HERBERTS TONE

Latvijas armijas virsnieks, bijis represēts
Izaudzinājis trīs dēlus - tautfrontiešus

Dzimis 1914. gada 30. maijā Tukuma rajona Jaunpils pagasta „Lauku muižā”. Vecāki – māte Hilda (dzimusi Grante) Tone, tēvs – Augusts Tone. Brāļi – Kārlis un Ēriks, māsas – Velta un Irēna. Pamatizglītību ieguvis Jaunpils Kalna skolā, mācības turpinājis Tukuma Komercskolā, 1939. gada decembrī beidzis Karaskolu Rīgā, iegūstot leitnanta pakāpi.

Herberts Tone dienēja Latvijas Armijā. 1941.gada jūnijā bija armijas vasaras nometnē Litenē. 14. jūnijā Herberts Tone kopā ar citiem armijas virsniekiem tika arestēts, padomju iestādes viņu izsūtīja uz Sibiriju - Noriļsku. 1951. gada 6. februārī tika atbrīvots, un viņam bija atāluja doties uz Omskas apgabalu, kur izsūtījumā kopš 1949. gada atradās viņa ģimene. Tur viņš satiek no Latvijas izsūtīto Mirdzu Daugi (dzimusi 1921. gadā Dobeles rajona Zebrenes pagasta „Počās”), un 1952. gada 22. jūlijā abi nodibina savu ģimeni. Izsūtījumā pasaulē nāk viņu trīs dēli – Ēriks, Dainis un Uldis.
1957. gada 15. septembrī Herberts ar ģimeni atgriežas Latvijā. Kopš 1963. gada dzīvo Dobeles rajona Bikstu pagasta „Gobās”. Darba gaitas saistās vispirms ar kolhozu „Jaunā Gvarde”, pēc kolhozu apvienošanas ar kolhozu „Biksti”, kur strādā par gatermeistaru, jo šo amatu labi apguvis Sibīrijā izsūtījuma laikā.
Atmodas laikā visi trīs Herberta Tones dēli aktīvi iesaistās visos Tautas Frontes rīkotajos pasākumos. Barikāžu laikā jaunākais dēls Uldis Tone, būdams autobusa šoferis, vadā barikāžu dalībniekus, to skaitā ir arī abi viņa abus brāļi.
Kad izveidojās Zemessardze, Uldis kļuva par Bikstu, Kaķenieku, Annenieku un Zebrenes Zemessardzes rotas komandieri. Šo pienākumu veica līdz 1994. gadam. Šobrīd Uldis un Dainis strādā Latvijas – Somijas kopuzņēmumā SIA „Silva”, Ēriks – Bikstu pagasta padomē. Ar sirsnību tiek pieminētas vedeklas Inta un Vizma.
Herbertam Tonem ir astoņi mazbērni: Dace, Uģis, Arvis, Viesturs, Laura, Rūta , Liene, Jānis un mazmazmeita Sinta.
Neskatoties uz savu cienījamo vecumu, Herberts Tone ir stalts, Latvijas Armijas virsnieka stāja ir jūtama ik solī.
Rūgtums no atmiņām ir zudis, bet gaišā piemiņā saglabātas domas par jaunības un skolas gadiem. Par mācībām Kara skolā un dienestu Latvijas Armijā saglabāta bagāta foto kolekcija.
Katru gadu maijā Herberta Tones dzimšanas dienā pie viņa ierodas pārstāvji no Virsnieku apvienības un dzīvi esošie Latvijas laika virsnieki.
Savu zobenu, ko viņam 1939. gada decembrī, beidzot Rīgas Kara skolu, pasniedza ģenerālis Balodis, Herberts Tone uzdāvināja Latvijas Virsnieku apvienībai. Zobenu saglabāja viņa māte, paslēpjot to bēniņos „Celmiņu” mājās Jaunpils pagastā, kur dzīvo un saimnieko Herberta Tones brālis Kārlis un viņa meitas Dainas Mežraupas ģimene. Zīmīgs ir fakts, ka Herberta Tones jaunākais dēls Uldis šo zobenu kā goda simbolu ņēma līdzi 1. Latvijas Zemessardzes parādē pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
Herberts Tone ir saņēmis apbalvojumus:
Aizsardzības ministrijas apbalvojums par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā, Nacionālo bruņoto spēku komandiera apbalvojums par nopelniem.

Attēli:
1. H. Tone ar sievu un dēliem (no kreisās puses – Dainis, Ēriks, Uldis).
2. H. Tone ar brāļiem, māsu, bērniem, vedeklām, mazbērniem (2001. g.).
3. H. Tone dzimšanas dienā kopā ar viesiem - Latvijas Virsnieku apvienības pārstāvjiem.