
amatam no 2004.gada sācis vadīt arī Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma
izstrādes grupu vienpadsmit cilvēku sastāvā. Darbs bijis interesants un vēl
nezināms, tādēļ vajadzējis zināšanas iegūt un papildināt kursos. Intensīvi
strādājot teritoriālais plānojumus tika pabeigts un 2006.gada aprīlī nodots LR
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijā, kur ticis arī
apstiprināts. No 2007.gada ir arī viens no pagasta padomes deputātiem. Piedalās
arī konkursa „Sakoptākā sēta” komisijas darba organizēšanā.
Brīvajā laikā aktīvi piedalījies pašdarbībā – dziedājis Jumpravas jauktajā korī,
kurš rajonā 80.gados pirmo reizi ieguva 1.vietu diriģenta Sigvarda Kļavas
vadībā. Spēlējis arī teātri dramatiskajā kolektīvā režisora Kārļa Ādernieka
vadībā. Ar izrādi „Silta, jauka ausainīte” ieguvuši 3.vietu starp republikas
pašdarbības kolektīviem. Netika aizmirsts arī sports. Spēlējis basketbolu,
volejbolu, novusu, galda tenisu gan saimniecības, gan rajona mērogā. No
1968.gada līdz 2007.gadam bijis Jumpravas mednieku kolektīva biedrs. Aktīvi
piedalījies gan medībās, gan kolektīva valdes darbā.
1970.gadā
Andris apprecējās ar Rutu. Kopš tā laika vienmēr ir rūpējies par ģimeni. Ir
izaudzinātas divas meitas, kuras abas sekmīgi mācījušās Jumpravas vidusskolā.
Meita Sintija strādā par juristi. Ir ieguvusi bakalaura grādu politoloģijā un
maģistra grādu juridiskajās zinātnēs. Meita Ilze šobrīd vēl turpina mācības
Banku augstskolā un strādā Hansabankā. Andris ir vectētiņš diviem mazbērniem –
Katrīnai, kura ir Rīgas Franču liceja skolniece, un Krišjānim, kas vēl apmeklē
bērnudārzu.
Brīvajā laikā Andrim patīk strādāt dārzā. Savas agronoma zināšanas viņš izmanto
audzējot kartupeļus un dārzeņus savam priekam. Andris labprāt dodas arī uz mežu,
vai nu veikt kādus darbus, vai arī vienkārši atpūsties. Viņš ir iestādījis daudz
skujkoku un bērzu audzi apmēram 2 ha platībā, un teic, ka vēlāk to varēs
izmantot mazbērni.
Andris Ūdris ir liels Jumpravas pagasta patriots, jo lielāko daļu sava darba
mūža viņš ir pavadījis Jumpravā un ar neatlaidīgu darbu sekmējis šī pagasta
attīstību. Vēl aizvien Andris aktīvi piedalās pagasta dzīvē un palīdz Jumpravai
godam pastāvēt citu Latvijas pagastu vidū.
Attēli:
1. Andris Ūdris (1990.)
2. Andris Ūdris (ar ziediem rokās) un viņa brālis Gunārs absolvējot LLA (1965.)
3. A. Ūdris kā galvenais agronoms (līnijas priekšā) pirms ražas novākšanas
sezonas (1975.)
4. A. Ūdris (4.rindā pirmais no kreisās) Jumpravas jauktajā korī (diriģents
Sigvards Kļava) (1986.)
2008.gada martā
Jumpravas vidusskola
Sagatavoja Undīne Pavlina, 12.klase
Konsultēja bibliotekāre Lidija Griķe
Ievietots ar VJIC atbalstu