ANDREJS RUBENIS

mehanizators, Daukstu pagasta zemnieku saimniecības “Mālukalni” īpašnieks,
“Baltijas ceļa” un LTF Atbalsta grupas dalībnieks.

Andrejs Rubenis dzimis 1939. gada 20. jūlijā. Viņa dzimtās mājas Daukstu pagasta “Mālukalni”. Saimniecību ar šādu nosaukumu bija izveidojis 1938. gadā Andreja tēvs, Gulbenes rajona Elstes Piensaimnieku sabiedrības valdes priekšsēdētājs un vēlāk Latvijas Piensaimnieku centrālās sabiedrības priekšsēža biedrs Jūlijs Rubenis. Sākoties 1949.gada represijām, Rubeņu ģimeni izsūta uz Sibiriju. Mazais Andrejs kopā ar māti nokļūst izsūtījumā Tomskā uz septiņiem gadiem. Viņš skolā 1. klasē bija sācis mācīties Gulbīša vidusskolā, bet Tomskā atkal no jauna bija jāmācās 1. klasē, protams, krievu valodā. “Pateicoties mātes uzstājībai, neaizmirsu latviešu rakstību un lasīšanu,” stāsta Andrejs Rubenis. “Skolā vislabāk padevās vēsture, ģeogrāfija, arī dabas zinības.”
Tā kā interesēja tehnika, tad pēc atgriešanās no izsūtījuma Andrejs beidza Jaungulbenes arodvidusskolu. Strādāja Zinātniskās pētniecības saimniecībā Krimuldā. Vēlāk atgriezās dzimtajā pusē un sāka strādāt Beļavas pagasta kolhozā “Gulbene” par šoferi. Sieva Arta bija mākslīgās apsēklošanas speciāliste. Kopā ar sievu un abām meitām Ilvu un Rainu dzīvoja Beļavas pagasta “Mālukalnu” mājās Ozolkalnā. Uzsāka mācības neklātienē Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, bet vecāku smagās slimības dēļ to nebeidza.
Andrejs Rubenis ir pateicīgs par atbalstu, ko dzīvē saņēmis no darbabiedriem un draugiem. Vērtīgus padomus un atbalstu guva no Krimuldas saimniecības direktora Ernesta Sovera. “Vēlāk Ojārs Krevics, Dzintars Bērtiņš, Guntis Grīnšteins – visi šie cilvēki man ir palīdzējuši labāk izprast dzīvi, mācījuši būt savaldīgākam, cienīt jebkuru darbu,” atceras Andrejs Rubenis.
Atmodas laikā Andrejs Rubenis bija aktīvs LTF kolhoza”Gulbene” atbalsta grupas dalībnieks. Viņš divas reizes piedalījās LTF organizētajās manifestācijās Rīgā (1989.), bija arī “Baltijas ceļa” dalībnieks. “Sirds Latvijas neatkarībai piederēja tālajā Tomskā izsūtījuma gados, kā arī vēlāk un visu mūžu, tāpēc biju aktīvs Atmodas notikumu dalībnieks un rosināju tajos iekļauties arī meitu Rainu,” stāsta Andrejs.
Tiesības uz savām dzimtas mājām “Mālukalniem” Daukstu pagastā Andrejs Rubenis atguva deviņdesmito gadu sākumā. Viņu un ģimeni tur sagaidīja pussagruvusī kūts un atkritumu kaudze tieši pie ēkas galvenās ieejas. Tagad te smaržo visas ģimenes rokām aprūpētās rozes. Andrejs Rubenis ar sievu Artu un meitām Rainu (Raina Karule) un Ilvu savlaik ieguldīja lielu darbu zemnieku saimniecības attīstībā.

“Gluži tukši aizgājušie gadi nav bijuši. Žēl tikai, ka agri no sievas nācās šķirties. Viņu pieveica smagais darbs un vēlāk ļaunais audzējs. Ir izaudzinātas divas meitas, bet tagad kārta četriem mazbērniem, kuri jau paaugušies un mācās skolā. Darāmā vēl daudz! Lai tikai turas veselība!” atzīst Andrejs Rubenis. Andrejam visu dzīvi ir paticis būt cilvēkos. Viņš spēlēja teātri, piedalījās un vēl tagad piedalās deju kolektīvā. Patīk makšķerēt agrās rīta stundās.

Attēli:
1. A. Rubenis ar meitu Ilvu un mazbērniem
2. Meita Ilva ar bērniem Mārtiņu un Inesi

2004.gada aprīlis

Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja 8. klases skolniece Inese Boroduško.
Konsultēja bibliotekāre Biruta Pokule. Datorkonsultante direktore Sofija Sudarova.

LIIS izstrādne