
izglītības darbinieks, žurnālists,
valsts un politisks darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
Dzimis 1950. g. 6. oktobrī Rēzeknes rajona Bērzgales pagastā kolhoznieku ģimenē. Ir divi brāļi un trīs māsas.
Beidzis Bērzgales vidusskolu (1968. g.), pēc tam LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu (1973. g.).
Strādājis Talsu rajona Dundagas vidusskolā par vēstures skolotāju (1973-1976), bijis Stendes astoņgadīgās skolas direktors (1976-1979), Valdemārpils vidusskolas direktors (1979-1983), Tukuma 2. vidusskolas direktors (1983-1987).
Vienlaikus nodarbojies ar publicistiku, kritizējis tā laika izglītības sistēmu.
1988. gada janvāri sācis strādāt laikrakstā "Skolotāju Avīze" par politiskās nodaļas vadītāju, pēc tam neilgi bijis "Tukuma Ziņotāja" redaktors. Atgriezies laikrakstā "Skolotāju Avīze", kur strādājis par redaktoru (1989-1990).
Piedalījies un uzstājies ar runu Rakstnieku savienības paplašinātajā plēnumā 1988. gada 1.- 2. jūnijā. Bijis viens no Latvijas izglītības biedrības dibinātājiem un tās vadītājiem (1988-1990). Organizējis un vadījis Latvijas Izglītības darbinieku braucienu uz Minsteri (1990. g.).
Bijis viens no LTF Tukuma nodaļas dibinātājiem, ievēlēts par tās pirmo vadītāju, bijis visu LTF kongresu delegāts un domnieks, vadījis LTF Izglītības komisiju.
Ievēlēts un darbojies LR AP (1990-1993), bijis Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas Izglītības apakškomisijas vadītājs. Organizējis un vadījis Izglītības likuma izstrādi (1990-1991). Vadījis deputātu komisiju, kas pārņēma LKP un VDK īpašumus (1991. g.).
Pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās strādājis par žurnālistu dažādos laikrakstos - Demokrātiskā centra partijas izdevumā "Domas", "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" u.c.
Piedalījies Jaunrades fonda dibināšanā (1994. g.), bijis viens no tā darbiniekiem. Dibinājis izdevniecību "Vērmaņparks" (1996. g.), izdevis vairākas grāmatas, to skaitā savu pētījumu rezultātus - "Ēnas pār Ventspili" (R., 1998), "Andris Šķēle - leģendas un patiesība" (R., 1999).
Turpina strādāt par direktoru izdevniecībā "Vērmaņparks", nodarbojas ar publicistiku un saimniecisko darbību. Ir Latvijas Demokrātiskās partijas biedrs.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Precējies. Sieva Silvija ir "Vērmaņparka " darbiniece. 3 bērni - dēls un 2 meitas - visi mācās dažādās Latvijas augstskolās.
Avots: "4.maijs. Rakstu,atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.
2000.gada augusts