PĒTERIS SUDAROVS
mūzikas skolotājs,
koru dibinātājs un kordiriģents,
kora dziedātājs,
visu Dziesmu svētku dalībnieks kopš 1950. gada
Dzimis 1930. gada 11. novembrī Abrenes apriņķa (tagad
Balvu rajona), Bērzpils pagasta, Beļausku ciemā zemnieku Martas un Jāņa Sudaru
ģimenē. Vectēvs Jānis Sudars bija ilggadējs Bērzpils pagasta vecākais, apbalvots
ar Triju zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu. Jau no bērnības zēns audzis
patriotiskā vidē.
“Mūsu mājās bieži viesojās skolotāji, sabiedrībā ievērojami cilvēki, tas
veidoja manus toreizējos uzskatus par dzīvi, notikumiem, cilvēkiem, radīja
interesi par Latvijas dabu, pilsētām. Māte bija laba dziedātāja ar bagātu
dziesmu pūru. Dziedāja, darbu darīdama, gan tautas dziesmas, gan garīgās
dziesmas. Bērnībā bieži dziedājām divatā ar māti divbalsīgi. Tā radās interese
par mūziku,” atceras Pēteris Sudarovs.
Pēckara gadi Sudaru ģimenei bija ļoti smagi gan morāli, gan materiāli. Tas
liedza Pēterim realizēt nākotnes ieceres. 1946. gadā viņš beidza Bērzpils
7-gadīgo skolu, 1951. gadā – Bērzpils vidusskolu. Skolas gados pašmācības ceļā
apguva vijoles spēli, veidojot sevī vēl lielāku interesi par mūziku. Vidusskolā
dziedāja skolas jauktajā korī, kuru vadīja skolotāja Alīna Matīsa. “1950.
gadā piedalījos Dziesmu svētkos Rīgā. Mani ļoti ietekmēja rajona koru
virsdiriģenta Artūra Birnsona darbība. Tas bija noteicošais, lai mācītos par
dziedāšanas skolotāju. 1951. gadā iestājos Rīgas 3. vidusskolas pedagoģiskajā
dziedāšanas klasē, kur notika ļoti intensīvas mācības profesora Jēkaba Mediņa,
Artūra Birnsona un citu pasniedzēju vadībā,” saka Pēteris Sudarovs.
1952.
gadā P. Sudarovs beidza pedagoģisko dziedāšanas klasi, iegūstot dziedāšanas
skolotāja kvalifikāciju un sāka strādāt Balvu rajona Lielmežnieku 7-gad., pēc 2
mēnešiem – Stacijas 7-gad. skolā, kurā pastāvēja 4. – 7. klašu koris. Tur viņš
nodibināja sieviešu, pēc tam jaukto kori. Tā bija pirmā saskare ar pieaugušo
koriem. Ar 1956. gada 1. septembri P. Sudarovs sāka strādāt Viļānu rajona
Vidsmuižas vidusskolā par dziedāšanas skolotāju, kur viņa vadībā darbojās 1. –
3. kl., 4. – 7. kl. un 8. - 11. kl. jauktais koris, gūstot koru skatē (1958.)
labus panākumus: 1. - 3. klašu korim – 1. vieta, 8. - 11. klašu jauktajam korim
– 2. vieta.
1958. gadā diriģents nodibināja Galēnu sieviešu kori, kurš 1959. gadā rajona
koru skatē ieguva 1. vietu.
1959. gadā Pēteris Sudarovs nodibināja ģimeni un pārcēlās uz Balvu rajonu tuvāk
tēva mājām.
Turpmākajās darba gaitās turpinājās darbs ar skolēniem, tika veidoti jauni kori
un ansambļi, bet visilgstošākie un nozīmīgākie sasniegumi gūti vadot trīs koru
kolektīvus: Rugāju vidusskolas jaukto kori, saimniecības “Rugāji” jaukto kori,
un Bērzpils jaukto kori.
Rugāju vidusskolā 60.gadu sākumā skolotāja vadībā sāka darboties 1. – 3. kl., 4.
– 7. kl. un 8. – 11. kl. jauktais koris, 1962. gadā - zēnu koris. Tas bija
pirmais zēnu koris rajonā. Vidusskolas jauktais koris ieguva 2. vietu Latgales
zonas skatē Rēzeknē (1977.) un 3. vietu zonas skatē Alūksnē (1982.), kā arī
piedalījās Rīgā trijos Skolu jaunatnes Dziesmu svētkos, zēnu koris - zēnu koru
salidojumos Cēsīs (1983., 1988., 1992.).
No 1982. līdz 1995. gadam P. Sudarovam uzticēja vadīt arī Balvu rajona mūzikas
skolotāju MA, šajā laikā viņš bija rajona skolu koru virsdiriģents.
1961.
gada rudenī Pēteris Sudarovs nodibināja padomju saimniecības “Rugāji” jaukto
kori, kas
viņa vadībā ir piedalījies visos rajona, novada un republikas Dziesmu svētkos.
