
Tiesību zinātņu maģistre valsts
tiesībās
5.,6.,7. un 8.sasaukumu Saeimas deputāte
Mecenāte, piedalījusies daudzu kultūras projektu īstenošanā
Aktīva Atmodas dalībniece
Anta Rugāte (dzimusi Antonija Lūriņa) piedzima 1949.g. 16.
aprīlī Ludzas rajona Rundānu pagastā. Tēvs - Antons, māte - Leonora (dzimusi
Kiščenko). 1966.g. beidza Rīgas 6. vidusskolu. Jau skolas laikā no 1963.g.
strādāja administratores darbu LPSR Valsts filharmonijā un 1956.g. paralēli
skolai uzsāka mācības J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas teātra
fakultātē. Kopš 1966.g. publicējas presē un radio.
1975.g. beidza LVU Svešvalodu fakultātes franču valodas nodaļu. No 1974.g.
strādāja Latvijas televīzijā par diktori, žurnālisti un redaktori. 1974.-1993.g.
vadīja autorprogrammas “Mazpilsētu ritmi”, “Ģimenes dialogi”, “Vārds”,
“Latgola”, ‘’Latgolas laikagrōmota”. 1981.g. beidza Maskavas Starptautisko Radio
un televīzijas institūtu ar speciālo prakses kursu žurnālistikā, iegūstot
sertifikātu publiskās runas pasniegšanas metodikā.
1982.- 1991.g. pasniedzēja Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes
Žurnālistikas katedrā. 1997.- 2003.g. publiskās runas pasniedzēja Latvijas
Universitātes Humanitārajā institūtā. 1997.g. saņēmusi Francijas Kultūras
ministrijas mācību stipendiju “Kultūras politika un administrēšana”. 1998.g.
uzsāka studijas publisko tiesību bakalaura programmā Latvijas Policijas
akadēmijā, 2004.g. iegūstot maģistra grādu valsts tiesību zinātnē.
1993.g. Daugavpils televīzijas mākslinieciskā vadītāja. 1993.g. dibināja
“Atbalsta fondu pāvesta Jāņa Pāvila II sagaidīšanai”. 1998.g. dibināja
sabiedrisko organizāciju “Raiņa Jasmuižas fonds” un bija tās valdes locekle.
Latviešu katoļu akadēmiķu un studentu apvienības “Dzintars” filistre. Latvijas
Teātra darbinieku Savienības un Latvijas Žurnālistu Savienības biedre.
No 1988.g. organizē regulārus velobraucienus “Latgolas skūla”. Labdare un
atbalstītāja grāmatām: Francis Trasuns “Dzīve un darbi”, “Es mīlu Latgali”,
R.Kaminska “18. gadsimta glezniecība Latgalē”, Ilona Salceviča “Gadsimts
latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā”, B.Mārtuževa “Gaismas lāse”, “Loba
dīna”(Latgales dāvinājums pāvestam Jānim Pāvilam II), Inta Ruka “Mani lauku
ļaudis”, “Gaismu sauca: Auseklis un Pīters Miglinīks - 150!”, “Renātes pēdējā
skolas burtnīca” un piemiņas cilnim Francim Trasunam pie Jēkaba katedrāles Rīgā
un citiem projektiem.
Piedalījās Latvijas Tautas frontē (LTF). 1993.g. 5. Saeimas vēlēšanās ievēlēta
no Latvijas Kristīgo Demokrātu Savienības (KDS) saraksta. Saeimā Vides un
sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, Mandātu un iesniegumu komisijas
sekretāre, Ģimenes un bērnu tiesību apakškomisijas locekle, Latvijas - Francijas
parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja, Latvijas Republikas Nacionālās
grupas locekle Parlamentu savienībā, Saeimas Latgales deputātu grupas “Latgolas
ustoba” koordinatore (1993. - 1998.g.). Parlamentārās mācības Zviedrijas,
Norvēģijas un Kanādas parlamentā no 1994.- 1995.gadam.
1995.g. ievēlēta 6. Saeimā no Latgales Demokrātiskās partijas apvienotā
saraksta. Kristīgo Demokrātu Savienības centrālās valdes un Padomes locekle.
1996. –1998.g. Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre. Saeimā - Mandātu
komisijas sekretāre, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, Izglītības,
zinātnes un kultūras komisijas, Lauksaimniecības apakškomisijas, Bērnu tiesību
apakškomisijas, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un
televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības
interesēm izvērtēšanas locekle.
1996. –1998.g. Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) Latvijas
delegācijas locekle, kopš 1997.g. Eiropas Komisijas un Latvijas parlamenta
apvienotās komisijas locekle. Līdz 6. Saeimas beigām - pie frakcijām nepiederoša
deputāte. 1998.g. augustā iestājās Tautas partijā (TP).
1998.g. ievēlēta 7. Saeimā no Tautas partijas (TP) saraksta. Sociālo un darba
lietu komisijas, Juridiskās komisijas, Pilsonības likuma izpildes komisijas
locekle. 2000.g. maijā ievēlēta par Pilsonības likuma izpildes komisijas
priekšsēdētāju. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas, Īpaši atbalstāmo
reģionu sociālās attīstības apakškomisijas, Eiropas Komisijas un Latvijas
parlamenta apvienotās komisijas Latvijas delegācijas locekle. Latvijas -
Francijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja.
Arī 8. Saeimā ievēlēta no Tautas partijas saraksta. Pilsonības likuma izpildes
komisijas priekšsēdētāja, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un
Ārlietu komisijas locekle, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas,
Sabiedrības integrācijas apakškomisijas, Radio un televīzijas apakškomisijas,
Veselības aizsardzības apakškomisijas locekle, Eiropas Padomes Parlamentārās
Asamblejas Latvijas delegācijas locekle. Latvijas - Francijas parlamentu
sadarbības grupas priekšsēdētāja. TP Nacionālo lietu komitejas vadītāja. TP
Ludzas nodaļas valdes locekle.
Dzimtā valoda - latviešu un latgaliešu, brīvi pārvalda krievu un franču valodu,
lasa un runā angļu valodā.
Atraitne pirmajā laulībā ar rakstnieku Tāli Vaidaru, otrā laulība šķirta. Meitas
Magda (1970.), Laura (1977.), Lāsma (1984.), mazmeitas Marta Antonija (2003.),
Arta (2005.).
Apbalvojumi: Francijas Republikas Goda Nopelnu Ordenis (1997.) un Romas pāvesta
Jāņa Pāvila II svētības raksts turpmākajam darbam (1990.).
Malnavas koledžā Anta Rugāte viesojas regulāri un dāvanā vienmēr atved vērtīgu
grāmatu klāstu. Viņas emocionālās un aizkustinošās uzstāšanās ir ļoti pamācošas,
audzinošas un vajadzīgas jaunajai paaudzei latviskās dzīvesziņas veidošanā.
ATTĒLI:
1. Ar mazmeitu Martu Antoniju 2003. gadā.
2. A.Rugāte kopā ar kardinālu Jāni Pujatu un ciļņa autoru Aigaru Bikši pie
Jēkaba katedrāles Rīgā Fr. Trasunam veltītā ciļņa atklāšanas brīdī 2005. gada 4.
maijā.
2006. gada augustā
Malnavas koledža
Sagatavoja Dagnija Mikažāne, 3. grāmatvežu grupas audzēkne.
Konsultēja skolotāja Inta Miņina.
Projekta vadītāja Marija Orupe.