IMANTS ŠTEINBERGS
Skolotājs, sabiedrisks darbinieks,
kordziedātājs un Dziesmu svētku dalībnieks,
viens no LTF Limbažu nodaļas dibinātājiem,
apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka zīmi
Imants Šteinbergs dzimis 1929.gada 30.aprīlī Vitrupes
pagastā „Vēsmiņās” zemnieku ģimenē. Ģimenē auguši 4 bērni un visi no vecākiem
mantojuši vēlmi iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs. Mācījies Ķirbižu
tautskolā, Limbažu ģimnāzijā – vidusskolā, Cēsu Skolotāju institūtā un Kultūras
universitātē. Strādājis par skolotāju 29 gadus.
Šteinbergu dzimtas saknes rodamas Limbažu novada Viļķenes muižā, kur viņi
daudzās paaudzēs bijuši dzimtcilvēki. Savu uzvārdu saņēmuši 1816.gadā. Dzimtas
koks ir izpētīts, un zināms, ka visas agrākās paaudzes bijušas bagātas ar
bērniem. Dzimtas koks kuplo arī šodien. Savu ģimeni Imants Šteinbergs
nodibinājis 1951. gadā, apprecot Ilgu Alksnīti, kura arī ir skolotāja.
Uzaudzināti 2 bērni – dēls Gundars – tagad ir mežzinis Aglonas mežniecībā, meita
Lilita – diplomēta tirdzniecības darbiniece. Ir 4 mazbērni. 2001.gada vasarā,
ļoti draudzīgā atmosfērā nosvinētas zelta kāzas ar daudz latviskām dziesmām un
dejām.
1967. gadā ticis ievēlēts par Limbažu rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības
(BUB) valdes priekšsēdētāju. Šo sabiedrisko pienākumu viņš pilda vēl šobrīd.
Kopš 1948. gada Imants Šteinbergs ir piedalījies visos latviešu Dziesmu svētkos.
Dzied vīru korī „Ziedonis”, ir zemessargs, aktīvs mednieks, 25 gadus bija kāzu
un krogus muzikants, bijis vedējs 34 jaunajiem pāriem. Par to, kā veidojusies
viņa popularitāte, Imants Šteinbergs stāsta: „Biju skolotājs un nevairījos
uzņemties sabiedriskus pienākumus. Vadīju skolēnu rajona Tūrisma sekciju, vadīju
Jauno ugunsdzēsēju vasaras nometnes. Pateicoties tam, ka BUB bija saimnieciski
neatkarīga, varēja prāvus līdzekļus atlicināt ugunsdzēsēju sporta svētkiem.
Organizēju arī skolēnu ekskursijas uz Ugunsdzēsēju muzeju Rīgā. Lai veicinātu
ugunsdrošību, katru gadu pabiju visās rajona skolās vismaz 2 x gadā. Sabiedrībai
simpatizēja mana runas maniere, muzicēšana, anekdošu stāstīšana, joku plēšana,
dziedāšana. Tāpēc bieži tiku aicināts par vedējtēvu.”
Tā pamazām bija izaugusi Imanta Šteinberga popularitāte ne tikai Limbažu
pilsētā, bet arī rajonā. Īpašu ievērību bija ieguvusi pēc viņa iniciatīvas
veidotā folkloras kopa, kura kāzu norises laikā spēja uzburt ar dziesmām, dejām,
mūziku un atbilstošām atrakcijām un anekdotēm tādu svētku noskaņojumu, kas ilgi
paliek atmiņā. Daudzi latviešu tautas kāzu folkloras elementi uzvedumā “bija
atkal atguvuši spīdumu”. Šis bezmaksas uzvedums priecēja kāzu rīkotājus 11 gadus
visos Latvijas novados. Kopa sevi bija nodēvējusi par „Velna muzikantiem”, jo
spēja vienā dienā kuplināt kāzu norisi pat 3 dažādās vietās. Imants Šteinbergs
ar pateicības vārdiem piemin savus domubiedrus, kuri palīdzēja veidot šīs kāzu
uzvedumu programmas: Limbažu 1. bērnudārza audzinātāju Veltu Krastenbergu,
Lādezera pamatskolas mūzikas skolotāju Daci Krastenbergu, Limbažu pagasttiesas
vadītāju Anitu Rožlapu.
Atmodas gados Imants Šteinbergs kļuva par LTF Limbažu nodaļas
līdzpriekšsēdētāju. Pirmā TF konference Limbažos notika 1988. gada septembrī.
Interese par konferenci bija milzīga. Limbažu kultūras namā bija ieradušies
vairāk kā 700 cilvēku. Konferenci atklāja LTF dibināšanas iniciators dzejnieks
Jānis Peters. Aktīvi konferences norisē iesaistījās
Eduards Berklavs, daktere Margrieta
Hanis, viņa Latvijas neatkarības kustības (LNNK) rindās sastāvējusi no tās
dibināšanas dienas. Tieši daktere Hanis ir ierosinājusi Imanta Šteinberga
kandidatūru līdzpriekšsēdētāja amatam.
Kopā ar Imantu Šteinbergu LTF idejas atbalstīja arī visi BUB darbinieki. Viņš
atceras: „Visi gāja tur, kur fronte virzīja un aicināja”.
Imants Šteinbergs aktīvi atbalstīja arī došanos uz barikādēm Rīgā. ”Mūsu
biedrības vīri uz Rīgu devās 18 reižu, bijām tur ar sirdi un dvēseli. Tas tiešām
bija ļoti liels emocionāls pārdzīvojums, ko nekad nevajadzētu noniecināt un
aizmirst.”
Imanta Šteinberga nopelns ir arī tas, ka tika sastādīts Limbažu rajona represēto
cilvēku saraksts un šos cilvēkus pulcināja vienkop uz pasākumiem.
1999. gada 16. novembra intervijā rajona laikrakstā „Auseklis” viņš sasacīja:
„Ļoti gribētos, lai skolas ir ne tikai mācīšanas iestādes, bet lai tur ieaudzina
arī patriotismu. Šobrīd tas ir entuziasma līmenī. Bet bērnos ir jāieaudzina
lepnums par savu dzimteni, valodu, tautu. Ļoti svarīgi ir to darīt arī mājās, jo
tradīcijas pamatā ieaudzina ģimene.” Šteinbergu dzimtā šīs vērtības vienmēr
ir bijušas godā, tās ir nodotas un mācītas katrai jaunajai paaudzei. I.
Šteinberga atmiņas par barikāžu dienām ir publicētas grāmatā “Barikādes.
Latvijas mīlestības grāmata” (BAF izdevums, Rīgā, 2001.)
Limbažu 3.vidusskola
Sagatavoja Inese Gūtmane –10.b klases skolniece
Konsultante – Daiga Rudzīte
LIIS izstrādne