PĀVILS TAMANS
Mežrūpniecības inženieris.
Kino amatierisma pamatlicējs Jēkabpils rajonā.
Atmodas kustības dalībnieks.
Dzimis 1927.gada 20. martā Ilūkstes apriņķa Subatē. Tēvs
Jāzeps Tamans (1885-1940) īrēja Subates ezera krastā māju un nedaudz zemes. Māte
Anna (dzimusi Kursiete) Tamane (1899-1942). Pāvila māsa (1929*), brālis Alberts
(1938-2002), māsa Biruta (1939 -2003).
1934. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Izabelīnā - 6 km no Rubeņiem. Bērnība
saistās ar ganu gaitām, ar pašdarinātām rotaļlietām, ar lielu daudzumu izlasīto
grāmatu. 1935.gadā Pāvils uzsāka mācības Poruka pamatskolā Baltmuižas pils ēkā.
Tur viņš ar lielu interesi vēroja ceļojošā kino darbību. Elektrības nebija.
Viens no operatoriem grieza rokas ģeneratoru, otrs apkalpoja kino projektoru un
komentēja, kas uz ekrāna notiek.
No 1936. gadā Tamaņu ģimene dzīvoja Jēkabpilī. Tēvs strādāja par galdnieku, māte
– šuvēja, drēbniece. Pāvils mācījās Jēkabpils pamatskolā vienā klasē ar
Ilmāru Knaģi. Skolā mācību gads sākās ar
Dievkalpojumiem baznīcās. Ikdienu mācības tika uzsāktas ar rīta lūgšanu skolas
zālē. Stundas beidzās ar pateicību Dievam:
Mēs savu darbu beidzam
Un Tev, Dievs, pateikt steidzam,
Ka Tu mūs šodien svētījis
Un līdz šejienei vadījis. Āmen.
Atmiņā palikuši skolotāji Pakalns, Zīriņš, Kopmanis, Rasiņš, Mūsiņa, Brunovska,
Polāne. Skolas direktors bija latviešu valodas skolotājs Jānis Strauts, kas
prata iemācīt domrakstos izteikt izjūtas.. Pāvilam skolā patika fizika. Viņš
darbojas Latvijas jaunatnes apvienībā, gatavoja lidmodeļus. 1937./38.m.g. skolās
ieviesa jaunu uzrunas kārtību: „Kungs, skolotāj! Kundze, Misiņa! utt.”
Kad
nomira vecāki, radu un draugu apspriedē noteicošais vārds par bērnu likteni bija
Pāvilam. Piecpadsmitgadīgais jauneklis izslēdza domu par māsu un brāļu dalīšanu,
visu bērnu audzināšanu uzņēmās tēva draugs Jāzeps Dilāns ar sievu. Viņiem savu
bērnu nebija.
Daudz jauna un nepierasta skolā ienesa 1940.-1941.g. padomju kārtība. Pazuduši
vairāki skolotāji un skolēni. Cenas bija cēlušās, veikali tukši. Neizprotami,
kāpēc visi jāuzrunā par biedriem. Skolā trūka grāmatu. Pāvils stāsta:
– Latviešu valodu mācījāmies no grāmatas „Tēvu valoda”. Pirmās lapas ar
Latvijas karogu, K. Ulmaņa un J.Baloža portretiem bija jāizplēš. Dažas citas
lapas bija jāsalīmē kopā. Nenotika rīta lūgšanas, mainījās svētki. Daudzi
politiska rakstura skolēnu nedarbiņi palika neatklāti, klases biedru vidū nebija
nodevēju.
1941. gadā padomju varu nomainīja vācu okupācija, Pāvils uzsāka darba gaitas
Jēkabpilī Ābeļu patērētāju biedrības noliktavās. Paralēli pie pulksteņmeistara
Liepiņa apguva dažādus sīkmehanismu remontus.
Sakarā ar frontes tuvošanos 1944. gada jūlija naktī Pāvils kopā ar māsām, brāli
un audžu vecākiem ar zirga pajūgu devās bēgļu ceļos.
