BRIGITA STIEĢELE
Izglītības darbiniece un sākumskolas
skolotāja,
aktīva Atmodas dalībniece,
piedalījusies barikāžu aizstāvēšanā
Dzimusi 1945.gada 30.janvārī. Tad vēl nebija beidzies
karš. Tēvs Juris Behmanis no kara neatgriezās, māte Valija Behmane viena pati
audzināja trīs bērnus. Naudu viņa pelnīja visur, kur vien varēja, ilgāku laiku
strādāja ēdnīcā, pēdējā darba vieta – Aizputes atslēgu rūpnīca. Tur sabojāja
veselību. Brigita stāsta: - Pēc kara dzīvojām ļoti trūcīgi, tādēļ jau ļoti
mazi mācījāmies domāt un rūpēties cits par citu. Brālis Aivars jau 14 gadu
vecumā sāka patstāvīgas darba gaitas, lai mammai būtu vieglāk. Mācības pabeidza
vakarskolā. Arī es sāku strādāt jau 11 klasē.
Brigita skolas gaitas uzsāka 1952.gadā Aizputes vidusskolā Viņa stāsta:Aizputes
vidusskolā man palikuši atmiņā ļoti labi skolotāji - personības, kas ietekmējuši
daudz bērnu likteņus. Mans klases audzinātājs pamatskolā bija skolotājs Alfrēds
Ozols. Viņš bija gudrs, stingrs un ar plašu sirdi, vadīja kori un tautisko deju
kolektīvu. Skolotājs daudz darīja, lai bērni vispusīgi attīstītos. Korī ņēma
visus bērnus. Viņa pārliecība bija, ka visus bērnus var iemācīt gan dziedāt, gan
dejot, vajag tikai trenēties.
Vidusskolas klasēs man latviešu valodu mācīja visā Latvijā pazīstamā skolotāja
Mirdza Birzniece. Viņa bija Mirdzas
Ķempes cienītāja. Skolotāja kopā ar skolniekiem - entuziastiem pētīja Aizputes
vēsturi, viņas vadībā tapa slavens novadpētniecības muzejs. Veikalos ir
nopērkama Mirdzas Birznieces grāmatiņa “Aizpute”.
Mūsu
tagadējā direktora Aināra Zankovska tēvs
Andris Zankovskis Aizputē vadīja sporta dzīvi. Sacensībās viņš bija kā
komentētājs, bārstīja megafonā tik trāpīgas asprātības, ka laukumā visi vairāk
sajūsminājās par viņu, nekā par bumbas spēli.
Pieminēju šos cilvēkus tāpēc, ka viņi savu darbu darīja no sirds, nežēloja savu
laiku un sevi, bija īsti entuziasti.
11.klasē mācoties Brigita pārgāja uz vakarskolu un sāka strādāt bērnudārzā par
audzinātāju, lai pelnītu iztiku, palīdzētu mātei. Tolaik tas bija arī modē.
1966. gadā Brigita iestājās Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (tagad LPA)
klātienes nodaļā par sākumskolas skolotāju. 1970. gadā augstskolu pabeidza.
Pēc augstskolas Brigita strādāja Sieksātes pamatskolā. Tur bija arī skolotājas
Gunta Folkmane un Aina Kreicberga. Brigita
atceras:
- Skolotāju kolektīvs bija mazs, bet draudzīgs. Brīnišķīgi cilvēki un teicami
sava darba darītāji bija divas vecas apkopējas, kas bija skolas baltās
dvēselītes. Visos pasākumos apkopējas bija kopā ar skolotājiem.
Kad 1977. gadā Sieksātes skolu likvidēja, Brigita divus gadus nostrādāja
Skrundas bērnudārzā, tad 1979. gadā pārnāca uz Skrundas 1. vidusskolu par
sākumskolas skolotāju. Kad 1990. gadā mazo klašu mācību pārzine Rita Damberga
aizgāja pensijā, viņa sāk strādāt par mācību pārzini.
Nedaudz
pirms tam sākās trešā, jeb dziesmotā atmoda. Brigita stāsta:
Šajos gados sākās pārmaiņu laiki visā sabiedrībā. Runāja par demokrātisku
valsti, par brīvību, atskanēja vārdi, kurus agrāk pat čukstus neviens
neuzdrošinājās bilst. Tas bija tik neparasti, elpu aizraujoši, gandrīz vai
neticami.
Latvijas Radošo savienību plēnums 1988. gadā! Kā tur bija atplaukusi mūsu
inteliģence, pirmo reizi viņi drīkstēja izteikt skaļi to sāpi un ilgas, kas bija
krājusies gadiem. Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress guva plašu
sabiedrības slāņu atbalstu. Šis vilnis sasniedza visus Latvijas nostūrus, arī
Skrundu.
