ELMĀRS ERNSTS ROZĪTIS
Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus
Latvijas (LELBĀL) arhibīskaps.
1999.gadā par nopelniem Latvijas labā apbalvots ar III pakāpes Triju Zvaigžņu
ordeni
Elmārs Ernsts Rozītis dzimis 1948.g. 30. martā Vācijā,
Eslingenā pie Nekaras. Uzauga intelektuālā ģimenē, mācītāju dzimtā,
garīdzniecības tradīcijām bagātā mājā. Tēvs mācītājs
Elmārs Voldemārs Rozītis (1909-1981).
Māte, Anni – Erna (Stange) Rozīte (*1920) strādāja kā bērnu ārste. Vectēvs
Ernsts Stange - Rīgas Mārtiņa baznīcas mācītājs, vecāmāte Anna Stange -
zobārste.
E.E.Rozītis apmeklēja Eslingenas Plīnsavas pamatskolu (1954 –1958), pēc tam
mācījās Georgi humanitārajā ģimnāzijā (1958-1966) ar latīņu valodu kā
pamatvalodu un sengrieķu valodu. Studēja trijās universitātēs: Tībingenas,
Hamburgas, Vīnes. Nolika eksāmenu baznīcas mūzikā, ieguva arī ērģelnieka
akreditāciju. Viņa mācību spēki bija ievērojami teologi: Helmuts Tīlike
(Thielicke), Ulrich Wilchens, Kurt Lüthi u.c. 1973.gadā E.E.Rozītis Tībingenas
universitātē teicami nolika valsts eksāmenu evanģēliskajā teoloģijā un saņēma
ieteikumu akadēmiskajam darbam.
Tomēr
viņš deva priekšroku baznīcas darbam, jo tolaik latviešiem bija ļoti vajadzīga
garīgā aprūpe. Par mācītāju viņu ordinēja tēvs, prāvests E.V.Rozītis 1973.g 13.
maijā. Kā mācītājs viņš aprūpēja latviešu draudzes un kopas Memingenē, Etlingenē
Freiburgā, Kaizerlauternā, Minhenē, Vircburgā, Eslingenā, Ludvigsburgā. 1973. –
1975.g. blakus draudzes darbam specializējās baznīcas administrācijā,
pedagoģijā, homilētikā, nolika augstāko Baznīcas eksāmenu.
Trīsdesmit četru gadu vecumā E.E.Rozīti ievēlēja par Vācijas iecirkņa prāvestu
un Baznīcas virsvaldes locekli, kopš 1987.g. viņš arī Baznīcas virsvaldes
prezidija loceklis. Kā prāvestam E.E.Rozītim bija uzdevumi rietumu Eiropas
baznīcu sadarbībā, dienesta braucieni uz Angliju, Zviedriju, Ameriku,
Austrāliju.
E.E.Rozītis, atcerēdamies šo laiku, sacīja:
Kad pirms vairāk nekā 50 gadiem latvieši svešā zemē ar neiedomājamu lielu
dedzību un piepūli pulcējās vienkopus savās draudzēs, lai pateiktos Dievam
latviešu valodā, arhibīskaps T.Grīnbergs teica: „Svešinieki grib mūs iznīcināt,
draugi asimilēt, bet mēs gribam palikt latvieši. Visā pasaulē latviešu draudzes
daudzu gadu garumā vairāk domā par tautu un baznīcu Latvijā nekā paši par sevi.
1990. g. svecīšu akcijā uz Latviju nosūtījām 48.000 svecīšu.
Par Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas laiku E.E.Rozītis saka:
1990. g. Annabergā notika pirmā plašākā tikšanās ar garīdzniekiem no
Latvijas: Māri Dozi, Ati Vaickovski, Aivaru Beimani,
Sarmīti Fišeri, Artūru Bobinski, Ilgoni
Alpu, Kasparu Dimiteru un citiem. Sekojot līdzi 1991.g. janvāra notikumiem,
piedalījāmies demonstrācijās, akcijās, sūtījām, vēstules, telegrammas, un –
galvenais - lūdzām Dievu, lai viņš mūsu tautu pasargātu no ļauna.
Latvijā dažādā veidā kalpo prāvests Māris Ķirsons, mācītāji Gunārs Ansons,
Kārlis Zuika, diakone Brigita Saiva, u.c.
