ANDRIS RUKS
inženieris hidrotehniķis, meliorācijas
speciālists,
mednieks un trofeju kolekcionārs.
Atmodas notikumu dalībnieks, LTF biedrs
Andrim Rukam šūpulis kārts 1937. gada 22. jūlijā
Jaunpiebalgā „Vecsevišķos” vecāku Voldemāra (1912.) un Nadīnas (1914.- 2000.)
ģimenē. Andra bērnības rotaļu biedri bija brāļi Jānis (1936.) un Valdis (1942.).
Skolas gaitas Andris uzsāka 1945. gada rudenī Jēkaba pamatskolas 2.klasē. 1947.
gadā mācījās Abrupes pamatskolā, bet 1948. gada pavasarī, kad vecāki pārcēlās
dzīvot uz Rīgas raj. Carnikavu, Andris mācījās Ādažu 7.gad. pamatskolā, 1951.
gadā to absolvēja ar izcilību. Tā paša gada rudenī Andri Ruku uzņēma bez
iestājeksāmeniem Rīgas lauksaimniecības tehnikuma būvniecības nodaļā, to beidza
1955. gadā kā būvtehniķis. Tālāk bija doma – augstākās izglītības iegūšana,
tādēļ tā paša gada rudenī viņu uzņēma bez iestājeksāmeniem Latvijas
Hidromeliorācijas fakultātē, to absolvēja 1960. gadā kā inženieris
hidrotehniķis. 1960. gada septembrī A.Ruks uzsāka darbu Latvijas Valsts
Meliorācijas institūtā, meža meliorācijas nodaļā kā inženieris. Viņš stāstīja:
„1963. gadā, paklausot direktora aicinājumam – stāties PSKP, lai paši
latvieši ieņemtu vadošos amatus institūtā, es iestājos partijā un mani nozīmēja
par projekta galveno inženieri meža meliorācijas projektēšanai Rīgas- Jūrmalas,
Bauskas, Jaunjelgavas, Slates, Daugavpils MRS.”
1966.
gadā, kad nodibināja Kūdras ieguves projektēšanas daļu, Andri Ruku nozīmēja par
daļas priekšnieku. Nākamajos 6 gados ar viņa līdzdalību izprojektēja pakaišu un
kompostējamās kūdras objektus visos Latvijas rajonos (piemēram, Aizkraukles
rajonā - Ērgļu purvs, Tīrais purvs – Secē). 1972. gadā Kūdras daļa darbu beidza.
Andri Ruku iecēla par Meliorācijas daļas priekšnieku astoņos Kurzemes rajonos un
Kaļiņingradas apgabala Ņemunas rajonā. 1989. gadā Latvijā (daļēji sabiedrības
spiediena rezultātā) samazināja meliorācijas apjomus, tādēļ no Lauku
Meliorācijas daļām izveidoja vienu daļu visā Latvijā, par tās vadītāju iecēla
Andri Ruku.
Kad Latvija atguva brīvību, meliorācijas lomu valsts vairs nenovērtēja un
līdzekļus nepiešķīra. 1993. gada janvārī Andris Ruks aizgāja no institūta,
pārgāja darbā Jaunjelgavas virsmežniecības Ērberģes mežniecībā par mežsargu.
2001. gadā 1. janvārī samazināja valsts meža dienestā strādājošo skaitu, tādēļ
Andri Ruku kā pensionāru no darba atbrīvoja.
Andris
Ruks savās atmiņās stāsta mazmeitai Lāsmai: „Būdams partijā, es varēju vadīt
uzņēmumus Latvijā (tāds bija noteikums padomju zemē), citādi par vadītāju iecēla
cittautiešus, kuri bija partijas biedri. No partijas izstājos 1990. gadā, bet
jau pirms tam, kad 1985.g .sākās „perestroika” Padomju Savienībā, tad 1988.gadā
Latvijas tautas inteliģence savā Radošo savienību sanāksmē, uzdrīkstējās pacelt
savu balsi par to, lai latviešu tauta pati varētu lemt savu likteni, būtu brīva
valsts.
