IRĒNA SPROĢE

sporta un deju skolotāja,
barikāžu notikumu dalibniece

“Pienāk brīdis, kad sirdsapziņa saka - tev tur jābūt.”

Dzimusi 1964.gada 30.janvārī. Beigusi Sporta pedagoģijas akadēmiju, šobrīd mācās Juridiskajā koledžā, strādā Gulbenes vidusskolā par sporta un deju skolotāju.
1991.g.janvārī I.Sproģe strādāja skolā un audzināja 6 gadus vecu meitu, tādēļ, lai brauktu uz Rīgu, vajadzēja prasīt vīram atļauju. Pazīstot sievas cīnītājas raksturu, vīrs deva atļauju, un pēcpusdienā I.Sproģe kopā ar citiem kolēģiem devās uz Rīgu, kur barikādēs pie Ministru padomes pavadīja visu diennakti.
Uz Rīgu braukt pamudināja iekšēja pārliecība, ka tā jādara.
Viņa dalās atmiņās:
“Mani braucot mulsināja tas, ka braucot cilvēki bija nevis nopietni, bet priecīgi, it kā nesaprotot, kurp dodas. Rīga bija pilna ar betona bluķiem un dažādiem aizsprostojumiem – mašīnas ar paneļiem, koku kravām, dzelži, krusta formā sametinātas sliedes. Cilvēki apsargāja ēkas, taču to darīja bez ieročiem – kailām rokām. Visapkārt tika kurināti ugunskuri, cilvēki klusi, satraukti, daudzi dziedāja tautasdziesmas, piemēram, “Pūt, vējiņi”. Mums bija savs brigadieris – skolas direktors Gatis Mezītis, kas staigāja apkārt un visu uzmanīja. Dzirdējām baumas, ka Daugavmalā omonieši braukšot ar tankiem, gājām skatīties, par laimi, tas nenotika.”

Rīgā cilvēki bijuši atsaucīgi, cienājuši ar kafiju, tantiņas nesušas cimdus, jo bija ļoti auksts laiks. Kā spilgtu barikāžu notikumu I.Sproģe atceras to, ka redzējusi “spiegu”: “20 metrus no Ministru padomes stāvēja balta mašīna, tajā sēdēja labi ģērbies vīrietis un runāja pa rāciju. Kad viņš pamanīja, ka tiek novērots, viņš noliecās, lai paliktu nepamanīts. Bija tāda savāda sajūta, es apjuku, jo sapratu, ka tas ir spiegs. Kad kopā ar Gati Mezīti gājām mašīnai tuvāk, vīrietis mašinu iedarbināja un aiztraucās prom. Sapratām, ka tas ir iesūtīts spiegs – izlūks.”

Prātā palicis, ka bija nepatīkami, jo daži cilvēki stresa situācijā, nezinot kā uzvesties, lietoja alkoholu. Taču skaistākās atmiņas saistās ar to, ka tautā valdīja vienotība – barikāžu laikā cilvēkus vienoja latviskā domāšana, latviešu valoda.
“Lai atbildīgā brīdī visi būtu tur, kur aicina iekšējā balss!”

Gulbenes vidusskolas novadpētnieki
Projekta vadītāja vēstures skolotāja Ilze Kalve

LIIS izstrādne