VARIS ROMANCĀNS
policijas darbinieks,
apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
Dzimis 1963. gada 17. decembrī, Viļķenes pagastā. Viļķenē
pavadījis visu bērnību. Mācījies Viļķenes pamatskolā. Tagad šī skola pārdēvēta
par Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolu. Tēvs Vitālijs Romancāns strādāja padomju
saimniecībā (sovhozā) par galveno grāmatvedi.
Vara tēvs Otrā pasaules kara laikā bija nokļuvis Salaspils koncentrācijas
nometnē, pēc vācu atkāpšanās 1944. gada 25. maijā aizvests uz Vāciju, kur
strādājis darba nometnē pie martena krāsnīm.
Māte Valentīna Romancāne pēc kara strādāja Viļķenes pamatskolā. No 1954.- 1980.
Gadam bija skolas direktore. Pēc pamatskolas beigšanas Varis mācījās Limbažu 1.
vidusskolā. Pēc vidusskolas aizgājis dienēt obligātajā karadienestā. Nokļuvis
Murmanskas apgabalā. Pēc dienesta gadu strādājis sovhozā par šoferi. 1985. gadā
sācis strādāt par milici. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas savu karjeru
tālāk veidojis Limbažu policijā.
Par piedalīšanos Atmodas notikumos un barikāžu aizstāvēšanā Varis Romancāns
apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Viņš stāsta, ka
janvāra barikādes atceras tā, it kā tās būtu notikušas vakar.
„No Rīgas atnāca pavēle ierasties uz barikādēm. Tā tas viss arī sākās. Viss
notiktu arī bez pavēles, jo tāpat būtu ieradies” - saka Varis. LTF aicināja
13. janvārī plkst. 14.00 ierasties uz Vislatvijas tautas manifestāciju
Daugavmalā, lai apliecinātu atbalstu Lietuvas tautai, jo Viļņā notika
civiliedzīvotāju apšaušana un tanku uzbrukums TV ēkai. Manifestācija pauda arī
vienotu atbalstu Latvijas valdībai un Augstākajai Padomei. Nākamajā dienā Rīgā
tika veidotas barikādes, kuras aizstāvēja vairāk kā pusmiljons Latvijas
patriotu. (Dienu pirms manifestācijas bija notikusi LTF Domes sēde, kurā pieņēma
lēmumu nodrošināt radio, televīzijas, Augstākās Padomes un Ministru padomes
aizsardzību pret iespējamo karaspēka un OMON uzbrukumu.) Uz barikādēm Rīgā tika
aicināti cilvēki no visām Latvijas malām. To vidū, kas aicinājumam atsaucās,
bija arī Varis Romancāns. Daļa Limbažu rajona cilvēku sargāja telefona centrāli.
Varis pie telefona centrāles dežurēja trīs dienas. Pēc tam viņu kopā ar citiem
limbažniekiem nozīmēja aizsargāt Ministru padomes ēku. Tur viņš pavadīja divas
nedēļas.
Kamēr Varis Rīgā sargāja stratēģiski svarīgus objektus, par viņu uztraucās visa
ģimene. Tomēr katru vakaru viņš bija gatavs doties uz Rīgu aizstāvēt barikādes
un savu valsti. „Visur valdīja liels sasprindzinājums, tomēr visi cilvēki,
kas tur atradās, bija draugi. Palīdzēja viens otram kā mācēdami un varēdami.”
Viņš stāsta arī par negulētajām naktīm, par taloniem, kurus viņiem izsniedza,
lai varētu iegādāties pārtiku. Kā stratēģisku objektu apsargam viņam tika
iedalīts arī ierocis. Uz jautājumu: „Vai tas tika pielietots?” - Varis
atbild: „Paldies, Dievam, nē”. Tomēr, ja būtu tāda situācija kā Lietuvā,
kur padomju armijas daļa triecienā ieņēma televīzijas torni, nogalinot 13 un
ievainojot 140 cilvēku, – Varis bez šaubām arī pielietotu ieroci, bet, protams,
lai aizsargātu. Varis savā postenī bija arī tad, kad notika augusta pučs.
Arī tagad Varis Romancāns strādā Limbažu rajona policijā. Viņš ir tehniķis –
kriminālists. Tagad viņš cer, ka līdzīgas situācijas vairs neatkārtosies un
nenāksies turēt ieroci rokās. Viņa vēlēšanās ir dzīvot mierā, laiku pavadot kopā
ar savu ģimeni. Vara un viņa sievas Gunitas ģimenē ir 3 bērni – meitas Ivita un
Maija, dēls Ritvars.
Foto: Varis Romancāns savā darba vietā
Limbažu 3. vidusskola
Sagatavoja Arturs Smilga, 11.c klases skolnieks
Konsultante Daiga Rudzīte
LIIS izstrādne