Tāpat sanāksmē aicināja nosodīt padomju varas noziegumus Latvijā, atzīt par
nelikumīgām 1941., 1949.gada deportācijas un citus netaisnīgi sodītos cilvēkus
un visus reabilitēt. Ļoti svarīgs notikums bija Tautas frontes dibināšana, tajā
masveidā iestājās ļoti daudzi iedzīvotāji. Es Tautas frontē iestājos 1988.gada
30.novembrī, lai kopā ar citiem izteiktu savu protestu pret netaisnību un
cīnītos par Latvijas neatkarības atgūšanu. Tajā laikā es strādāju Rīgā.
Mana tautas frontes nodaļa bija Meliorācijas projekta institūtā, tās
priekšsēdētājs Reiters. Manas biedra kartes Nr.11202573. Kā Latvijas Tautas
frontes dalībnieks, piedalījos dažādos pasākumos. Vissvarīgākais pasākums manā
skatījumā bija 1991.g. janvāra barikāžu laiks, kad mēs ar „plikām rokām”, t.i.,
bez šautenēm, bez citiem ieročiem, bet saliedēti, stingri kā klints, dežūrējām
Vecrīgā, lai stātos pretī armijai, tankiem, ja tie uzbruktu. Es kopā ar citiem
10 cilvēku grupu no institūta stāvējām un sargājām Vāgnera ielā pie Krievu
Drāmas teātra. Mēs mainījāmies ik pēc 12 stundām, toreiz nedomājām par to, ka
varētu arī zaudēt dzīvības, bet domājām, kā nosargāt, aizstāvēt savu zemi,
valdību. Baiļu nemaz nebija, jo mēs bijām tūkstoši. Latviešu tautas griba
uzvarēja. Barikāžu laiks – tās bija no atmiņas neizdzēšamas dienas. Nu esam
brīvi, noteicēji savā zemē.”
Andris
Ruks veica ne tikai tiešo darbu profesijā, viņam bija arī vaļasprieks, kas
palīdzēja atslābināties no ikdienas darbiem. Viņš bija institūta medību
kolektīva prezidents (1967. – 1995.), Rīgas padomes prezidentloceklis (1967. –
1992.), Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības revīzijas komisijas
priekšnieks (1978. – 1991.), Mednieku un makšķernieku biedrības godabiedrs (kopš
1986.g.).
Jau 1976. gadā A.Ruks nopirka Aizkraukles raj. Mazzalves pagastā „Garvēderus” un
tur ierīkoja medību bāzi un 5 gados nodibināja mednieku kolektīvu. Medību bāzē
„Garvēderos” mednieki pirms došanās medībās pakavējas pie Mednieku Dieviņa, kurš
novēl labu veiksmi. Andrim Rukam kā kaislīgam medniekam ir daudz medību trofeju.
Viņš savās mājās „Krūmiņos” ierīkoja medību trofeju izstādi, ar kuru var
iepazīties ekskursanti. Medību suņi, kuri palīdz medībās, ir takšu šķirnes suņi.
Ekskursanti var apskatīt suņu kapsētu, kurā apglabāti mednieku medību suņi.
1960.gadā A.Ruks apprecējās ar Dzidru Rumpi. Abi izaudzinājuši divas meitas:
Sandru (1961), Evitu (1970). Kopš 1993.gada A.Ruka ģimene dzīvo Mazzalves
pagasta „Krūmiņos”, kur meita Sandra audzē šķirnes sporta zirgus.
A.Ruka telefons „Krūmiņos” – 6324402
ATTĒLI:
1. A.Ruks – Latvijas Tautas frontē iestājoties 30.11.1988.
2. Meliorācijas projektēšanas institūta darbinieki sanāksmē 1980.g., kad 8
darbiniekiem piešķīra goda nosaukumu „Institūta darba veterāns”, A.Ruks - otrais
no labās.
3. Baltijas Meliorācijas projektēšanas institūtu speciālistu tikšanās Tallinā
1985.g. A.Ruks - piektais no kreisās.
4. A.Ruks „Krūmiņos” pie medībās iegūtām trofejām 1992.g.
2003.g. novembris.
Mazzalves pamatskola
Sagatavoja 8.klases skolniece Lāsma Kļaviņa (mazmeita).
Konsultante – vēstures skolotāja, novadpētniece Emīlija Varkale.
LIIS izstrādne