1994.
g.1.maijā E.E.Rozīti iesvētīja par Latviešu ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas
(LELBĀL) arhibīskapu. Šajā sakarā arhibīskaps uzsver:
Mans uzdevums sakņojas latviešu evanģēliski luteriskās baznīcas pēctecībā: ar
pirmo arhibīskapu K.Irbi, tad ar T.Grīnbergu, kura krustu un zizli lietoju kā
amata zīmi. Tālāk šo amatu izpildīja K.Kundziņš un A.Lūsis (Toronto). Mana
iesvētīšana par Latviešu ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas arhibīskapu notika
Sv.Andreja baznīcā Toronto pilsētā, kur draudzēs tolaik bija apmēram 5 tūkstoši
latviešu, piedaloties Latvijas ev.lut. baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam.
Iesvētīšanu izdarīja zviedru bīskaps Dr.Svenungsons. Dievkalpojumā piedalījās 46
garīdznieki.
Arhibīskaps E.E.Rozītis latviešiem trimdā ir baznīcas svētuma un kristīgās
taisnības sargs. Arhibīskaps veicina ārpus Latvijas draudžu sirsnīgu savstarpēju
sadarbību, baznīcas biroja darbību visos prāvestu iecirkņos: Zviedrijā, Vācijā,
Lielbritānijā, Rietumamerikā, Vidusamerikā, Austrumamerikā, ieskaitot
Dienvidamēriku Kanādā, Austrālijā, kā arī Jaunzelandē. Latvieši svešumā dzīvo no
tā spēka, ko rada Baznīca, kas pārvar visas robežas, un ar savstarpējo
mīlestību, atbildības sajūtu, kas balstās uz kopēju vēsturi un valodu.
Kopš
1971.g. E.E.Rozītis piedalās Eiropas baznīcu konferencēs (KEK), pilnsapulcēs,
Luterāņu Pasaules federācijas asamblejās, Baznīcas virsvaldes plēnumos.
Viesošanās parasti ir apvienota ar kādu pārvaldes sēdi, apgabala konferenci,
draudzes jubileju, garīdznieka ordināciju, ievešanu amatā, sakarā ar Latvijas
ev.lut. baznīcas abu daļu koordinācijas komisijas sēdi utt.
Īpaša vieta ir latviešu un indiešu luterāņu sakariem. 20.gs. 20.gados Latvijas
bīskapa Kārļa Irbes meita Anna Irbe uzsāka misijas darbu Indijā, kurš joprojām
turpinās - LELBĀL ietvaros darbojas Indijas misijas zars ar 12 draudzēm. Kopš tā
laika ar vārdu Latvija un Latvijas baznīcām Indijas luterāņiem saistās tāls,
brīnišķīgas dzīves ideāls. 1999.g. jūlijā Indijas pilsētā Madrasā notika ļoti
sirsnīga E.E.Rozīša uzņemšana (pēc indiešu paražām ar ziedu vītnēm) un tikšanās
ar Luterāņu pasaules apvienības viceprezidenti, Indijas luterāņu prezidenti
mācītāju Prassanu Kumari.
LELBĀL ir lielākā latviešu organizācija aiz Latvijas robežām. Tai ir nopelni
latviskās izglītības uzturēšanā, jo latviešu skolas trimdā darbojas draudžu
paspārnē.
Latviešu vēstniecības ārzemēs vienmēr sadarbojas ar LELBĀL. E.R.Rozītis saka:
Dzīvojot cittautiešu vidū mēs viņus esam iepazinuši, tāpēc varam ar savu
pieredzi būt lietderīgi arī Latvijas sejas veidošanai ārzemēs. Latvijā ir sava
bagātība – ticības nopietnība un pieredze, kas iegūta grūtos laikos. Baznīcai
ārpus Latvijas nāk līdzi īpašs plašums – tik plaša ir Dieva pasaule! Zinot
vienotājspēku, mēs varam izveidot kopību, kas pārvar uzskatu šaurību,
aizspriedumu robežas mūsu dzīvē un sabiedrībā. Sadarbībā ar Latviju šo
savstarpējo bagātinājumu redzu kopējā diakonijas un izglītības sistēmā, kopējos
izdevniecības pasākumos. (Sūtnis Zariņš sadarbībā ar Londonas Bībeles biedrību
palīdzēja Londonā izdot Bībeles izdevumu.)
Arhibīskaps E.E.Rozītis uzrauga Baznīcu, visās draudzēs un kopās ārpus Latvijas,
lai Dieva vārds tiktu pasludināts tīri un skaidri, Sakramenti pareizi pārvaldīti
un to žēlastība lietota pēc Dieva gribas. Viņš ordinē, vizītē, apmeklē, dod
padomus, uzklausa, lemj. Visā, ko arhibīskaps dara, viņš pārliecina cilvēkus par
Dieva varenajiem darbiem.
