AINA ŠRĀDERE
Skolotāja, ilggadīga tautisko deju
kolektīvu vadītāja Madlienā,
Skolu jaunatnes un Vispārējo Dziesmu un deju svētku dalībniece
Es mācēju danci vest līkumiņu līkumiem.
Es varēju vieglu soli kā riteni ritināt …
Aina Šrādere no 1955.g. – 1982.g. ar nelieliem
pārtraukumiem bija Madlienas pamatskolas, Madlienas vidusskolas un Madlienas
Kultūras nama deju kolektīvu vadītāja. Aina Šrādere dalās atmiņās par dejošanu
un dejotprieku.
Skolas gadi, jaunība un dejotprieks – skaisti un vienojoši vārdi, kuri sevī
iemieso daudzu gadu spraiga darba ritumu vairāku skolēnu paaudzēs. Skolēniem ir
paticis dejot, viņi dejo šodien un dejos arī turpmākajos gados. Dejoja, dejo un
dejos dažādu vecumu skolēnu deju kolektīvos arī Madlienas vidusskolas audzēkņi.
Tādā veidā tiek saglabātas dejošanas tradīcijas ilgā laika periodā, tās
pilnveidotas un izkoptas.
Tas bija 1954./1955. mācību gads, kurā sāku savas darba gaitas Madlienas 7-gad.
skolā. Toreizējā Madlienas ciemā – tai skaitā arī skolā – pašdarbības tradīcijas
jau bija daļēji iedzīvinātas. Taču deju kolektīvi nedarbojās un darbu šajā
virzienā nācās uzsākt pilnīgi no jauna. Nācās pārvarēt daudz grūtību: nebija
piemērotu tērpu, ļoti neliels bija deju materiālu krājums, telpas mēģinājumiem
nepiemērotas – arī tālu no ciema centra vecajā Tautas namā “Ievās”, utt. Un
tomēr dejotprieks guva virsroku. Deju kolektīvi izveidojās gan ciemā, gan skolā
un savu prasmi rādīja ciema un skolas sarīkojumos, svētku reizēs, citos
pasākumos. Skolas dejotājiem pirmā atbildīgā uzstāšanās notika jau 1956. gada
skolēnu svētkos Lēdmanē Beku līcī plašas skatītāju saimes priekšā.
Redzot, ka darbā tiek gūti panākumi, deju kolektīvos bija vērojama izaugsme un
ieinteresētība tajos piedalīties. Tika izvirzīti noteikti mērķi – piedalīties ne
tikai pašdarbības sarīkojumos, bet nopietni gatavoties rajona un Republikas
skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Darbs kļuva mērķtiecīgāks, skolēni tajā
iesaistījās ar lielāku atbildības sajūtu, strādāts tika daudz un pamatīgi.
Izveidojās stabilāks dejotāju sastāvs, vēlākos gados vienā vecuma grupā darbojās
pat divi dejotāju sastāvi, radās konkurence par vietu labāko vidū.
Rezultāti
neizpalika. Madlienas skolas dejotāji bija regulāri dalībnieki gan rajona
skolēnu deju svētkos, gan Latvijas PSR skolēnu dziesmu un deju svētku pulkā.
Tika startēts daudzās skatēs rajonā, republikas zonās, izcīnītas uzvaras un
laureātu nosaukumi dažādu vecuma dejotāju kolektīvu grupās. Panākumi tika gūti
nopietna darba rezultātā, cīņās uz skatuvēm ar daudzu Ogres un Vidzemes zonas
skolēnu deju kolektīviem.
Jau 1962. gadā mazie Madlienas dejotāji ieguva tiesības piedalīties Latvijas PSR
skolēnu dziesmu un deju svētku finālā Rīgā, bet 1967. gadā viņi uz Rīgu devās
jau kā Ogres rajona skolēnu dziesmu un deju svētku laureāti.
Pēc 1972. gada līdzās jaunāko klašu dejotāju kolektīvam tika izveidots un
nopietnu darbu uzsāka Madlienas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs. Šis
kolektīvs vienlaicīgi pārstāvēja arī Madlienas kultūras namu un dejotājiem nācās
apgūt ne tikai skolēnu deju svētku repertuāru, bet arī repertuāru, kāds bija
noteikts jauniešu deju kolektīviem. Arī ar šo uzdevumu dejotāji tika galā godam.
