ANSIS ROZENBAHS
Tautsaimnieks, sabiedrisks darbinieks,
saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi
Dzimis 1923.gada 29.decembrī Raņķu pagasta
“Kalnarozes”mājās, lauksaimnieku ģimenē.
Apmeklējis Raņķu pamatskolu un V.Plūdoņa valsts ģimnāziju Kuldīgā. 1943.gada
rudenī tika iesaukts latviešu leģionā. Dienējis prettanku bataljonā un pēc sešu
nedēļu apmācības Liepājā tika nosūtīts uz fronti pie Novosokoļņikiem. Latviešu
leģiona 15. divīzijas rindās iesaistījās arī cīņās Vidzemē un Pomerānijā. Par
varonību cīņās apbalvots ar vairākām goda zīmēm. Nokļuva gūstā un vēlāk bēgļu
nometnē Braunšveigā.
1947.gada janvārī A.Rozenbahs iestājās Baltijas Universitātes tautsaimniecības
fakultātē, kuru pabeidza 1949.gadā. 1950.gadā izceļoja uz Zviedriju.
Pirmos divus gadus Zviedrijā strādāja kā strādnieks metālrūpniecībā un cītīgi
mācījās zviedru valodu. Tad Ansim Rozenbaham laimējās dabūt darbu mazā
elektrisko aparātu fabrikā, saimnieciskā vadītāja postenī. Tālāk ceļš veda uz
Skandināvijas atslēgu, eņģu un skrūvju fabriku, kur, konkurējot ar citiem darba
meklētājiem, viņš tika pieņemts kā saimniecības nodaļas vadītāja asistents. Pēc
desmit gadiem pats kļuva par šīs nodaļas vadītāju. Šajā amatā sagaidīja arī
pensiju.
1950.gadu
sākumā A.Rozenbahs aktīvi tika iesaistīts latviešu sabiedriskajā darbā Daugavas
Vanagos, Latviešu Nacionālā fondā, Zviedrijas Latviešu Centrālā Padomē un
Latviešu palīdzības komitejā. Kad ASV Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība (PBLA)
nodibināja Brīvības Fondu, A.Rozenbahs tika uzaicināts uzņemties
vicepriekšsēdētāja pienākumus Eiropā. Šo amatu godam pildīja 22 gadus.
1966.gadā A.Rozenbahs tika ievēlēts Latviešu Nacionālā Fonda revīzijas komisijā.
1992.gadā LNF padomes sēdē tika nolemts, ka daļa no fonda kapitāla, bez
starpniekiem, tiks izdalīta daudzbērnu ģimenēm Latvijā. A.Rozenbahs bija tas,
kurš naudu nogādāja Latvijā un kopā ar cilvēkiem no Latvijas apbraukāja
daudzbērnu ģimenes Kuldīgā, Talsos, Aizputē, Aizkrauklē, Koknesē, Ērgļos, Ogrē,
Suntažos un citur, lai nodotu naudu.
1979.gadā Jāņu nedēļā Gotlandē notika Brīvās pasaules latviešu dziesmu dienas,
kur A.Rozenbaham bija jāuzņemas saimniecisko jautājumu sakārtošana. 1997.gadā
notika Ziemeļu un Baltijas valstu koru festivāls Visbijā. Šajā sakarā Latvijas
Valsts arhīvs gatavoja izstādi par 1979.gada dziesmu dienām. A.Rozenbahs
palīdzēja sagādāt materiālus par šo kultūras pasākumu. Piedalījies arī 1997.gada
decembrī konferences un izstādes “Trimdas arhīvi atgriežas” sagatavošanā.
1996.gada 18.novembrī saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi par
nopelniem Latvijas labā.
Ansis
Rozenbahs kopā ar dzīvesbiedri Mirdzu regulāri apmeklē Latviju. 2002.gada vasarā
vairākas Kuldīgas skolas un Kuldīgas Novada muzejs dāvanā saņēma vērtīgas ,
trimdā izdotas grāmatas.
ATTĒLI:
1. Ansis Rozenbahs 1945.gada rudenī Libekā.
2. Saviesīgā pasākumā 1999.gada 29.maijā Zviedrijā.
3. Ansis Rozenbahs (baltā jakā)1998.gadā Zviedrijā.
2003.gada martā
V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija
Materiālu sagatavoja: 11.klases skolnieki Toms Meiers un Ilvars Tomsons.
Konsultante: Kuldīgas Novada muzeja jaunāko laiku vēstures speciāliste Jolanta
Mediņa.
LIIS izstrādne