BROŅISLAVS ŠARŠUNS
Pirmā pasaules kara dalībnieks,
apbalvots ar Jura krustu;
par dalību Latvijas brīvības cīņās
apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (1921)
Broņislavs Šaršuns dzimis Kalupes pagastā Zibergu mājās
1896.gada 4. janvārī turīgā mežsarga Vincenta Šaršuna sešu bērnu ģimenē. Lasīt
un rakstīt iemācījies Latgalē tolaik izplatītajā mājas apmācībā. Agrīnā jaunībā
Broņislavs kopa zemi dzimtā pagasta Apakš-Paršaku mājās. Pirmā pasaules kara
laikā viņu mobilizēja Krievijas armijā un iedalīja 3.Kaukāza kājnieku pulka
izlūku vadā, kas veica sarežģītus uzdevumus frontes kauju sektorā. Izlūks
Broņislavs Šaršuns par varonību apbalvots ar IV šķiras Jura Krustu. 1918. gada
sākumā B.Šaršuns tika atvaļināts un atgriezās dzimtajā pagastā.
1919.gada oktobrī Latgalē notika cīņas pret lieliniekiem. Broņislavs Šaršuns
pārgāja frontes līniju, brīvprātīgi pieteicās Latvijas bruņotājos spēkos un tika
norīkots 3. Jelgavas kājnieku pulka 10.rotā. Labi pārzinot ienaidnieka karavīru
skaitu un izvietojumu, B.Šaršuns dažas dienas pēc ierašanās nozīmētajā daļā
ierosināja izveidot brīvprātīgo grupu, kas nokļūtu ienaidnieka aizmugurē un no
turienes uzbruktu Novoja sādžai, kas atradās 12 verstis dziļi ienaidnieka
aizmugurē un kurā izvietots jātnieku eskadrons. Tika izveidotas četras grupas.
Šaršuns ietilpa desmit cilvēku grupā, kuras uzdevums bija uzbrukt pirmajiem.
Šaršuns veda grupu pa sev vien zināmām takām, veda pāri aizsalušai upei. Taču
pirms uzbrukuma sākuma sabojājās līdzpaņemtais ložmetējs. Tomēr uzbrukums
vienalga notika. Broņislavs Šaršuns pirmais kopā ar grupas komandieri devās
uzbrukumā, aizraujot sev līdzi pārējos kareivjus. Ienaidnieks metās bēgt,
pametot gūstekņus, kritušos, ložmetēju, 14 zirgus un armijas piederumus
Pēc mēneša Broņislavs Šaršuns kopā ar savu vienību turpināja kara gaitas
Zemgalē, Bauskas apkaimē cīnoties pret bermontiešiem. Uzzinot, ka Lietuvā,
Žeimes miestā (šodien Žeimeles pilsētiņa) vācu žandarmi varmācīgi izturas pret
iedzīvotājiem, Šaršuna batalijona komandieris izveidoja brīvprātīgo vienību,
kuras uzdevums: apiet miestu, lai straujā uzbrukumā sagūstītu žandarmus.
Brīprātīgo vidū bija arī Broņislavs Šaršuns. Viņš pieteicās pārgriezt Žeimē
telefona vadu, lai žandarmi nevarētu izsaukt palīgspēkus no tuvumā dislocētajām
bermontiešu daļām. Broņislavs, vadu pārgriezis, atgriezās vienībā un kopā ar to
devās uzbrukumā ēkai, kur atradās žandarmi. Vienība atgriezās savās pozīcijās ar
14 gūstekņiem, ložmetēju, 2 kastēm ar rokasgranātām, 3 zirgiem.
1920.gada
janvārī Broņislava Šaršuna pulks cīnījās pret lieliniekiem Latgales frontē.
Naktī no 12. un 13. jūniju ( citos avotos-14.-15. jūnija naktī) Broņislavs
paveica varoņdarbu, par kuru 1921.gadā tika apbalvots ar III šķiras Lāčplēša
Kara ordeni. Viņš kopā ar septiņiem ( desmit?) karabiedriem leitnanta Aleksandra
Bērziņa vadībā Ignalinas muižas tuvumā atklāja uguni ienaidnieka aizmugurē,
izjaucot lielinieku nodomu ielenkt latviešu armijas daļu. Tika saņemti gūstekņos
un nozīmīgas trofejas. Dienu vēlāk Broņislavs piedalījās izlūkgājienā uz
Kostrovas sādžu, kur pārgrieza telefona vadus, iebruka ienaidnieka ierakumos,
piespiežot tos bēgt. Šim varoņdarbam sekoja ne mazāk svarīgais iebrukums
Krupovas ( Kupravas?) sādžā. B.Šaršuns ar vieglo ložmetēju piezagās pie
ienaidnieka pozīcijām un atklāja uguni. Rezultātā ienaidnieka vienība tika pilnā
sastāvā sagūstīta: deviņi sarkanarmieši ar smago ložmetēju, iegūts telefona
aparāts un medikamentu krājumi.