Dabu sekmēja arī finansiālo jautājumu atrisināšana – tika sagādāti nepieciešamie
tērpi atbilstoši repertuāra apguvei, nokārtota maksa mūzikas ierakstu ieguvei,
paredzēts neliels atalgojums kolektīva vadītājiem. Padomju saimniecības
“Madliena” administrācija un arodkomiteja, kā arī skolas vadība sniedza atbalstu
līdzdalībai deju kolektīvu skatēs, koncertizbraukumos, uzstāšanās reizēs svētkos
un cita rakstura sarīkojumos.
Savukārt dejotāji šo atbalstu prata atzinīgi novērtēt. Regulāri un cītīgi
strādājot, viņi turpināja iesāktās agrāko gadu tradīcijas – sekmīgi piedalījās
kā rajona, tā Latvijas PSR (arī pieaugušo – vidusskolas deju kolektīvs) dziesmu
un deju svētkos – nereti arī kā rajona deju kolektīvu laureāti.
Cik un kādas dejas tika apgūtas? Atbildēt uz šo jautājumu šobrīd nav tik
vienkārši. Katru gadu mainījās skolēnu deju svētku repertuārs visu vecumu grupu
dejotājiem. Nācās apgūt ne tikai latviešu tautas deju soļus, izprast dejas
raksturu, bet bija jāapgūst arī daudzu citu tautu dejas, to temperaments,
spraigums un raksturs. Redzamu vietu te ieņēma krievu, moldāvu, baltkrievu,
lietuviešu un igauņu dejas, katra no tām prasīja savu izpratni un
interpretāciju, specifisko deju soļu apguvi, ritma izjūtu, utt.
Un nav iespējams salīdzināt kura no dejām skaistāka, ritmiskāka vai grūtāk
apgūstama – visas tās prasīja neatlaidību darba apguves procesā līdz brīdim, kad
tās tika nodotas skatītāju vai žūrijas komisijas vērtējumam.
Mūsu kolektīvu dejotāju mīļākās dejas bija “Ganu polka”, “Ugunskura deja”,
“Sudmaliņas” – pamatskolas dejotāju izpildījumā un “Pie Daugavas”, “Klipu,
klapu, kaimiņ Janka”, “Ak, šis priekšautiņš”, “Gailītis”, “Stūru, stūriem tēvu
zeme”, “Moldāvu meiteņu deja” un “Omskas polka” – vidusskolēnu dejotāju
sniegumā.
Deja
man un dejotājiem, ar kuriem nācās strādāt, ir devusi daudz satraucošu, priecīgu
un prātā paliekošu brīžu. Par paveikto jūtu zināmu gandarījumu arī tādēļ, ka
diezgan daudzi mani bijušie dejotāji ir savā dzīvē turpinājuši skolas gados
iesākto – dejojuši Latvijas labākajos deju kolektīvos – Tautas deju ansambļos
“Līgo”, “Kalve”, “Vektors”, “Ačkups”, u.c. Viņi ar latviešu tautas deju ir
iepazīstinājuši daudzu jo daudzu Eiropas valstu skatītāju tūkstošus. Prieks arī
par to, ka šobrīd mūsu tagadējām dejotāju paaudzēm dejas prasmes apgūt māca
bijušās Madlienas vidusskolas audzēknes – arī bijušās dejotājas – Vēsma Valmiera
(Kažociņa) un Maruta Viduce-Ševele. Savukārt daudzi bijušie Madlienas
vidusskolas dejotāji tagad dejot turpina vidējās paaudzes deju kolektīvā.
Lai veicas visiem pašreizējiem dejotājiem!
ATTĒLI:
1. Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki 1967.gadā. Ogres rajona deju kolektīvi
svētku gājienā. A.Šrādere - otrajā rindā kreisajā pusē.
2. Deju kolektīvi koncerta laikā. 1967.gads
2005.gada marts
Madlienas vidusskola
Sagatavoja Kristīne Murāne, Ieva Pūdniece, Aneta Struka, Zane Saleniece
Projekta vadītāja Ogres rajona Izglītības pārvaldes metodiķe Diāna Grīnberga
LIIS izstrādne