Garīgo
aprūpi E.E.Rozītis veic, saskaņojot darbību ar virsvaldes viceprezidentiem -
prāvestu Māri Ķirsonu un Dr. Juri Cilni, ar sekretāru Miķeli Striku, ar Eiropas
pārstāvi prāvesti Ievu Graufeldi u.c. virsvaldes locekļiem.
Blakus tiešajam darbam ar draudzēm arhibīskaps par nozīmīgām uzskata arī Gana
vēstules (Gana rakstu vēstījumi parasti saistās ar gada lozungiem, kas izplatīti
kristīgā pasaulē kā starptautiski iesakņojusies tradīcija). Viņš pats daudz
raksta - rakstus baznīcas gada grāmatā, publikācijas preses izdevumos, uzsvaru
liekot uz garīgo ievirzi, un mudina rakstīt arī citus garīdzniekus.
Arhibīskaps E.E.Rozītis ar savām zināšanām, labestību un sirsnību, humoru un
smaidu, iejūtīgo dzīves izpratni, dziļo interesi par vietējiem apstākļiem, un,
personiski iepazīstot darba darītājus, ir iemantojis cilvēku tūkstošu atzinību
un mīlestību. E.E.Rozīša attieksmi raksturo viņa vārdi:
Personīgā pazīšanās un latviešu draudžu satuvināšanās visā pasaulē ir
baznīcas kodols un pamatstruktūra. Pacilājoši piedzīvot, ka ārējās tāles
pārvaramas ticības un mīlestības spēkā. Nevajag braukt tālu, lai apmainītos ar
informāciju: nu to var izdarīt elektroniskā veidā. Personiskā klātbūtne
nepieciešama dzīvai domu apmaiņai, kopējai garīgai dzīvei un uzticības saites
veidošanai, kas nāk no personīgas pazīšanās un uzticēšanās. Dievs mums paredz
jaunu darba lauku: Santpēterburgas draudzē, agrākajā Austrumvācijā, Sibīrijā,
arī Īrijā, kur darba meklējumos atrodas pāri par tūkstoš cilvēku no Latvijas.
2000.
g. 27.maijā Rīgas Domā arhibīskaps J.Vanags salaulāja E.E.Rozīti un Veru
Volgemuti. Tagad visos ceļojumos, kur vien tas iespējams, E.E.Rozītis dodas kopā
ar mūža draugu Veru Volgemuti-Rozīti. Kad
arhibīskaps ir aizņemts, organizējot dievkalpojumus vai runājoties ar
mācītājiem, arhibīskapa kundze iejūtīgi uzklausa cilvēkus, palīdz ar savu
padomu, kas dod svētību baznīcai, draudzēm un visiem latviešiem pasaulē.
Arhibīskaps E.E.Rozītis ir viens no vispazīstamākajiem cilvēkiem latviešu vidū
visā pasaulē. Cilvēks, kas rūpējas par latviešu tautas pastāvēšanu vienotībā un
Dieva mīlestībā. Arhibīskapa Rozīša dzīve ir kā nemitīgs skrējiens – kā patiess
curriculum vitae (curriculum latīniski nozīmē arī skrējiens, riņķojums).
ATTĒLI:
1. Elmārs Ernsts Rozītis. Foto A.Krauze.
2. LEBĀL plenārsēde Bonnā – Annabergā, Vācijā 2004.g. 18. – 23. maijā.
Sēž (no kreisās) prāv. Juris Jurģis, Helēna Andersone, Andrejs Grots,
arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, Miķelis Strīķis, prāv. Ieva Graufelde, Aivars
Ronis.
3. E.E.Rozītis savā pirmajā skolas dienā kopā ar arhibīskapu T.Grīnbergu
Eslingenā pie Nekāras.
4. E.E.Rozītis kopā ar J.Vanagu un M.Plāti
Jēkabpils cietuma kapelas atklāšanā 1995. g. 29. septembrī. Foto S.Purviņa.
5. E.E. Rozītis Austrālijā: no kreisās - Sidnejas latv.ev. lut. draudzes
priekšnieks H.Oksis, draudzes mācītājs K.Maksersons, arhib. E.E.Rozītis
un Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzes mācītājs I.Osis ( Sidneja 1994.g.)
2005. g. marts
Jēkabpils BJC
Materiālu sagatavoja mazpulka dalībnieki un novadpētnieki Annija Kakarāne, Inga
Nestere, Ieva Mikanovska, Līga Nestere, Reinis Vargulis.
Projekta vadītāja skolotāja Spodra Purviņa
LIIS izstrādne