ARIANNA ŠTRĀLE
strādniece, vēlāk kultūras darbiniece,
Tautas frontes dalībniece,
apbalvota ar 1991. gada
barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
Arianna Štrāle (meitas uzvārds – Vīgante) dzimusi 1936.gada 8.maijā Liepājā. Māte – Alīda Vīgante dzimusi un skolojusies Rīgā. Vairākas reizes precējusies. Trešajā laulībā piedzima meita Arianna. Tēvs – Fricis Vīgants nāk no
daudzbērnu ģimenes. Viņam bija 5 brāļi un 2 māsas. Mātei agri aizejot aizsaulē, visas rūpes par ģimeni uzņēmās Fricis. Pats viņš bija mācījies skolā tikai 4 gadus, taču visi Frici Vīgantu uzskatīja par cilvēku ar “zelta” rokām. Ariannas ģimene
dzīvoja Rāvas ciema “Vēveros”. Tēvam piederēja 43 ha zemes. Saimniecībā strādāja ne vien Ariannas vecāki, bet arī tēva brāļi un māsas. Katram bija savs darbs, tika apsaimniekota zeme, audzēti augļkoki un puķes, aprūpētas bišu saimes. Arianna,
neskatoties uz to, ka bija saimnieka meita, atceras sevi vienmēr strādājam. Kara laikā “Vēveros” iemitinājās vācu štābs. Meitenes atmiņas par šo laiku nav šausminošas, jo vācieši pret mājniekiem izturējās ļoti cilvēcīgi. Lielākas bailes viņai iedvesa
krievu ienākšana un šaušana ciematā.
1946.gadā Arianna sāka mācīties Rāvas septiņgadīgajā skolā. Kolektivizācijas laikā ģimene, protams, tika ieskaitīta “kulaku” šķirā. Bija jāpilda lielas “klaušas” (nodevas), un 1948.gadā Vīgantu ģimenei, atdodot savu augļkoku dārzniecību, tomēr
vajadzēja atstāt arī mājas. 1949.gadā viņi pārceļas uz Liepāju. Liktenis bija lēmis, ka tajā pat gadā Vīganti tiek izsūtīti uz Tomskas apgabalu. Paldies Dievam, tālumā visa ģimene bija kopā. Arianna mācījās vietējā skolā, vēlāk apmeklēja 5 km attālo
skolu. Vecāki stipri slimoja un, kaut arī meitene ļoti vēlējās mācīties, viņai 15 gadu vecumā bija jāsāk strādāt. Īpaši smagi Ariannai klājās, kad abi vecāki nomira.
Tikai 1958.gadā Arianna Štrāle atgriezās Latvijā, Aizputē. Sāka strādāt MFR “Kurzeme” štancētavā, kur darbs bija 3 maiņās. 1959.gadā apprecējās ar Viljamu Štrālu. Novembrī piedzima dēliņš Atstars. Grūti bija visu apvienot: ģimeni, darbu, mācības, jo
līdztekus darbam Arianna mācījās Aizputes vakarskolā, kuru ar ļoti labām sekmēm pabeidza 1965.gadā. Pēc tam viņa iestājās Rīgas politehnikuma metālgriešanas fakultātē. Acu slimības un lielās pārslodzes dēļ mācības tika pārtrauktas.
1980.gadā Arianna aizgāja no rūpnīcas un sāka strādāt Aizputes Ceļu būves rajona (CBR-7) klubā par vadītāju. Viņa vienmēr ir bijusi ļoti mērķtiecīga -
1984.gadā iestājās Ļeņingradā Vissavienības Kultūras institūtā, kuru pabeidza 1989.gadā. Ariannai šķita, ka galvenais – izglītība un profesija – tagad ir sasniegts.
Taču Latvijā sākās Atmodas laiks, viss pārmainījās, arī Ariannas dzīve. Jau 1988.gadā Arianna Štrāle iestājās Tautas frontē. Tajā laikā viņa strādāja ne vien par Aizputes pilsētas Tautas frontes priekšsēdētāja sekretāri, bet tika arī ievēlēta
Liepājas rajona Izpildu Komitejas sastāvā.
