INTS RUPNERS
komerciālo apdrošinājumu speciālists;
baltiešu un latviešu sabiedrisks un politisks darbinieks ASV;
Latvijas brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis.
Atmodas laikā vadīja Amerikas latviešu apvienības (ALA) sadarbību ar Latviju
Ints Rupners dzimis 1941. gadā, Rīgā. Kopā ar māti
1944.gada augustā aizbrauca uz Vāciju. 1949. gadā Libekā, latviešu bēgļu
nometnē, uzsāka skautu un skolas gaitas. 1950.gada decembrī, nepabeidzis
3.klasi, izceļoja uz ASV. Studijas uzsāka inženierzinātnēs Ņujorkas pilsētas
koledžā. To beidza 1964. gadā kā vēsturnieks. 1959.gadā sāka vadīt skautus
Ņujorkā, dejoja tautas deju ansamblī “Trejdeksnis”. Spēlēja futbolu Ņujorkas
Daugavas Vanagu komandā “NY Latvians” (Ņujorkas latvieši).
Studiju
laikā uzsāka sabiedrisko un politisko darbību, piedalījās Baltiešu studentu
biedrības dibin āšanā un vadīšanā Ņujorkas pilsētas universitātē. Biedrība
gādāja par kulturāliem priekšnesumiem un nodarbojās ar politiska rakstura
jautājumiem. Baltiešu studentu biedrība, sadarbojoties ar dažām citām studentu
grupām, 1960.gadā izjauca ASV komunistu partijas pirmā sekretāra G. Hola (Hall)
uzstāšanos universitātē.
Pēc studiju beigšanas Ints Rupners septiņus gadus dienēja ASV armijas rezervēs.
1965.gadā I. Rupners, atbalstot Ulža Gravas aicinājumu, iesaistījās baltiešu
apelācijas akcijā pie ANO mītnes Ņujorkā. Šīs akcijas rezultātā notika viena no
vislielākajām baltiešu masu demonstrācijām ar 15 000 dalībnieku. Demonstrācija
sekmēja baltiešu organizācijas BATUN (Baltic Appeal to the United Nations)
nodibināšanos. BATUN valdē I.Rupners darbojās vairāk nekā 20 gadus, tai skaitā
septiņus gadus bija BATUN prezidents.
1970.gados I.Rupners tika uzaicināts piedalīties latviešu Patiesības fonda
izveidošanā. Fonda mērķis - sagādāt līdzekļus, lai ASV tiesu sistēmā aizstāvētu
kara noziegumos nepatiesi apvainotos latviešus. Patiesības fonda valdē Ints
Rupners darbojās vairāk nekā 15 gadus.
1989.gadā
Ints Rupners tika ievēlēts ALA (Amerikas Latviešu Apvienības) valdē un izveidoja
nozari Sadarbība ar Latviju (SAL), bija tās vadītājs līdz 1992. gadam. Kā
SAL vadītājs uzskatīja, ka SAL mērķis ir apzināt organizācijas, grupas un
atsevišķas personas, kuras jau sadarbojas ar dažādām grupām Latvijā, īpaši
Tautas fronti, un koordinēt šo dažādo grupējumu sadarbību tā, lai tā kalpotu
kopējām interesēm. SAL darbs izpaudās dažādu izmaiņas programmu izkārtošanā,
tiešā palīdzībā Tautas frontei un informācijas apmaiņā. SAL atbalstīja Latvijai
labvēlīgus saimnieciskos pasākumus, sagādāja Tautas frontei sakaru un saziņu
technoloģiju un izplatīja informāciju par Amerikas Latviešu Apvinību, Pasaules
Brīvo Latviešu Apvienību u.c. SAL priekšsēdis Ints Rupners ir pavadījis Latvijas
valdības pārstāvjus saimnieciskās sarunās ASV biržās un banku organizācijās, kā
arī politisko kontaktu veidošanā. Izveidoja un ievadīja programmu Talcinieki
Latvijai. Projekta Talcinieki Latvijai programma augstu novērtēta.
1992.
gada 9. maijā ALA 41. kongresā Intu Rupneru ievēlēja par ALA priekšsēdi. Jau kā
ALA priekšsēdis Ints Rupners ALA 42. kongresā uzsvēra, ka ALA 40 gadus darbojās
vienotībā ar vienotu mērķi, lai Latvija atgūtu neatkarību, bet ALA mērķis pēc
Latvijas neatkarības atgūšanas ir darboties, lai neatkarību nodrošinātu un lai
palīdzētu Latvijai virzīties uz priekšu.