Pēc tam, kad 1920.gada 11.augustā bija noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas
miera līgums, Broņislavs Šaršuns līdz nākošā gada martam vēl palika armijā. Pēc
demobilizācijas viņš atgriezās savā pagastā, lai nodarbotos ar zemkopību. Kā
Latvijas brīvības cīņu dalībniekam Broņislavam Šaršunam tika piešķirts muižas
zemes gabals ar vecu māju. Jaunsaimnieks savu viensētu iedēvēja par
‘’Varoņiem’’. Veco ēku izremontēja un tajā iekārtoja linu pieņemšanas punktu, no
kurienes linus ar zirgiem veda uz Nīcgales staciju. ’’Varoņiem’’ bija liels
augļu dārzs. Broņislavs Šaršuns ar ābelēm apstādīja 2 hektārus. Dažas viņa
stādītās ābeles zaļo, zied, dod augļus vēl šodien. Vecie kalupieši atceras, ka
jaunsaimnieka sapnis bija – apstādīt ar ābelēm visu viņa piešķirto zemi. Pašu
ģimenes vajadzībām jaunsaimnieks turējis trīs govis un divus zirgus.
Viņam bija arī dažas valsts piešķirtas privilēģijas, kuras B.Šaršuns, dzīvojot
laukos, gandrīz neizmantoja. Tomēr vienu reizi to darīja, taču ne savā, bet
pagasta zemnieku vārdā. 1928.gada 12.jūnijā viņš uzrakstīja lūgumu Valsts
Prezidentam, izklāstot situāciju ar Kalupes ezera un Dubnas upes ūdeņiem, kas
pārplūstot pagastā nodara lielu postu sešiem zemes īpašniekiem. Stāvokli vēl
pasliktināja pie Līvāniem uzceltās divas dzirnavas, kas par 15 pēdām pacēla
ūdens līmeni. Šaršuns uzsvēra, ka šo Kalupes zemnieku labklājība ir tieši
atkarīga no diviem Līvānu rūpniekiem, un lūdza Prezidentu glābt zemniekus no
acīmredzama posta. Prezidents varēja sniegt vienīgi padomu, ko viņš arī darīja,
pašrocīgi uzrakstot uz B.Šaršuna lūguma rezolūciju, ka lieta nokārtojama tiesas
ceļā.
Broņislavs Šaršuns kalupiešiem palicis atmiņā ne vien kā lauksaimnieks, bet arī
kā aktīvs sabiedrisks darbinieks. Viņš bija Kalupes pagasta valdes loceklis un
abi ar dzīvesbiedri darbojas aizsargu organizācijā, piedalījās visos aizsargu
rīkotajos pasākumos. Lāčplēša dienā ik gadu brauca uz Rīgu, kur notika Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieru godināšana.
Broņislavam Šaršunam bija divi dēli - Vitālijs un Henrihs. 1939.gadā Vitālijs
gandrīz noslīka Kalupes ezerā, tika izglābts, bet bija ļoti saaukstējies -
saslima ar plaušu tuberkulozi un drīz vien nomira. Viņš ir apbedīts Kalupes
kapsētā. Otrs dēls, vāciešiem atkāpjoties, devās uz rietumiem, viņa tālākais
liktenis nav zināms.
1940.
– „baigā gada” rudenī – Latvijas Brīvības cīņu varonis, Kalupes pagasta zemkopis
Broņislavs Šaršuns tika apcietināts un dzimtajā pusē vairs neatgriezās. Viņa
pēdas izgaisušas ieslodzījuma vietās Sibīrijā 1943.gadā. Pēc J.Staļina nāves,
kad izsūtītos reabilitēja, viņa sieva Antoņina esot atgriezusies un redzēta
Kalupē, bet par viņas turpmāko likteni nekas nav zināms.
Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Broņislava Šaršuna kapa vietā Kalupes kapsētā
uzstādīts dzelzs krusts; šeit ir arī viņa dēlu Vitālija un Henriha Šaršunu kapa
vietas.
Broņislavs Šaršuns ir mana vectēva onkulis (tēva brālis). Rakstot par viņu
izmantoju dzimtas locekļu atminas, kā arī divas publikācijas: Daugavpils
rakstnieces Anitas Liepas rakstu „Latgales Laikā” (1997.gada 8. novembra numurā)
un Henriha Kivlenieka grāmatu „ Kalupe un kalupieši” (Latgales Kultūras centra
izdevniecība, Rēzekne, 2009), kurā ir Ērika Jēkabsona atmiņas.
Attēli:
1. B.Šaršuns ar sievu Antoņinu ( dzim. Pabērzu)
2. B.Šaršuns - linu pieņemšanas punkta īpašnieks
3. B.Šaršuna dzimtas locekļi - brāļa Staņislava dēli Vladislavs un Jānis Šaršuni
ar ģimenēm (Vladislavs ar sievu Moniku, Marija un Jānis Šaršuni, Venita
(Vladislava un Monikas meita) ar dēlu Ansi Aniņu)
2009. gada novembris
Špoģu vidusskola
Sagatavoja 6.a klases skolniece Amanda Šaršune
Konsultants skolotāja Valentīna Ivanova
Ievietots ar PBLA atbalstu