
Latvijas armijas virsnieks, bijis
represēts
Izaudzinājis trīs dēlus - tautfrontiešus
Dzimis 1914. gada 30. maijā Tukuma rajona Jaunpils pagasta
„Lauku muižā”. Vecāki – māte Hilda (dzimusi Grante) Tone, tēvs – Augusts Tone.
Brāļi – Kārlis un Ēriks, māsas – Velta un Irēna. Pamatizglītību ieguvis Jaunpils
Kalna skolā, mācības turpinājis Tukuma Komercskolā, 1939. gada decembrī beidzis
Karaskolu Rīgā, iegūstot leitnanta pakāpi.
Herberts Tone dienēja Latvijas Armijā. 1941.gada jūnijā bija armijas vasaras
nometnē Litenē. 14. jūnijā Herberts Tone kopā ar citiem armijas virsniekiem tika
arestēts, padomju iestādes viņu izsūtīja uz Sibiriju - Noriļsku. 1951. gada 6.
februārī tika atbrīvots, un viņam bija atāluja doties uz Omskas apgabalu, kur
izsūtījumā kopš 1949. gada atradās viņa ģimene. Tur viņš satiek no Latvijas
izsūtīto Mirdzu Daugi (dzimusi 1921. gadā Dobeles rajona Zebrenes pagasta
„Počās”), un 1952. gada 22. jūlijā abi nodibina savu ģimeni. Izsūtījumā pasaulē
nāk viņu trīs dēli – Ēriks, Dainis un Uldis.
1957.
gada 15. septembrī Herberts ar ģimeni atgriežas Latvijā. Kopš 1963. gada dzīvo
Dobeles rajona Bikstu pagasta „Gobās”. Darba gaitas saistās vispirms ar kolhozu
„Jaunā Gvarde”, pēc kolhozu apvienošanas ar kolhozu „Biksti”, kur strādā par
gatermeistaru, jo šo amatu labi apguvis Sibīrijā izsūtījuma laikā.
Atmodas laikā visi trīs Herberta Tones dēli aktīvi iesaistās visos Tautas
Frontes rīkotajos pasākumos. Barikāžu laikā jaunākais dēls Uldis Tone, būdams
autobusa šoferis, vadā barikāžu dalībniekus, to skaitā ir arī abi viņa abus
brāļi.
Kad izveidojās Zemessardze, Uldis kļuva par Bikstu, Kaķenieku, Annenieku un
Zebrenes Zemessardzes rotas komandieri. Šo pienākumu veica līdz 1994. gadam.
Šobrīd Uldis un Dainis strādā Latvijas – Somijas kopuzņēmumā SIA „Silva”, Ēriks
– Bikstu pagasta padomē. Ar sirsnību tiek pieminētas vedeklas Inta un Vizma.
Herbertam Tonem ir astoņi mazbērni: Dace, Uģis, Arvis, Viesturs, Laura, Rūta ,
Liene, Jānis un mazmazmeita Sinta.
Neskatoties
uz savu cienījamo vecumu, Herberts Tone ir stalts, Latvijas Armijas virsnieka
stāja ir jūtama ik solī.
Rūgtums no atmiņām ir zudis, bet gaišā piemiņā saglabātas domas par jaunības un
skolas gadiem. Par mācībām Kara skolā un dienestu Latvijas Armijā saglabāta
bagāta foto kolekcija.
Katru gadu maijā Herberta Tones dzimšanas dienā pie viņa ierodas pārstāvji no
Virsnieku apvienības un dzīvi esošie Latvijas laika virsnieki.
Savu zobenu, ko viņam 1939. gada decembrī, beidzot Rīgas Kara skolu, pasniedza
ģenerālis Balodis, Herberts Tone uzdāvināja Latvijas Virsnieku apvienībai.
Zobenu saglabāja viņa māte, paslēpjot to bēniņos „Celmiņu” mājās Jaunpils
pagastā, kur dzīvo un saimnieko Herberta Tones brālis Kārlis un viņa meitas
Dainas Mežraupas ģimene. Zīmīgs ir fakts, ka Herberta Tones jaunākais dēls Uldis
šo zobenu kā goda simbolu ņēma līdzi 1. Latvijas Zemessardzes parādē pie
Brīvības pieminekļa Rīgā.
Herberts
Tone ir saņēmis apbalvojumus:
Aizsardzības ministrijas apbalvojums par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā,
Nacionālo bruņoto spēku komandiera apbalvojums par nopelniem.
Attēli:
1. H. Tone ar sievu un dēliem (no kreisās puses – Dainis, Ēriks, Uldis).
2. H. Tone ar brāļiem, māsu, bērniem, vedeklām, mazbērniem (2001. g.).
3. H. Tone dzimšanas dienā kopā ar viesiem - Latvijas Virsnieku apvienības
pārstāvjiem.