MIHAILS STEPIČEVS

Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00



Rūpniecības darbinieks,
politiķis, valsts darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1932. g. 8. jūnijā Rīgā strādnieku ģimenē.
Mācījies Rīgas vakarskolā, dienesta laikā Padomju armijā pabeidzis Tallinas vakara vidusskolu.

Darba gaitas sācis 1948. gadā rūpnīcā "Radiotehnika" Rīgā, vēlāk strādājis Valsts kuģniecības radiocentrā. Pēc obligātā karadienesta Baltijas kara flotē (1951-1955) strādājis Rīgas televīzijas ateljē par radiomehāniķi. No 1960. gada sācis strādāt rūpnīcā "VEF" Tehniskās pētniecības nodaļā pie rūpnieciskās televīzijas ieviešanas tehnoloģisko procesu uzraudzībai. No 1968. līdz 1971. gadam atradies komandējumā Lielbritānijā, no 1973. līdz 1975. gadam - Irākas Republikā, pārstāvot tur rūpnīcu "VEF" un veicot tās produkcijas garantijas remontu. Bijis PSKP, no kuras izstājies 1989. gadā.

1988. gadā, kad ražošanas apvienībā "VEF" tika nodibināta LTF nodaļa, aktīvi iesaistījies tās darbā. Pārstāvējis LTF Rīgas Proletāriešu rajona vēlēšanu komisijā (bijis tās priekšsēdētājs), rajonu un pilsētu Tautas deputātu padomju vēlēšanās (1989. g.).

1990. gadā kā LTF kandidāts ievēlēts Augstākajā Padomē, bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs. Iecelts par priekšsēdētāju komisijai, kura izstrādājusi likumprojektu "Par Latvijas robežu" (1990. g.). Iekļauts starpvalstu delegācijas sastāvā sarunām ar Krieviju (1992-1993). AP uzticējusi vadīt komisiju sarunām ar Krieviju par Skrundas radiolokatora darbības pārtraukšanu un šā militārā objekta likvidēšanu Latvijas teritorijā. Nodibinājis un uzturējis sakarus ar Ziemeļatlantijas Asambleju un AP delegācijas sastāvā piedalījies šīs starptautiskās organizācijas darbā. Barikāžu laikā piedalījies pie Aizsardzības un iekšlietu komisijas nodibinātā barikāžu štāba darbā, kuru vadīja šīs komisijas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis.
Pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās kopš 1993. g. atrodas pensijā.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Divi bērni - Dzintris un Arisa - dzīvo un strādā Rīgā. Stepičevu ģimenē vēl ir astoņas atvases - seši mazbērni un divi mazmazbērni; vecākajam, Hardijam, ir 6 gadi.
Kopā ar sievu Arfu nodarbojas ar puķu audzēšanu un zālāju kopšanu savas vasaras mājas dārzā.


Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts