JURIS SAUKĀNS
Žurnālists, strādājis Latvijas un
Latgales TV;
tagad SIA „Rīgas Apriņķa Avīze” direktors un līdzīpašnieks
Jura Saukāna mūža gājums sācies 1966.gadā Latgalē. Viņa
vecāki nāk no Rēzeknes rajona: māte Aina – no Kaunatas puses, tēvs Kārlis – no
Bērzgales. Abi vecāki pašlaik ir pensionāri.
Vidējo izglītību Juris ieguvis Ludzas vidusskolā (1984.g), pēc tam sekoja
studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas
specialitātē, tās pārtrauca obligātais karadienests PSRS Iekšlietu ministrijas
karaspēkā. J.Saukāns atceras, ka, atgriežoties augstskolā pēc 2 gadiem – tā bija
1986.g. ziema –, jau varēja just, ka padomju laikmets sevi izsmēlis pilnībā –
sabiedrībā tika gaidītas politiskas pārmaiņas.
Žurnālista gaitas J.Saukāns uzsāka kā radiokorespondents, vēlāk strādāja Ludzas
rajona laikraksta ”Par Komunisma Uzvaru” redakcijā. 1988. -1989. gadā strādāja
Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejā par Galvenās
populārzinātnisko un izglītojošo raidījumu redakcijas redaktoru. Vēlāk strādāja
vairākos laikrakstos un žurnālos: bija žurnāla ”Zinātne un Tehnika” redaktors
(1989 -1990), tulks un atbildīgais sekretārs laikrakstā „Rīgas Tekstilnieks”
(1989 -1990), SIA „Lauku Avīze” korespondents un reklāmas biroja vadītājs
Rēzeknē (1994 -1999), SIA „Laikraksts „Jēkabpils Vēstnesis”” galvenais redaktors
un direktors (1999 -2000).
Atmodas laiku 1988.g. – 1989.g. J.Saukāns raksturo kā laiku, kad galvenais
uzdevums bija risināt jautājumu par Latvijas nākotni. Tajā laikā Juris Saukāns
jau strādāja Latvijas televīzijā. Tolaik strauji mainījās TV raidījumu saturs,
tas tika tuvināts cilvēku interesēm. Viņš strādāja komandā, kas veidoja
Antas Rugātes autorraidījumus, kur galvenais
akcents tika likts uz latgaliešu vēsturi, valodu, kultūru un reliģiju (tieši
katoļu uzskatiem, jo Latgalē tā ir dominējošā konfesija). Materiālu meklējumos
braukāja komandējumos uz dažādām vietām Latgalē – Daugavpili, Krāslavu,
Preiļiem, Rēzekni u.c.
J.Saukāns,
daloties pārdomās par tā laika notikumiem, saka: „Saspringtākais un
interesantākais laiks bija barikāžu laiks 1991.gadā. Nevienam no mums nebija
šaubu, ka Baltijas republikas kļūs neatkarīgas, jo bija jau noticis AP deputātu
balsojums par Latvijas neatkarību. Protams, pastāvēja arī baiļu sajūta, jo
Latvijā bija Padomju Savienības Baltijas kara apgabala karaspēks un citās
republikās bija notikušas armijas un OMON sadursmes ar iedzīvotāju upuriem
(Baku, Tbilisi, Viļņā), turklāt papildus tika ievestas desanta vienības. Taču
pārliecība par to, ka ir jāatgūst Latvijas brīvība, bija lielāka. Cilvēkus
Padomju Savienībā nomāca tas, ka nebija iespējas dzīvot normālu, pārticīgu
dzīvi. PSRS karš Afganistanā bija iezīmējis PSRS sabrukuma sākumu – armija bija
demoralizējusies, jaunieši centās izvairīties no obligātā dienesta, bet pats
galvenais – visā valstī trūka pārtikas, tika ieviesti pārtikas taloni.”
Atmodas laikā starp iedzīvotājiem nebija nacionālu konfliktu, jo tautībai nebija
nozīmes – LTF rindās bija ne tikai latvieši, bet arī krievi, poļi, baltktievi,
ukraiņi. Cilvēkus vienoja uzskati un mērķi. Barikāžu laikā notika tautas
izšķiršanās par to, kāda būs Latvijas nākotne. J. Saukāns atceras: noskaņojums
sabiedrībā liecināja, ka, kaut gan dzīvojuši lielās Padomju Savienības sastāvā,
cilvēki visvairāk bija domājuši par to, kas viņiem pašiem tuvāks un svarīgāks.
Tāpēc gaisā virmoja domas, ka labāk būtu maza valsts ar savu politiku, lai savā
zemē cilvēki strādātu sev, naudu pelnītu sev un veidotu jaunu un labāku
dzīvi. Tāpēc arī cilvēki devās uz barikādēm.
Pēc
janvāra barikāžu laika nāca 1991.gada augusta pučs (neizdevies valsts apvērsuma
mēģinājums 19. – 21. augustā), kad Maskavā armijas vadība un PSKP vadošo
darbinieku grupa paziņoja par Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas izveidi un
varas pāriešanu komitejas rokās. Rīgā notika akcijas, kas bija vērstas pret
Latvijas neatkarību: 19.augustā PSRS militārie spēki varmācīgi ieņēma Latvijas
televīziju un citas nozīmīgas sabiedriskās ēkas. J.Saukāns atceras, ka, atstājot
TV ēku, darbinieki savāca visu, ko varēja paglābt – tehniku, audio un video
ierakstus.
Tas arī bija laiks, kad dzima doma par Latgales televīzijas izveidošanu. Lai
iegūtu finansējumu šīs idejas realizēšanai, tika iesaistītas vietējās
pašvaldības, Rēzeknes pilsētas dome un rajonu padomes. Rezultātā tapa „Latgales
TV Sabiedrība”. Latgales TV bija vairāki korespondentu punkti, kas atradās
Ludzā, Daugavpilī, Preiļos. Televīzijas attīstību sekmēja tā laika darbinieki
Santa Belinska (Kaijaka), Maija Muceniece, Skaidrīte Baltace, Andris Baltacis,
kā arī Silvija Jokste. Tā bija pirmā televīzija, kas darbojās ārpus Rīgas.
Latgales TV bija liela nozīme latgaliskās pašapziņas celšanā, reģiona kultūras
attīstīšanā. J.Saukāns Latgales TV nostrādāja 10 gadus.
Paralēli viņš nodibināja savu individuālo uzņēmumu „Latgales Reklāmas Darbnīca”,
kas nodarbojās ar reklāmu bet, kad 1998.gadā Krievijā bija krīze un rubļa
defolts, Latgalē apstājās visi ekonomikas procesi un savu firmu J.Saukāns bija
spiests slēgt. J.Saukānam ir arī cita darba pieredze: 1991.,1993.,1995.,1997.,
1999 gadā Latgales TV mūzikas festivālu organizēšana, un no 1997. - 2000.g.
akciju „Laimes lasis” organizēšana Latgales reģionā (vietējo uzņēmēju un
ražotāju mārketinga pasākumi).
Kad
saimnieciskā situācija izveidojās tāda, ka viņa kvalifikācijas speciālisti
Latgalē vairs nebija vajadzīgi, J.Saukāns atgriezās Rīgā. Viņam bija iespēja
veidot arī politisko karjeru – pašvaldību vēlēšanās viņš bija ievēlēts Rēzeknes
rajona padomē. Taču darbu šajā virzienā viņš neturpināja, jo viņaprāt bija
redzams, ka rajonu pašvaldības struktūra nestrādā efektīvi. J.Saukāns uzskata,
2009.gadā realizētajai novadu reformai bija jānotiek jau 90. gadu vidū, taču to
vilcināja un šajos gados ir neracionāli iztērēti ļoti lieli līdzekļi. No 2002.
g. J.Saukāns ir SIA „Rīgas Apriņķa Avīze” direktors un līdzīpašnieks.
Jura Saukāna izveidotie autordarbi:
• vairāk nekā 600 sagatavotu un LTV-2 programmā novadītu 20 minūšu ziņu pārraižu
un publicistisku raidījumu;
• publikāciju klāsts presē, arī par ekonomikas un tautsaimniecības jautājumiem;
• trīs videofilmas ciklā „Latvijas vēstniecības pasaulē” (Čehija, Baltkrievija,
Francija);
• 1993.g. ASV Informācijas aģentūras projekta „Tūrisms ASV” ietvaros kā autors
un režisors uzņēma dokumentālu videofilmu par tūrisma industrijas attīstības
principiem un iespējām Latvijai līdzīgos klimatiskajos apstākļos. Filmai bija 4
sērijas, tā demonstrēta Latvijas TV un Latgales TV.
Attēli:
1. J.Saukāns laikraksta „Jēkabpils Vēstnesis” redakcijā
2. Ar bijušajiem kolēģiem Rēzeknē
3. Ar Latgales TV kolēģi Uldi Dvinski
4. J.Saukāns ar jaunāko meitu Ilzi
2009.gada novembris
Špoģu vidusskola
Materiālu sagatavoja 11.c klases skolniece Jacinta Kozlovska
Konsultante skolotāja Valentīna Ivanova
Ievietots ar Tautas frontes muzeja atbalstu