1944.gada augustā Pāvilu iesauca vācu armijas gaisa spēkos, ko tautā sauca par
izpalīgiem. 1944.gada novembrī no Liepājas ar kuģi
P.Tamani aizveda uz Vāciju, kur viņš atradās dienestā dažādās pilsētās dažādos
kara objektos. 1945. gada maijā viņš nonāca amerikāņu gūstā Regensburgā. 1945.
gada 17. jūnijā amerikāņi tos, kuri gribēja braukt uz Latviju, aizveda uz
Čehoslovākiju Padomju armijas zonā. Pēc tam sekoja Ļvovas – Hitrovas filtrācijas
lēģeris. 1946. gada februāri aukstumā, salā un badā sekoja karagūstekņu
pārvešana uz Ļeņinabadu Tadžikijā. Līdz 1951. gada oktobrim bija jāstrādā
Iekšlietu komisariāta darba bataljonā dažādos objektos. Ļeņinabadā, nometnes
izolatorā, Pāvels atvadījās no 19 gadīgā drauga pļaviņieša Kārļa Kampes, kas,
nostrādājis mēnesi urāna rūdas bagātināšanas rūpnīcā, nomira.
1951. gadā P.Tamani atbrīvoja un viņš atgriezās Jēkabpilī. Mežrūpniecības
saimniecības (MRS) direktors Jānis Zobens viņu pieņēma darbā. Strādājot
mežrūpsaimniecība, Pāvils pabeidza Jēkabpils vakara vidusskolu un Ogres meža
tehnikumu.
1951- 1963 – P.Tamanis strādāja vispirms kā atbildīgais pieņēmējs, vēlāk
dispečers un inženieris ražošanas daļā. 15 gadus nostrādāja kā vecākais
inženieris (1963-1988), bet pēc tam līdz 2000.gadam bija Jēkabpils Meža parka
labiekārtošanas darbu strādnieks.
P. Tamans par darba gaitām stāsta:
– Inženiera darbs patika. Tas bija saistīts ar braucieniem Jēkabpils rajonu,
daļu no Daugavpils un Aizkraukles rajoniem. MRS strādāja ap 1000 – 1200
strādājošo, viņu vidū bija daudz represēto un leģionāru. Mans uzdevums bija
apmācīt strādniekus, arī darbu vadītājus un inženiertehniskos darbiniekus meža
materiālu sagatavošanā un koksnes pārstrādē. Pašam bija daudz jāmācās dažādos
kursos un semināros Rīgā un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā. Darbā ieguvu
Mežrūpsaimniecības ministrijas un Augstākās Padomes atzinības un pateicības.
Iepazīšanās
ar fotogrāfijas un kino mākslu sākās 1958.gadā, kad māsa uzdāvināja Pāvilam
fotoaparātu SMENA. 1967.gadā Latvijas Kinoamatieru biedrības (LKAB) pārstāvji
Dreize, Tomariņš, Osis, Dzelme ieradās Jēkabpilī, lai palīdzētu izveidot LKAB
Jēkabpils rajona padomi. Tikšanās laikā Pāvils jau savās pirmajās filmās
parādīja teicamu operatora māku. P.Tamani ievēlēja par Jēkabpils LKAB padomes
priekšsēdētāju (1985-1990). Padomē darbojās arī Jānis Pabērzs, Francis
Sokolovskis, Valdis Sakars, Leonards Erts,
Mārtiņš Freimanis u.c.
Tolaik republikā notika rajonu sacensības: Kurš – kuru? un P.Tamanis kopā ar
Valdi Sakaru izpildīja jēkabpiliešu pasūtījumu konkursam „Jēkabpils - Cēsis”.
P. Tamaņa veidotās kinofilmas republikas skatēs 6 reizes ieņēma godalgotas
vietas. Par ieguldījumu kino amatierismā P.Tamans apbalvots ar nosaukumu
Latvijas PSR Kinoamatieru biedrības goda biedrs.
P.Tamaņa vaļasprieks ir arī aktīva sportošana. Gadu gaitā sakrājušies daudzi
apbalvojumi vairākos sporta veidos: pieccīņā, ložu šaušanā; motokrosā iegūta II
sporta klase 175 cm3 klasē.