Ints Rupners tikās ar Latvijas Republikas valdību, Saeimas locekļiem un partiju
pārstāvjiem galvenokārt, lai kārtotu ASV latviešu palīdzību valstij un veicinātu
sadarbību starp ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem un Latvijas valdību.
Beidzis ALA priekšsēža darbu 1996. gadā, Rupners atgriezās ALA darbā 2000. gadā
un trīs gadus vadīja ALA revizijas komisiju. Laikā no 1989. gada līdz 1996.
gadam, bija arī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes loceklis.
2003. gadā uzņēmās Latvijas brīvības fonda (LBF) pārvaldes priekšsēža
pienākumus. Fonda uzdevums ir gādāt līdzekļus PBLA darbībai, ieguldot tautiešu
saziedoto naudu ASV vērtspapīru tirgū. LBF ir arī aizdevis gandrīz $1 miljonu
Latvijas pašvaldībām vietējās infrastruktūras uzlabošanai uz ļoti izdevīgām
procentu likmēm.
Kopš
1959. gada Rupners ir aktīvi darbojies Latviešu skautu kustībā, vadot skautus
Ņujorkā, darbojoties kā ASV jendas skautu priekšnieks un Pilnvarnieku padomes
loceklis un kā vadītāju kursu inspektors. Pēdējā amata ietvaros ir piedalījies
piecos dažādos vadītāju kursos Latvijā kā skautu pakāpes vadītājs.
Pašreiz ir Daugavas Vanagu Ņujorkā revizijas komisijas priekšsēdis, Ņujorkas
latviešu organizāciju padomes revizijas komisijas loceklis, Amerikas latviešu
palīdzības fonda padomes loceklis, ASV jendas skautu priekšnieks, Pilnvarnieku
padomes loceklis, vadītāju kursu inspektors, un LBF pārvaldes priekšsēdis.
I.Rupners maizes darbā strādāja apdrošinājumu laukā. Sākumā darbs bija
apdrošinājumu firmā par sūdzību izmeklētāju, bet vēlāk firmā General Electric
par riska pārvaldnieku ar uzdevumu pasargāt firmas aktīvus no riska.
Pensionējies 2001. gadā.
Precējies ar Ilzi Eglīti, pazīstamu guntiņu vadītāju un bijušo Ņujorkas latviešu
skolas skolotāju. Izaudzinātas un izglītotas divas meitas, Māra un Indra.
ATTĒLI:
1. 1972.gads. BATUN prezidents Ints Rupners gada sapulcē uzrunā dalībniekus.
BATUN darbība lielā mērā veicināja ASV baltiešu vienotību (baltiešus ASV pēc
organizētības vērtē kā 2. – 3. nozīmīgāko cittautiešu grupu – pēc ebrejiem un
grieķiem).
2. Viss Inta Rupnera mūžs saistīts ar skautiem. I. Rupners (pirmais) – 3. Lielās
nometnes komendants – skautu gājiena laikā nometnes laukumā. 3.nometne Ņujorkā
bija lielākā ārpus Latvijas (900 dalībnieku).
3. I. Rupners (no labās) gaidu un skautu vadītāju sagatavošanas nedēļas kursos
Latvijas jauniešiem Lielupē (Jūrmalā) 1991.gada jūlijā.
4. 1992.gadā Intu Rupneru ievēlēja par ALA priekšsēdi. Ar ALA kongresa
delegātiem un viesiem: (no kreisās) Viesturs
Zariņš (Kanāda), Karina Pētersone (Latvija), Gunārs Meirovics, Anatolijs
Gorbunovs (Latvija), Ints Rupners, Kārlis Ķuzulis, Dainis Rudzītis (kongresa
vadītājs).
5. 1996.gada martā ASV Centrālās un Austrumeiropas (CEEC) koalīcijas virsotņu
tikšanās ar ASV prezidentu. Prezidents Bils Klintons vidū, Ints Rupners –
pirmais no labās. Koalīcija bija ietekmīga politiska apvienība, kas ASV
pārstāvēja 26 miljonus cilvēku.
2006.gada maijā
Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja skolas novadpētnieki sadarbībā ar Intu Rupneru.
Darba vadītāja skolas bibliotekāre Biruta Pokule.