MARGARITA STRADIŅA

bioloģijas skolotāja, ilggadēja mazpulku vadītāja
politiski represēto personu nodaļas vadītāja, grāmatas “Atņemtā dzimtene” autore
Aktīva Trešās atmodas notikumu dalībniece, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi (1996.)

Margarita Stradiņa, dzimusi Siliņa, nāca pasaulē 1927.gada 6.jūlijā Balvu rajona Rugāju pagasta “Ozolsalās”. Tur vecākiem piederēja zeme un iekopta saimniecība. 13 gadu vecumā, 1941.gada 14.jūnijā kopā ar ģimeni: māti, diviem brāļiem un tēvu, kuru viņiem vēl Latvijā esot atņēma uz mūžu, deportēja uz Krasnojarskas novadu Sibīrijā.
Savas agrās jaunības gados Margarita asi izjuta netaisnību, naidu pret latviešu tautas nodevējiem, sāpes par tuvinieku zaudējumu, darba smagumu, kas bija jāveic par nieka maizes kripatām. Lai izdzīvotu, bija jācīnās ar salu, sniegu, tumšajām taigas naktīm, zvēru draudiem, badu, slimībām, utīm. Neizpalika arī vietējo sibīriešu pazemojošie raksturojumi “buržuji”, “paskudi”. 1946.gadā Margarita ar jaunāko brāli atgriežas dzimtenē. Sibīrijas sāpi Margarita ļoti spilgti attēlo 2003.gadā izdotajā grāmatā “Atņemtā dzimtene”.

1950.gadā viņa beidza Valmieras pedagoģisko skolu. 1961.gadā – Valsts Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas fakultāti. Strādāja par skolotāju Šķilbēnu, Aususalas, Kurmenes pamatskolās. 1969.gadā politisku uzskatu dēļ atlaista no darba Rugāju vidusskolā. Vēlāk strādāja Vecpiebalgas vidusskolā un, Atmodai sākoties, atgriezās Rugājos.
Margarita par Atmodas laiku stāsta:
“Sadarbojos ar rajona tautas frontes organizāciju. Baltijas ceļa laikā darbojos uz vietas, gādāju par informāciju, organizējām ugunskurus tiem, kas neaizbrauca. Arī Barikāžu un Puča laikā (1991.gada janvārī un augustā) man bija LTF nodaļas uzdevums darboties uz vietas, uzturēju sakarus pa telefonu.
Tie bija trauksmes pilni pavasari, rudeņi un ziemas – skaists laiks manā dzīvē, kas deva cerības vēl kaut ko paveikt mīļās Latvijas labā. Bērnībā ieaudzinātās dzimtenes mīlestības jūtas lika meklēt mazpulku organizācijas laika biedrus. Un izdevās - Balvu rajonā organizēju mazpulkus: Upītes, Stacijas un Vectilžas pamatskolās, Rekavas, Viļakas, Baltinavas vidusskolās un arī Baltinavas kristīgajā palīgskolā.
Pirmos mazpulkus atjaunoju Rugājos jau 1989.gadā, ko vadu līdz šai dienai. 1990.gadā mazpulku organizācijas valdē Rīgā pārstāvēju Latgali. Pirmajā mazpulku ražojumu izstādē Saulesdārzā ieguvām 1.vietu. 1994.gadā Rugājos noorganizējām 1.mazpulku nometni, vēlāk tās sekoja citos rajonos un visā valstī. Tūlīt pēc mazpulku atjaunošanas paši izgatavojām mazpulku karogu, tādu pašu kāds bija Latvijas brīvvalsts laikā. Noorganizējām Karoga svētkus un Svinīgā solījuma svētkus. Uzšuvām formas tērpus – pelēkas kleitas ar zaļu apdari, arī zēniem – kreklus un bikses ar zaļu apdari. Vēlāk šo tērpu nepieciešamību atcēla. Vienīgi palikušas nozīmītes ar 4 āboliņa lapiņām un mazpulka numurs pēc kārtas. Mums skolā ir laba mazpulku istaba, kur notiek nodarbības. Tas ir organizācijas centrs. Mazpulku valdē mazpulcēni jau ir ar praksi, spējīgi organizēt un vadīt. Tagad darbojamies ar projektu īstenošanu. Tas iemāca tuvināties savai zemei - tēvu tēvu mantojumam.”

Par mūža ieguldījumu Latvijas labā, Margarita Stradiņa 1996.gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.
Margaritai Rugājos ir sava māja upes malā, mežs, pļavas. Viņai ir skaisti vaļasprieki: makšķerēšana, rokdarbi, sevišķi tamborēšana. Nopietni nodarbojas ar puķkopību - audzē 300 šķirņu liliju, lielu gladiolu kolekciju. Viņa ir garīgi moža un aktīva, raksta dzejoļus un gatavojas tos izdot vairākās grāmatās. “Nav garlaicīgi nekad!” - tā par sevi saka Margarita.
Viņa ir arī Balvu rajona politiski represēto nodaļas vadītāja. Pie Balvu dzelzceļa stacijas ir piemiņas akmens aizvestajiem uz Sibīriju. Akmenī iekalti Margaritas vārdi:
“Vēl ilgi, ilgi sliedes dunēs,
Un vilcieni te nāks un ies,
Tie mūsu mīļos nepārvedīs
Tiem mūžu vilciens apstājies.”

Attēli:
1. Liliju dārzā 2002.g.vasarā.
2. Mazpulcēni un skolēni sveic M.Stradiņu pēc Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes saņemšanas.
3.Balvu rajona politiski represētie pie pieminekļa Latgales partizāniem (M.Stradiņa – centrā). 1998.gads.
4. M.Stradiņa noliek ziedus pie represēto personu piemiņas akmens Balvu dzelzceļa stacijā 2000.g.25.martā.

2004.gada februārī

Malnavas koledža
Sagatavoja Zinta Lele (3.grāmatvežu kurss)
Konsultēja Marija Orupe – vēsture muzeja vadītāja

LIIS izstrādne