Atmodas notikumu laikā viņš kļuva par aktīvu notikumu dalībnieku. P.Tamans
atceras:
– Pa mutvārdu pastu 1988. gada 14.jūnijā uzzināju, ka Daugavas krastā notiks
brīvdomātāju saiets, ko organizē folkloras kopa “Klinči”. Kad mēs ar sievu
ieradāmies tur - Daugavas krastā,Pļaviņu ielā - pulcējas cilvēki… Tika attīts
Latvijas karogs. Piebrauca mašīna, un rajona KP sekretārs Arkādijs Vrubļevskis
ieteica karogu novākt un pašiem izklīst. Jānis Kučinskis („Helsinki 86”) viņam
iebilda, aizrādīdams, ka Latvija ir okupēta, jo jau 1922. gadā Ļeņins ir
parakstījis ar Latvijas valdību līgumu par Latvijas neatkarību uz mūžīgiem
laikiem. Šie argumenti sekretāram nebija pieņemami. VDK cilvēki ar
fotosnaiperiem fotografēja, miliči pierakstīja mūsu mašīnu (ap desmit) numurus.
Pēc tam ar Juri Veiguru nospriedām: ja mums būtu bijis vairāk cilvēku, tad
saruna varēja būt iespaidīgāka.
Kā nozīmīgu notikumu, kas pauda ļaužu noskaņojumu, P.Tamanis atceras Vecā
Stendera piemiņas akmens atklāšanu pie Sunākstes baznīcas 1988.gada 27. augustā.
Francis Sokolovskis šajā akmenī bija iekalisVecā Stendera vārdus: „Kas mūs
lielus padara, tas ir mūsu gaišais prāts”. Francis Sokolovskis arī demonstrēja
īsfilmu „Pelnījis, lai atcerētos”, veidotu pēc Vecā Stendera grāmatām ”Augstās
gudrības grāmata no pasaules un dabas” un „Bilžu ābice”. Pasākumā dziedāja
Haralds Sīmanis, Aigars Godiņš u.c. latviešu dziesmu izpildītāji.
P.Tamans stāsta:
– Labu brīdi pēc filmiņas noskatīšanās ļaudis neizklīda. Kāds stāstīja, kā te
notikuši dievkalpojumi, ka gribējuši Dievnamu izmantot citām vajadzībām, bet
smagās mašīnas nav varējušas tikt Dievnama kalnā. Kāda vecāka sieviete skaļi
priecājusies: saremontēšot baznīcu, būšot mācītājs, un svētdienās atkal varēšot
atnākt uz dievkalpojumu. Tā jau bija uzdrošināšanās atklātībā izteikt savu
viedokli, kas tolaik nozīmēja nostāšanos pret esošās iekārtas nostādnēm.
1988.
gada 12. novembrī P.Tamans bija Jēkabpils pirmās TF konferences delegātu vidū.
Konferenci vadīja Jānis Lācis, Andris
Grīnbergs, Silvija Šimfa, Aleksandrs Vaivods, Māra Grīnberga. Visus vienoja
doma – iegūt Latvijas neatkarību.
Mežŗūpniecības TF atbalsta grupā bija ap 500 dalībnieku, tāpēc 1988. gada 19.
novembrī tur rīkoja atsevišķu konferenci, kurā runāja Tekla Dūce, Jānis
Mūrnieks, Anita Ūdre, u.c. Iepriekš sagatavotā mastā tika uzvilkts Latvijas
karogs. Par pastāvīgiem karoga aprūpētājiem tika norīkoti Jānis Akmens un Edgars
Grīnsons.
Pašlaik P.Tamans ir Jēkabpils politiski represēto kluba koordinators (šo
pienākumu uzņēmās 2000.gadā) un uztur sadarbību ar Latvijas represēto apvienību.
P.Tamanim ir ģimene. Sieva Anna ir grāmatvede, no 1984.gada pensijā. Meita
Nansija (1955), Daugavpils rajona galvenā arhitekte. Dēls Ilgonis (1963), strādā
firmā Rīgā. Mazbērni Inga, Kristiāna un Agnese.
Attēli:
1. P. Tamans (1956)
2. Pāvils kopā ar vecākiem un māsu (1931)
3. P.Tamans demonstrē savu filmu (1978)
4. Pāvils Tamans, Andris Kusiņš, Margarita
Kiršberga, Jēkabpils BJC fotostudijas Daugaviņa vadītāja Spodra Purviņa un
jaunie fotogrāfi studijas 20 gadu jubilejā 2004. gada 27.februārī. Foto
V.Purviņš.
2004.gada marts.
Jēkabpils BJC
Sagatavoja mazpulka dalībnieces Linda Cepurīte un Ilze Grīga, mazpulka kandidāts
Armands Paslauskas
Skolotāja Spodra Purviņa
LIIS izstrādne