ANDRIS TOMAŠŪNS

Sabiedrisks darbinieks,
pedagogs, vēstures skolotājs
un mācību grāmatu autors.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Man kādreiz ļoti iepatikās teiciens - neskumsti par to kā nav, bet priecājies par to kas ir, un pēdējo desmit gadu laikā šis teiciens ir kļuvis par manas dzīves moto. Es esmu laimīgs, ka mana dzīve ritējusi laikā, kad sagruva padomju iekārta un veidojās atjaunotā, neatkarīgā Latvijas valsts. Ne katrai paaudzei ir bijis dots tik interesants, notikumiem bagāts laiks, kad vari kļūt par vēstures veidotāju. Mums tas tika dots, un es šo iespēju piedalīties esmu izmantojis.

Biogrāfiskie dati.
Esmu jelgavnieks, kaut dzimis 1958. gada 20. decembrī Rīgā, un bērnība pavadīta Ukros, Bēnē, Aucē. Tēvs Imants Tomašūns ir mūžu nodzīvojis, strādājot par pedagogu, māte Ērika Tomašūna ir ārste. Skolā sāku iet Aucē, bet vidusskolu pabeidzu Jelgavā. Esmu strādājis kā smagās mašīnas šoferis, atslēdznieks, P.Stučkas Latvijas Valsts universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē studēju neklātienē vēsturi. Būdams vēl Jelgavas 2.vidusskolas audzēknis, 13 gadu vecs pirmo reizi nokļuvu arheoloģiskajā ekspedīcijā Āraišos pie Cēsīm un aizrāvos ar arheoloģiju un vēsturi. Pēc obligātā dienesta armijā 1980.gadā sāku strādāt par vēstures skolotāju Jelgavas 4.vidusskolā, tā uzsākot savu pedagoga karjeru. Atmodas un Tautas frontes laiks mani vedināja uz aktīvu darbību politikā un sabiedriskajā dzīvē. Kā spilgtākā dzīves lapa ir deputāta laiks no 1990. gada līdz 1993. gadam Latvijas Republikas Augstākajā Padomē. Tikpat nozīmīga kā politiskā darbība ir bijusi Latvijas Kultūras fonda Spīdolas skolas idejas realizēšana, dibinot Jelgavā 1990.gadā Spīdolas skolu - ģimnāziju.
Esmu precējies. Sieva Ģertrūde strādā par mūzikas pedagogu bērnudārzā, bet brīvajā laikā nodarbojas ar floristiku. Dēli - Juris Jēkabs dzimis 1995. gadā, Jānis Arveds dzimis 1992. gadā.

• Andris Tomašūns ar ģimeni • Ar draugu un grāmatu līdzautoru Gunāru Kurloviču

Darbs.
Skolas laikā, kā daudzi mani vienaudži, vasarās braucu uz laukiem, kur piedalījos lauku darbos, ravēšanā, siena vākšanā, aitu ganīšanā. Pēc vidusskolas beigšanas apguvu šofera un atslēdznieka profesiju un līdz dienestam armijā strādāju šajās profesijās. Pēc armijas, studējot augstskolā vēsturi, 1980.gadā sāku strādāt par skolotāju Jelgavas 4.vidusskolā. 1985.gadā kļuvu par šīs skolas direktoru. Atmodas laiks mani saveda kopā ar Latvijas Kultūras fondu un 1990.gadā kopā ar savu skolas biedru, domubiedru un draugu Gunāru Kurloviču dibinājām Jelgavas Spīdolas skolu - ģimnāziju. Līdz 1995.gadām biju šīs skolas direktors. Paralēli darbam skolā bija jānodarbojas arī ar politiku. Biju Jelgavas domes deputāts (1989.-1995.), Latvijas Republikas Augstākās Padomes (1990.-1993.), vēlāk 6.Saeimas deputāts (1995.-1998.). Esmu bijis padomnieks Izglītības ministram Jānim Vaivadam un strādājis par parlamentāro sekretāru Izglītības un zinātnes ministrijā 1997./1998.gadā ministra Jāņa Gaigala laikā. Tā kā Saeimas deputāti varēja turpināt arī pedagoģisko praksi, tad pāris gadu (1996.-1998.) strādāju Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā ar topošajiem pedagogiem.

• Andris Tomašūns ar savu klasi 4.vidusskolā (20.gs. 80.gadi) • Ar dēliem 3x3 nometnē (dziesmas audioieraksta laikā)

Kopš 1998.gada esmu atkal sācis strādāt Jelgavā kā pedagogs un mācu vēsturi Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā un Jelgavas 4.vidusskolā (1999./2000.).

Politika un sabiedriskā darbība.
Kaut arī padomju laikos bija jādarbojas visādās organizācijās, īsta sabiedriskā darbība man sākās tad, kad Latvijā dibināja Latvijas Kultūras fondu. Piedaloties talkās, latviešu kultūras atdzimšanas pasākumos, tika gūts pirmais gandarījums. 1988.-1990.gadā vadīju Latvijas Kultūras fonda Jelgavas puzuri, piedalījos Latvijas Brāļu kapu komitejas darbības atjaunošanā un vadīju Jelgavas nodaļu. Pateicoties šim brīvprātīgajam darbam, kad Atmodas laika sākumos notika desmitiem talku, iepazinos ar simtiem jauku cilvēku.

Andris Tomašūns (ceturtais no labās) ar 6. Saeimas (1995.-1998.)deputātu grupu

Piedalījos Jelgavas Latviešu biedrības atjaunošanā. Līdz pat šim laikam strādāju kā valdes loceklis, no 1998.-1999.gadam biju valdes priekšsēdētājs. Sākotnēji šī darbošanās deva stimulu uzsākt darbību politikā, jo bija iegūts cilvēku atbalsts. Veidojoties Latvijas Tautas frontei, mani ievēlēja Jelgavas novada valdē. Kā Latvijas Tautas frontes kandidāts 1989.gadā kļuvu par Jelgavas pilsētas deputātu, 1990.gadā par Augstākās Padomes deputātu. Tas bija laiks, kad 1990.gada 4.maijā Augstākās Padomes deputātu vairākums nobalsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju.Tādēļ vien, ka bija iespēja sajust tautas vienotību un spēku Latvijas neatkarības atgūšanas laikā, barikāžu laikā, bija vērts iet un strādāt politikā.
Sabiedriskā dzīve šodien ir ļoti aktīva un priecājos, ka ir iespēja tikies ar vienreizējiem un interesantiem cilvēkiem dažādās sabiedriskās organizācijās. Esmu valdes loceklis Āraišu ezerpils fondā, Ata Kronvalda fondā, Latvijas 3x3 nometņu organizācijā, Spīdolas skolas atbalsta fondā.
1988.gadā kopā ar savu kolēģi Gunāru Kurloviču uzrakstījām savu pirmo mācību grāmatu - Latvijas vēsture pamatskolām. Pēc tam tapusi arī Latvijas vēsture vidusskolām. Esmu sarakstījis arī vairākas brošūras un grāmatas par Jelgavas vēsturi.

2000.gada marts - 2009.gada novembris

Ievietots ar biedrības 4.maija deklarācijas klubs atbalstu