Rajona koru skatēs parasti iegūtas otrās vietas, bet 1972. gadā Rugāju koris
bija labākais Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu mākslinieciskās pašdarbības
skatē Latgales zonā un piedalījās republikas koru skates finālā Rīgā.
Vienlaicīgi padomju saimniecībā “Rugāji” diriģenta P. Sudarova vadībā darbojās
sieviešu un vīru vokālie ansambļi, pūtēju orķestris, lauku kapela. Kora
pastāvēšanā liela nozīme bija padomju saimniecības “Rugāji” direktoriem Antonam
Žubulim, Kārlim Pētersonam, Zinaīdai Feldmanei. Par atbalstu, sapratni,
līdzdzīvošanu diriģents Sudarovs ir pateicīgs arī pagasta pašvaldības vadītājiem
Valentīnai Circenei, Jānim Morozam, Ritai Krēmerei. Diriģentam ir liels
gandarījums, ka Rugāju pagasta jauktais koris nepārtraukti darbojas vēl šodien.
Koris piedalījās Dziesmu svētkos Rīgai - 800 un gatavojas XXIII Latvijas
Dziesmu svētkiem. Rugāju koris regulāri piedalās arī republikā rīkotajos koru
saietos Gaujienā un Mazsalacā, ir piedalījies visos sešos koru saietos brāļu
Jurjānu dzimtas mājās “Menģeļos”.
“Rugāju pagasta koris pastāv tāpēc, ka vidusskolā bija kori un nemitīgi
notiek paaudžu maiņa. Šogad 1/3 dziedātāju ir skolēni, bet vispār no kora
sastāva ¾ ir bijušie skolēni,” saka diriģents. “Kora dziedāšana ir
vispusīgs skolēnu muzikālās audzināšanas veids, kas attīsta, nostiprina balsi,
muzikālo dzirdi, bagātina garīgi, paplašina redzesloku. Agrāk koris bija skolas
lepnums, skolas vizītkarte, kora disciplīna bija skolas disciplīnas spogulis.
Katra mūzikas skolotāja svēts pienākums – rūpēties, lai skolā būtu koris.”
1996. gadā notika Rugāju jauktā kora 35 gadu jubilejas svētki. 2001. gada. 18.
augustā notika kora 40 gadu jubilejas koncerts, kurā piedalījās Gulbenes rajona
Litenes koris (diriģente Lūcija Hmeļevska), Madonas rajona Mūrmastienas,
Ļaudonas un Varakļānu koris (diriģente Valda Jermakova).
Trīsdesmit
gadus (1972. - 2001.) P. Sudarovs vadīja arī Bērzpils jaukto kori, un kopā ar to
piedalījās visos rajona, novada un republikas Dziesmu svētkos. Vidusskolā
vienmēr skanējuši ansambļi. Meiteņu ansamblis Latgales zonā 1971. gadā ieguva
pirmo vietu, zēnu ansamblis - konkursā “Do – re – mi” – otro vietu Latgales
zonā. Pēteris Sudarovs pats ir aktīvs dziedātājs: 3 gadus dziedāja Leonīda
Vīgnera vadītajā republikas kordiriģentu korī, kas deva ļoti daudz atziņu arī
diriģenta darbam. - Balvu rajona skolotāju korī (diriģents I. Sležis) viņš
dziedāja 25 gadus, līdz koris beidza pastāvēt (1999.gadā).
Darba mūžā par aktīvo un radošo darbu diriģents P. Sudarovs saņēmis daudzas
pateicības, goda un atzinības rakstus (no Izglītības un zinātnes ministrijas,
Kultūras un Lauksaimniecības ministrijām, rajona un novada vadošajām
organizācijām).Skolotājs P. Sudarovs joprojām māca mūzikas pamatus, strādā ar
koriem, Rugāju vidusskolā vada 5. – 9. klašu kori, kā arī 42. sezonu - Rugāju
pagasta jaukto kori.
Pētera Sudarova dzīvesbiedre Sofija Sudarova
ir Gulbenes rajona Ozolkalna pamatskolas direktore, viņa 34 gadus dziedāja
Rugāju jauktajā korī. Meita Sarmīte strādā par ārsti Gulbenē. Visas trīs
mazmeitas ir muzikālas, Līgai patīk tautiskās dejas, Laura un Zane mācās
Gulbenes mūzikas skolā.
Attēli:
1. Rugāju pagasta koris 40 gadu jubilejas koncertā Rugāju estrādē 2001. gada 18.
augustā, diriģents P. Sudarovs kreisajā malā.
2. Diriģents P. Sudarovs ar Rugāju vidusskolas meiteņu ansambli 1971. gadā pēc
uzvaras ansambļu skatē Latgales zonā.
3. Rugāju pagasta koristu grupa 22. Dziesmu svētku laikā Rīgā (1998.). Centrā
P.Sudarovs.
2003.gada februāris
Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja: Ozolkalna pamatskolas novadpētnieki.
Konsultantes: Biruta Pokule, Sofija Sudarova.
LIIS izstrādne