Šī brīvības sajūta pārņēma arī mani. Gribējās būt visur klāt, kaut ko darīt,
pielikt savu roku. Iestājos Tautas frontē. No 1989. gada biju Skrundas padomes
deputāte. Nokļuvu uz Vislatvijas deputātu sapulci Rīgā 1990. gada 21. aprīlī.
Tur jau ļoti reāli runāja par brīvu Latviju, dedzīgi uzstājās
Imants Ziedonis.
Piedalījos mītiņos Daugavmalā Rīgā, biju VA kluba rīkotajā gājienā no Kalpaka
pieminekļa Airītēs līdz Skrundas Radiolokācijas stacijai. Vēlākos gados, kad
Airītēs organizēja grandiozus pasākumus Kalpaka atceres dienās, piedalījāmies
tajos arī ar visiem skolniekiem.
Kopā ar skolotājiem Hildu un Kārli Bedeičiem biju Rīgā uz barikādēm divas dienas
un vienu nakti. Naktī Kārlis palika postenī, bet mēs ar Hildu patvērāmies Domu
baznīcā, kas bija pārvērsta par naktsmītni. Jutāmies vienoti ar savu tautu un
savu zemi. Tik daudz cilvēku no savās labās sirds atdeva produktus, citi
gatavoja ēdienu, vārīja tēju, ēdināja barikāžu dalībniekus. Tāda upurēšanās ļoti
sasildāja sirdi un vienoja kopā gan jaunus, gan vecus. Gaisā vīdēja kaut kas
draudīgs, nezināms. Paklīda valodas par tankiem, desantniekiem, pat par
izvešanām. Svētdienas vakarā pārbraucām mājās, jo no darba jau atbrīvoti
nebijām. Tajā vakarā arī viss sākās – apšaude un ievainotie pie Iekšlietu
ministrija, Bastejkalnā. Mūsu bērni bija studenti un dzīvoja Rīgā, nepārtraukti
sazvanījāmies, lai būtu droši par viņu dzīvībām. Mans vīrs Imants pa to laiku
kopā ar Skrundas vīriem veselu nedēļu sargāja Kuldīgas televīzijas torni.
Tajos gados Latvijā sākās arī garīgā atmoda. Baznīcas pildījās ar cilvēkiem.
Valdības vīri dziedāja mūsu brīnišķīgo himnu “Dievs, svētī Latviju” un
piedalījās dievkalpojumos.
Brigitas
dzīvē ir bijuši vairāki traģiski notikumi. Viņa sāka meklēt kādu augstāku spēku,
kas varētu palīdzēt bēdās. Brigita saka:
Es reāli izbaudīju Dieva palīdzību savā ģimenē. Manas ģimenes vīrieši uz
visiem laikiem tika atbrīvoti no alkohola atkarības, dēlam sakārtojās ģimenes
lietas, meita pakāpeniski atguva veselību pēc ļoti smagas avārijas. Brīžiem man
patīk mest dzīvei un sabiedrības iesīkstējušiem aizspriedumiem izaicinājumu.
Aktīvi esmu iesaistījusies Kuldīgas draudzē “Dzīvības vārds”, kas ir no tā
sauktajām “jaunajām draudzēm” un neietilpst sabiedrībā atzīto piecu konfesiju
sarakstā.
Brigitai ļoti patīk ceļot. Viņa vienmēr cenšas aizbraukt skolas darbiniekiem
rīkotajās ekskursijās. Atmiņā visspilgtāk palikusi Pēterburga, kur bija kopā ar
vīru atvaļinājumā uz otro reizi ekskursijā ar 8. klasi, kas bija viņas
audzināšanā. Brigitai bija sapnis nokļūt kalnos un tas piepildījās, kad rajona
mācību pārziņiem piedāvāja ekskursiju uz Ungārīju. Tad sešas dienas viņa
izbaudīja kalnu ainavu skaistumu.
1968. gadā nodibināja ģimeni. Apprecējās ar Imantu Stieģeli, ģeologu. Viņam šajā
profesijā ir 33. g. darba stāžs. Ģimenē 2 bērni. Tagad meita Gunta ir Kuldīgas
V. Plūdoņa ģimnāzijas skolotāja, dēls Uldis – ugunsdzēsējs. Brigitai ir arī 3
mazbērni. Pēc gada būs pensija. Sāksies jauns posms Brigitas dzīvē. Kāds tas
būs, vēl nezina.
 |
 |
ATTĒLI:
1. Brigita kopā ar vīru un dēla ģimeni
2. B. Stieģele (otrā no kreisās) 1.septembrī pie Skrundas 1.vidusskolas kopā ar
kolēģiem
3. B. Stieģele 2004. g. 20. janvārī stāsta 1. - 6. klašu skolēniem par barikādēm
4. Brigita Ungārijas kalnos
2004.gada aprīlis
Skrundas 1.vidusskola
Dzīvesstāstu pierakstīja Oskars Zusmanis
Konsultēja Baiba Eversa
LIIS izstrādne