
Barikāžu dalībnieks
Trijēcis Oļģerts dzimis 1931.gada 31.augustā Palsmanes
pagasta Vizlas “Jāņukalnu” mājās zemnieku – jaunsaimnieku Pētera un Mildas
Trijēču ģimenē.
Mācījies Spaliņskolā (1940. – 1945.), tad Palsmanes septiņgadīgajā skolā (1945.
– 1947.) Pēc skolas beigšanas strādājis kolhozā, 1948.gada ziemā sācis strādāt
“Koku cērtamā stacijā.” Dienējis armijā (1952.g. janvāris – 1955.g. oktobris),
pēc tam atgriezies dzimtajā pusē, sācis strādāt Smiltenes Mežrūpniecības
saimniecībā (MRS) par mežcirtēju. Cēsu rajona Raiskumā, “no kurienes nācis
leģendārais basketbolists Jānis Krūmiņš”, mācījies motorzāģu vadītāju
kursos. 1956.gadā Kuldīgā ieguvis autovadītāja tiesības un sācis strādāt par
baļķvedēja šoferi.
1959.gadā “ieskatījies Vidagas meitenē Annā“, aprecējies un aizgājis no darba
MRS uz Vidagas kolhozu “Kalnastraume”. Ap 1963.gadu O.Trijēcis atnāk dzīvot uz
Grundzāli un strādājis par šoferi līdz pat aiziešanai pensijā 1991.gadā.
Oļģerts ir piedalījies barikāžu laika notikumos. Uz barikādēm brauca 60 gadu
vecumā kopā ar citiem grundzāliešiem. O.Trijēcis atzina, ka viņš jau kopš
bērnības esot bijis noskaņots pret Padomju varu: “Braucu tādēļ, ka tas ir
katra latvieša pienākums aizstāvēt Latvijas brīvību un neatkarību. Arī mans tēvs
Pēteris tālajā 1919.gadā piedalījās brīvības cīņās pret Bermontu un Latgales
atbrīvošanā.”
Oļģerts teica, ka visspilgtāk prātā palicis atgadījums, ka virs viņiem
laidelējies helikopters un skaļrunī draudēja, ja cilvēki neizklīdīs, tad
sabrauks tanki un bruņumašīnas un viņus nošaus. Vienīgie ieroči barikāžu
aizstāvjiem bija viņu kailās rokas vai dzelzs stieņi. Tomēr tauta bijusi
vienota.
O.Trijēcim ir divi dēli – Jānis un Māris un trīs mazdēli. Jaunībā viņam patika
medīt.
2004.gada aprīlī
Grundzāles pamatskola
Sagatavoja 7.klases skolnieki: Edgars Kazaks, Miks Vīksniņš, Artūrs Ārgulis.
Konsultanti: vēstures skolotājs Ingus Ducens un informātikas skolotāja Una Reķe.
LIIS izstrādne