
Inženiere tehnoloģe, politiski
represēta,
Tautas frontes dalībniece
Biruta Streļņikova (pirms laulībām Kadiķe) dzimusi 1936.
gada 16. septembrī Liepājā. Bērnību Biruta pavada Embūtes pagasta “Zemvaldu”
mājās. Birutas vecāki ir Anna Lūcija Kadiķis un Krišjānis Kadiķis (abi miruši).
Ģimenē bija vecākais brālis – Ilmārs Kadiķis, kuram tagad ir 70 gadi (dzīvo
Rīgā).
Savus vecākus Biruta Streļņikova atceras ar lielu mīlestību. Vecāki bijuši ļoti
stingri, taču ģimene dzīvoja saskanīgi: starp vecākiem valdīja mīlestība, tie
cienīja viens otru, kā arī bērnus. Kā atceras Biruta, strīdu viņu starpā nekad
nav dzirdējusi.
Vecāki kopā arī pārdzīvoja karu un bēgļu gaitas. 1949.g. Ģimeni piemeklē
traģēdija, jo Biruta bija politiski represējamo sarakstā un viņu 13 gadu vecumā
izsūtīja uz Omsku (Sibīrijā). Tur viņa pavadīja 8 gadus. Vēlāk Birutu no Omskas
izsūta uz Karagandas apgabalu Kazahijā. Kazahijā Biruta Streļņikova pavadīja 20
gadus. Dzimtajā Vaiņodē atgriezās 1977.gadā.
Izglītību Biruta Streļņikova ieguva izsūtījumā: pabeigusi skolu Omskas apgabalā,
vēlāk beigusi Omskas pilsētas industriālo tehnikumu. Kazahijā beigusi milicijas
skolu un augstskolu Alma Atā. Vēlāk neklātienē beigusi Maskavas tehnoloģisko
institūtu.
Birutai ir bijušas daudzas darba vietas. Sekmīgi strādājot viņa tikusi
paaugstināta amatā: 1957.gadā sāka strādāt par inženieri – mehanizatoru.
1962.gadā – tehniķi – normētāju. 1965.g. – inženieri, 1966.g. – par galveno
tehnologu, 1970.g. – direktora vietas pagaidu izpildītāju, 1972.g. par direktora
vietnieci, 1973.gadā strādājusi par direktori.
Kad 1977.g. pēc 28 gadiem Biruta atgriezās Vaiņodē viņa sāka strādāt padomju
saimniecībā (sovhozā) ”Vaiņode” par noliktavas pārzini. 1978.g. strādāja
Liepājas maizes kombinātā. 1980.g. iestājās darbā Vaiņodes vidusskolā, bija
tehniskais darbinieks, 1994.gadā Biruta Streļņikova aizgāja pensijā.
Biruta bija precējusies ar Sergeju Streļņikovu. Ar Sergeju dzīvoja kopā no 1957
– 1964.g. (Sergejs 1964.g. gāja bojā autoavārijā). Pa šiem 7 gadiem ģimenē
audzināja 2 meitas (dzimušas 1960.g. un 1962.gadā). Vecākā meita Natālija dzīvo
Vaiņodē (tagad 43 gadi, pagaidām ir bezdarbniece). Otra meita Irina dzīvo
Kazahijā (tagad 41 gads, strādā Karagandā, Metalurģijas kombinātā).
Saistība ar Atmodas notikumiem un Tautas fronti Birutai sākās strādājot skolā,
kad Tautas frontes nodaļu sāka vadīt skolotājs Žanis Bethers. Biruta iesaistījās
Tautas frontē tādēļ, ka katram tajā laikā esot bijis stingri jāapzinās sava
vieta. Birutas vieta bija kopā ar tiem, kas uzskatīja, ka Latvijai jākļūst
neatkarīgai. Viņa tā esot audzināta kopš savas bērnības – Latvija agrāk bija
brīva valsts, un tai atkal bija jābūt brīvai.
Biruta atceras, ka visiem Tautas frontes dalībniekiem bieži notika sapulces,
visi kopā piedalījās vēlēšanās, kurās ievēlēja pēdējo Latvijas Augstāko Padomi
un kurā, pateicoties tautas balsojumam, liels pārsvars bija TF atbalstītājiem.
Vaiņodes cilvēki piedalījās arī demonstrācijas ārpus Vaiņodes: Rīgā –tautas
manifestācijā Daugavmalā un puča dienās Rīgā. Viņa atzīst, ka šī uzdrīkstēšanās
toreiz varēja beigties arī slikti, jo kaujas gatavībā bija gan armija, gan
milicija. Tomēr viņa nav ļāvusies bailēm, jo kara gados un izsūtījumā gājusi
cauri dzīvības briesmām. Viņa iedrošinājusi arī citus tautfrontiešus. Pēc
Birutas domām Tautas frontes laiks bijis interesants – aizraujošs ar vienoto
pretestības garu. Pats galvenais – tas bija nepieciešams, lai atkal būtu
neatkarīga Latvija.
ATTĒLĀ:Biruta Streļņikova ar mazdēlu 2002.gada 1.
septembrī
2003. gada novembris.
Vaiņodes vidusskola
Rakstīja: Kristīne Sudmale 12. klase, Rūdolfs Zitmanis 12.klase
Konsultēja: skolotāja Iveta Mame, datorskolotājs Agris Minka.
LIIS izstrādne