
kultūras darbinieks, barikāžu dienu
dalībnieks,
Lēdurgas dendroparka apsaimniekotājs.
Karolis Treijs dzimis 1949.g. 13.aprīlī Lietuvā - Pakrojas
rajona Raudonpamūšas ciemā. Septiņas klases pabeidz ar apmācību lietuviešu
valodā.
1961.g. vecāki pārceļas uz dzīvi Latvijā. Bauskas rajona Īslīces astoņgadīgajā
skolā Karolis pabeidz 8. klasi un iestājas Daugavpils dzelzceļnieku tehnikumā,
iegūst ceļinieka - tehniķa specialitāti. Sākumā strādā Rīgā Čiekurkalna
dzelzceļa iecirknī, vēlāk sešus gadus par ceļa meistaru Rīgas tramvaju un
trolejbusu pārvaldē.
70.gados kopā ar sievu pārceļas uz Veclaiceni, kur viņš trīs gadus strādā par
ciema padomes priekšsēdētāju. Sieva Ārija strādā Veclaicenes kultūras nama
direktores amatā, un Karolis kļūst kaislīgs kultūras dzīves atbalstītājs.
1981. gadā, startējot Lēdurgas kultūras nama direktora postenī, Karolim Treijam
jau bija ideju pūrs, kura īstenošanai ilga septiņpadsmit gadu garumā. Viņam
liekas, ka Lēdurgā bija labi apstākļi (arī atbalsts) skaistu pasākumu
veidošanai. Tāpēc šie septiņpadsmit mūža gadi pagājuši kā septiņpadsmit mirkļi.
1991. gada janvārī barikāžu laikā organizēja lēdurdziešus braucienam uz Rīgu,
lai aizstāvētu brīvības idejas. Ir cerējis, ka dzīve kļūs izlīdzinātāka, visiem
labāka. Bet šodiena nereti šķiet netaisna, daudz kas aplams. 90. gadu beigās
Karolis nolemj atstāt kultūras jomu. Vēl daži gadi nostrādāti Lēdurgas pagasta
padomē par izpilddirektoru un komunālā dienesta vadītāju.
Pēc daudzām pārdomām seko galīgais lēmums: vienojoties ar Lēdurgas ilggadīgo
dārznieku Arvīdu Janitenu par kopīgu sadarbību, uzņemties Lēdurgas dendroloģiskā
parka apsaimniekošanu. 1998. gadā tiek nodibināts K. Treija tūrisma
individuālais uzņēmums. Parks tiek sakopts, paplašināts, izveidoti jauni objekti
tūristu apskatei. Iekārtots mašīnu stāvlaukums. Pēdējos gados izveidota plaša
stādaudzētava.
Parku apmeklē tūristi no visas Latvijas, kā arī ārzemnieki. Pirms astoņiem
gadiem to skaits bija apmēram tūkstotis gadā, bet tagad tas pieaudzis līdz
septiņiem tūkstošiem. Ikviens šeit var pasēdēt pie ugunskura un iemalkot tēju,
kas vārīta no septiņām zālītēm. Īpaši pasākumi parkā norit tad, ja kādu brīdi te
iegriežas cilvēki, kas vēlas atzīmēt nozīmīgus dzīves notikumus, piemēram,
jaunlaulātie vai kādu jubileju vai citu svētku atzīmētāji.
Karolis ir gandarīts, ka dendroloģiskais parks Lēdurgā bija tā vieta, kur 2002.
gadā lēdurdzniekus uzrunāja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Parkā daudz tiek domāts par ainavu arhitektūru. Palīgi šai darbā ir Ilze Kļaviņa
– gide (viņa arī folkloras ansambļa „Delve” dalībniece) un dzīvesbiedre Ārija
Treija - stādaudzētavas veidotāja un kopēja. Pašu saimnieku šajā darbā saista
augu daudzveidība, to pielietojums veselībai un skaistumam.
Karolis Treijs vienmēr ir iesaistījies sabiedriskajās aktivitātēs un
mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos. Ir spēlējis orķestrī, dziedājis korī,
kapelā, kā arī spēlējis teātri. Pašreiz jau piecus gadus dzied folkloras
ansamblī „Delve”. Ir piedalījies Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā.
Sieva Ārija tagad ir palīgs Karolim visos darbos parkā. Dēls Ernests strādā
laikrakstā „Zemgales Ziņas” un audzina meitiņu Jasmīnu. Meita Solveiga ir
studente augstskolā „Turība”. Ģimenē atzīmē dzimšanas dienas, ir kopīgi
izbraukumi, svētku un izrāžu apmeklējumi kultūras namā.
Viena no Karoļa Treija atziņām: katrā darbā (lietā) ir vajadzīgs saprātīgs
risinājums, arī kompromiss.
Attēli:
1. Ansamblis „Delve”. No kreisās Gvido Tobis, Aina Tobe, Ilze Kļaviņa ar
bērniem, aizmugurē stāv Karolis Treijs.
2006. gada februāris
Limbažu 3. vidusskola
Sagatavoja 10. klases skolniece Marta Tauriņa
Projekta vadītāja Daiga Rudzīte