1991.gada barikāžu dienas bija satraucošs laiks Ariannas dzīvē. Divas nedēļas (no 13.01. – 28.01.) viņa kopā ar Pēteri Hanku (tag. Aizputes Domes priekšsēdētāju) vadīja un koordinēja 400 aizputnieku nokļūšanu Rīgā
uz barikādēm, viņu apgādi ar pārtiku u.c.
“Dzīve tad ritēja kā pēc pulksteņa - bija noteiktas stundas Domē, visu ziņu apkopošana, dokumentācijas kārtošana, kārtējā autobusa izvadīšana uz Rīgu un pārbraukušo sagaidīšana. Nedaudz atpūtas un atkal ierindā! ” – tā šo laiku raksturo pati
Arianna. Par darbu ir saņemta 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.
Atceroties mācības Kultūras institūtā, Ariannas balsī ieskanas skumja nots: “Žēl, ka vienmēr iekāpju aizejošā vilcienā! Tik daudz spēka un enerģijas bija patērēts, un tagad tas nevienam vairs nebija vajadzīgs”, saka Arianna. Aizputnieki domā:
Bija vajadzīgs! Pilsētnieki Ariannu Štrāli pazīst ne vien kā ļoti sabiedrisku un aktīvu cilvēku, bet prot arī novērtēt viņas devumu visdažādākajās kultūras dzīves jomās. Daudzus gadus viņa dziedāja korī “Kurzeme”, estrādes ansamblī, veica daudz
pienākumu Aizputes Izpildu Komitejas kultūras komisijā.
Pati viņa joprojām ir lepna par kluba pasākumiem “Svētdienas vakaros”, jo tur aizputniekiem bija iespēja satikties ar daudziem, šodien jau pasaulē slaveniem, māksliniekiem: Inesi Galanti, Imantu Kalniņu, māsām Skridēm, Em. Dārziņa zēnu kori. Lielu
organizatorisko darbu viņa veica Aizputes 740. un 750.gadu jubilejas svinību sarīkošanā.
Gadiem ejot, A. Šrāles dzīves ritums kļuvis nedaudz lēnāks, taču darbs nerimst.
Turpinās1991.gadā aizsāktā sadarbība ar vācbaltu grupu no Šveices pilsētas Švarcenbahas. Pašreiz vislielākā uzmanība un palīdzība tiek sniegta Aizputes bērnudārzam “Pasaciņa”.
Arianna ir daudz ceļojusi, pabijusi gandrīz visās Eiropas valstīs. Adot, izšujot un veidojot dažādas ziedu kompozīcijas, Arianna ļauj vaļu savai fantāzijai. Viņas sirds joprojām “asiņo” par dzimtajām mājām Rāvā. Tās gan ir atgūtas, taču apsaimniekot
viņa vairs nespēj. Lielu prieku sagādā mazdēls Andis, kurš studē Rīgā.
Arianna Štrāle, atceroties pārdzīvoto, saka: “Mana dzīve nekad nav bijusi mierīga! Ir bijis milzīgs darbs, esmu izjutusi gan zaudējuma sāpes, gan gandarījumu par paveikto! Vienmēr es esmu bijusi kustībā, un, kamēr cilvēks kustas, viņš dzīvo!
Var zvanīt: tālrunis 3448556
ATTĒLI:
1. 2000.gada augustā Operas svētkos Siguldā (priekšplānā ar salmu cepuri)
2 . 2001.gada septembrī Grieķijā
3 Aizputē kopā ar pirmo vācbaltu viesu grupu pie Tebras 1991.g.6.septembrī.
(pirmā no labās)
2001.gada novembrī
Aizputes vidusskola
sagatavoja 9.klases skolnieces Lelde Strazdiņa un Santa Segliņa 9.klase
Konsultēja: vēstures skolotāja Antra Muceniece
LIIS izstrādne